Komentārs
29.02.2016

"Zviedru galds" politikā

Komentē
1

Ar jaunu sparu uzvirmojusī diskusija par stingrākiem kritērijiem politiskajām partijām (lielāks obligātais biedru skaits, pastāvēšanas ilgums) ir bezjēdzīga. Jo tai nav nekāda sakara ar politikas kvalitāti.

Man jāatvainojas lasītājiem par viņiem, pieļauju, pašsaprotamu lietu atkārtošanu. Arī daudzskaitlīga partija var ģenerēt kretīniskas idejas vai neģenerēt vispār nekādas. Partija var veģetēt gadiem ilgi, un tad to īsi pirms kārtējām vēlēšanām "atmodina" ar naudu un atpazīstamām "sejām". Īsi sakot, regulējuma grozījumu autori, deklarējot par izmaiņu mērķi sakarīgāku politiku, vai nu mānās, vai ir atsvešinātās attiecībās ar domāšanas procesu.

Jāsaka gan – arī grozījumu pretinieku apgalvojums, ka daudzveidīgāks piedāvājums veicināšot lielāku vēlētāju aktivitāti un attiecīgi nākšot par labu demokrātijai, rada jautājumus.

Pirmkārt, vēlētāju aktivitāte nevar būt pašmērķis, jo tā automātiski nenodrošina kvalitāti politikā. Ja neskaita situācijas, kad dalību vēlēšanās pieprasa likums vai veicina mobilizācijas noskaņas sabiedrībā, visurdīgākā motivācija ir neapmierinātība ar notiekošo. Diemžēl nepatika un naids nav tā labākā augsne idejām. Ja mēs paveramies kaut vai uz ASV, motivētākā vēlētāju daļa ir tā, kurai pateicoties tik labi panākumi joprojām ir Trampam un Sandersam. Protesta balsojumam nav laika analīzei. Līdz ar to tas varbūt skanēs aroganti, bet lielākie ieguvēji no paaugstinātas vēlētāju aktivitātes nereti ir t.s. vienkāršo risinājumu piedāvātāji.

Otrkārt, grozījumu pretinieki, visticamāk, neapzināti šādi deklarē, ka politika ekskluzīvi notiek "caur" parlamentu un politiskajām partijām. Un attiecīgi – jo aktīvāk pilsoņi piedalās vēlēšanās, jo aktīvāk interesējas par partijām, jo pilnasinīga ir politika. Divi iebildumi. Pirmais: vara – un "politika" ir tikai daļa no varas – tiek īstenota ar dažādu formu un prakšu, to skaitā vairumam slēptu, starpniecību. Citiem vārdiem sakot, nevajadzētu likt pārāk lielas cerības uz to, ka parlaments nosaka toni varā. Otrais: varbūt svarīgāk par lielāku iesaisti vēlēšanās, politisko partiju dzīvē un vērtēšanā būtu lielāka interese par politiku sabiedrībā vispār. Un tādā gadījumā nav tik svarīgi, kādā formā šī interese izpaužas, kur dzimst idejas – partijās, nevalstiskajās organizācijās, dažādās kustībās utt. Politiska partija tomēr ir veidojums ar zināmu specifiku (tas nav nosodījums), kas daudziem nav tuvs. Līdz ar to, ja mēs līdzdalību politikā reducējam uz partijām, tad lielāka partiju dažādība drīzāk ir lielāks komforts vēlētājam kā patērētājam, nevis indivīda iesaistes politikā veicināšana.

Starp citu, ja mēs paveramies uz saturiski interesantākajām, reljefākajām parādībām (to labi saskatāmas individualitātes atzīšana nenozīmē, ka mums jāpiekrīt konkrētajām idejām), kādas bijušas pēdējos gados Rietumos, tās saistās ar kustībām, ar NVO. (Kā piemēru var minēt Grieķijas bijušo finanšu ministru, kurš gan man personīgi ir nesimpātisks – ir viegli būt "kreisajam", ja esi materiāli pārticis... Te konstruktīvi kritisks materiāls par Varufaka jauno politisko projektu.)

Te, protams, var iebilst, ka tas izklausās pareizi, bet nav piemēroti Latvijas apstākļiem. Un tomēr. Pirmkārt, nenovērtēsim par zemu pilsoniskās sabiedrības aktivitātes. Tās, iespējams, līdz šim vairāk bijušas orientētas uz sociālo vai kultūras, nevis, piemēram, represīvo iestāžu kontroles jautājumiem, bet, pieļauju, prioritāšu kopums laika gaitā var kļūt daudzkrāsaināks. Otrkārt, pat ja NVO ietekmei Latvijā ir šķēršļi, tas nav arguments – tieši otrādi, tas liecina, ka ir jādarbojas NVO stiprināšanas virzienā. Un, ja runā par Latvijas specifisko situāciju, tā drīzāk runā par sliktu argumentam, ka politika notiek politiskajās partijās un to darbības platformās (parlaments, valdība). Proti, ja mēs kā specifisku iezīmi uztveram nelielo populāciju, tad redzam, ko nozīmē fokuss uz partijām: faktiski vieni un tie paši cilvēki kaut kādu iemeslu dēļ izstājas (tiek izslēgti) no partijām un veido jaunas, tie paši cilvēki, kādai partijai "beidzoties", turpina darboties citā. Citiem vārdiem sakot, nav svarīgi, cik liberāls ir politisko partiju regulējums, ja "saturs" – iesaistītie – nemainās.

Atgriezīsimies pie viedokļa, kurš ir pret partiju stingrāku regulējumu, – ka jebkurā gadījumā ir labāk servēt vēlētājam partiju "zviedru galdu", nevis "biznesa piedāvājumu" (divi ēdieni, viens dzēriens, variāciju nav). Labi. Bet kāds ir "zviedru galda" saturs? Mēs par to varam spriest arī šobrīd, jo laiku pa laikam no virtuves tiek atstiepts kāds jaunums. Kas ir rakstīts uz jaunatnestā "etiķetēm"? Tas, ka jaunums politiku īstenos "godīgāk", "caurspīdīgāk", "taisnīgāk" un ka vispār šis produkts ir svaigāks par citiem. Neapgalvošu, ka tās nav izmaiņas, tomēr tās nav politiskā satura izmaiņas. Neatceros, ka kādi jaunatnestie "salāti" sevi definētu kā, piemēram, "kreisos radikāļus" vai "kristīgos fundamentālistus". Labi, partija "Latvijas attīstībai" apgalvo, ka ir ar mērcēm nesamaisīti "tīrie liberāļi", bet tas arī viss. Kristīgajā "galā" notiek koķetēšana ar attiecīgo uzskatu lauku, bet ne nepārprotama nostāšanās tajā. Par kreisā flanga butaforiskumu pat neērti izteikties.

Tātad kopumā ar "zviedru galdu" tiek saprasti dažādi veidi, kā īstenot vairāk vai mazāk vienu un to pašu politiku.

Nebūsim piekasīgi – arī tas nav maz. Tomēr, ja paliekam pie šādas izpratnes par "dažādību politiskajā piedāvājumā", būtu nepieciešams detalizētāks izklāsts, kā šis politikas īstenošanas atšķirīgums izpaudīsies. Ko konkrēti nozīmē, piemēram, "godīgāka" politika? Ja politiķis (vai topošais politiķis) apgalvo, ka, viņaprāt, šobrīd politika nav "godīga", tad jāpieņem, ka viņš par šo tēmu ir domājis, analizējot, kas maināms regulējumā, likumdošanā, ka viņam ir kaut kas vairāk par intuitīvu diagnozi.

Rezumējot: izmaiņas partiju darbības regulējumā var gan pieņemt, gan nepieņemt – tas neko nemainīs.

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!