No kreisās: Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Jakovs Rafalsons, Zane Lieldidža-Kolbina, Viesturs Kairišs un Edmunds Freibergs
 
Aktualitātes
16.03.2018

Zināmi Teātra dienas balvu ieguvēji

Komentē
0

Starptautiskajā Teātra dienā, 27. martā Eduarda Smiļģa Teātra muzejā norisināsies Teātra dienas balvu pasniegšanas ceremonija, ko ik gadu rīko Latvijas Teātra darbinieku savienība sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeju.

Lilitas Bērziņas balvu par izcilu, spilgtu aktierdarbu teātrī iepriekšējo sezonu laikā saņems Dailes teātra aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa.

Harija Liepiņa balvu par izcilu, spilgtu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā saņems Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris Jakovs Rafalsons.

Eduarda Smiļģa balvu par spoži inscenētajām pēdējo gadu izrādēm saņems režisors Viesturs Kairišs.

Jēkaba Dubura balvu par izciliem sasniegumiem skatuves mākslas pedagoģijā saņems režisors Edmunds Freibergs.

Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu par izciliem panākumiem baleta izrāžu izpildītājmākslā, kā arī par aktīvu darbību baleta pedagoģijā, Latvijas Profesionālā baleta asociācija pasniegs Zanei Lieldidžai-Kolbinai.

Laureātus sveiks iepriekšējo gadu balvu laureāti, draugi un kolēģi, kā arī laureātiem tiks pasniegtas mākslinieka Māra Šustiņa veidotas goda zīmes – ordeņi.

Apbalvošanas pasākumu, kā ierasts, vadīs profesors, Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja direktors Jānis Siliņš un LTDS priekšsēdētāja, aktrise Daiga Šiliņa.

Balvu kandidātus iesaka Latvijas profesionālie teātri. Tālāk lasāmi citāti no teātru pieteikumiem.

Lilitas Bērziņas balva Dailes teātra aktrisei Ilzei Ķuzulei-Skrastiņai

"Ilze Ķuzule-Skrastiņa ir Dailes teātra aktrise kopš 2007. gada, un jau ar pirmajām lomām izpelnījusies gan skatītāju, gan teātra režisoru uzmanību.   Pēc savām dotībām un rakstura īpašībām Ilze ir īsta Dailes teātra aktrise – skaista, spilgta, dinamiska, spējīga spīdēt galvenajās lomās un cieši iekļauties ansamblī, jūtīgi sajust partneri un visas izrādes kopējo enerģētiku.

Pēdējos gados tieši Ilzi kā savu izrāžu centrālo tēlu izvēlas gan Dailes teātra, gan arī ārzemju viesrežisori. Tādēļ tieši uz viņu šobrīd lielā mērā balstās Dailes teātra repertuārs: analītiski mīlošā Marianna izrādē "Laulības dzīves ainas", monstrozi dominējošā Māsa Rečida izrādē "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu", frivoli vaļīgā, taču tik suģestējoši harizmātiskā Karmena, untumaini zēniskā Jūlijas jaunkundze un daudzas citas – amplitūdā plašs lomu diapazons. Starp pēdējo gadu spilgtākajām lomām jāmin arī meitenīgi varonīgā Žanna d’Arka mūziklā "Žanna d’Arka", rotaļīgi atbildīgā Vendija bērnu izrādē "Pīters Pens", kaislīgi vieglprātīgā Olga mūziklā "Oņegins", egoistiski apburošā Ļoļečka izrādē "Peldošie – ceļojošie. II daļa", ciešanās viedā Navāla izrādē "Ugunsgrēki" – katra loma ar savu personīgi izsāpētu un izvirpinātu stāstu un atstātu nospiedumu Dailes teātra repertuārā.

Ilze Ķuzule – Skrastiņa tikusi nominēta "Spēlmaņu nakts" balvai kā Gada aktrise 2014/2015, 2015/2016, 2016/2017. gada sezonās un saņēmusi Skatītāju balvu kā Gada aktrise 2014/2015 un 2016/2017. gada sezonās.

Harija Liepiņa balva Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktierim Jakovam Rafalsonam.

"Pēc Jaroslavļas Teātra skolas absolvēšanas 1970.gadā un līdz 1990. gadam Jakovs Rafalsons strādāja dažādos teātros – Mičurinskā, Voroņežā, Sevastopoļā, Tomskā, Maskavā. 1991. gadā tika pieņemts Rīgas Krievu drāmas teātra (tagad Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) trupā.

Pateicoties spilgtam traģikomiskā aktiera talantam un milzīgai enerģijai, Jakovs Rafalsons drīz piesaistīja režisoru uzmanību un ieguva skatītāju simpātijas. 27 gadu laikā viņš ir nospēlējis vairāk nekā 30 lomas (un pārsvarā tās ir galvenās lomas) RKT spožākajos iestudējumos, kas paliek repertuārā vairākus gadus kā pieprasītākās izrādes. Aktierim lieliski padodas komiski, traģikomiski raksturi, jocīgi, groteski tēli. Viņš ne tikai rada filigrānu ārējo lomas zīmējumu, bet arī attīsta sava personāža iekšējo pasauli, izdzīvo ar viņu notikušo un smalki sniedz psiholoģiskās nianses.

2017. gadā Jakovs Rafalsons izveidoja dziļu un iespaidīgu Līra tēlu Viestura Kairiša iestudējumā "Karalis Līrs", un šī loma atzīmēja aktiera izteiksmīguma jauna līmeņa sasniegšanu."

Eduarda Smiļģa balva režisoram Viesturam Kairišam par spoži inscenētajām pēdējo gadu izrādēm Latvijas Nacionālajā teātrī – pasaules mūzikas un dramaturģijas klasikas simbiozes triloģiju – Raiņa/Vāgnera "Uguns un  nakts", H. Ibsena/E. Grīga "Pērs Gints" un O. Vailda/R. Štrausa "Salome", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī iestudēto V. Šekspīra "Karali Līru", kā arī Latvijas Nacionālajā operā un baletā iestudēto Dž. Pučini "Vīlas. Džanni Skiki".

""Uguns un nakts", kas tika iecerēta kā izrāde par varoni mūsdienās un viņa ceļu uz sava uzdevuma izpratni, pasaules politisko notikumu kontekstā ieguva daudz vērienīgāku vēstījumu – par Latviju šodien, par tās lokālo vadoņu nespēju vienoti nostāties pret ārējiem apdraudējumiem un pilnīgu vienprātību materiālo labumu iegūšanā, par manipulāciju ar Lāčplēsi – kareivi un Lāčplēsi – vadoni, par Rīgas atdošanu svešzemju tirgotājiem utt.

Sadarbībā ar māksliniekiem Reini un Kristu Dzudzilo režisors atrada askētisku, bet precīzu stilistiku, kādā atrisināt daudzo simbolisko darbības vietu mūsdienīgu atveidi, vēl vairāk paspilgtinot to, ka "Uguns un nakts" ir šodien aktuāla luga.

Sezonu vēlāk Viesturs Kairišs iestudē H. Ibsena "Pēru Gintu" kā lielās drāmas – lielās mūzikas sintēzes triloģijas otro daļu. Ibsena lugu Kairišs interpretē kā tikpat aktuālu varoņa pašanalīzi un garīgo ceļu līdz sevis apzināšanai, ko noteikti jāsaniedz vēl dzīves laikā, lai nāves brīdī aptvertu šīs lielās "pārejas" nozīmi un jēgu. Arī šai izrādē kopā ar abiem Dzudzilo Kairišs atrod mūsdienīgu valodu sarežģīta poētiska teksta kompaktai skatuves versijai. Un arī šoreiz Kairiša sabiedrotais ir Uldis Anže, kurš Pēra Ginta lomā nospēlē tikpat milzīgu cilvēka attīstības amplitūdu kā Lāčplēsī.

Triloģijas trešā daļa – Oskara Vailda "Salome" tapusi gluži nesen, un tās centrā ir jautājums par mīlestību un tās dažādājām izpratnēm cauri laikmetiem un kultūrām. Titulloma uzticēta jaunajai aktrisei Agnesei Cīrulei, kuras uzdevums ar savu neparasto personību, kam piemīt, režisora vārdiem runājot, nevainīgums un erotisks vilinājums vienlaikus, pārliecināt par savas rīcības vienīgo iespējamo veidu.

Visas trīs izrādes ir tieši saistītas ar Smiļģi – režisoru gan izvēlēto māksliniecisko risinājumu, gan saturiskā mēroga ziņā."

Jēkaba Dubura balva režisoram, aktierim un skatuves mākslas pedagogam, Latvijas Kultūras akadēmijas profesoram Edmundam Freibergam.

"Edmunds Freibergs pēc studijām J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē (1970) kļuva par Valmieras Drāmas teātra, bet no 1974. gada par tagadējā Latvijas Nacionālā teātra aktieri. 1976. gadā iestudējot L. Andrejeva "Tas, kurš saņem pļaukas", pievērsās režijai un ir iestudējis izrādes ne tikai savā teātrī, bet operas un operetes arī Nacionālajā operā un Siguldas Opermūzikas svētkos. Pārstāvot latviešu teātrim tradicionālo psiholoģiskā vai dzīvā procesa aktiermākslas izpausmes veidu, jau no 1975. gada Edmunds Freibergs ir aktieru meistarības pedagogs, vispirms J. Vītola LVK, kur viņš no 1986. gada līdz 1993. gadam bija arī Teātra mākslas katedras vadītājs. Līdz ar pirmā Latvijas Kultūras akadēmijas aktieru kursa izveidošanu (1993.) E. Freibergs bija aktiermākslas programmas vadītājs, profesors un daudzu toreiz jauno, tagad jau ievērojamo skatuves mākslinieku pedagogs: Artūrs Skrastiņš, Kaspars Znotiņš, Baiba Broka, Dita Lūriņa, Mārcis Manjakovs, Egils Melbārdis un daudzi citi aktiera meistarības pamatus ir apguvuši E. Freiberga vadībā. E. Freibergs vienmēr ir ļoti labi sabalansējis metodisko un profesionālo aktiera apmācības metodi ar citiem saviem kolēģiem, tāpēc tik veiksmīgi viņš varēja strādāt tandēmā gan ar Pēteri Krilovu un Annu Eižvertiņu, gan ar Māru Ķimeli un Ainu Matīsu un citiem pedagogiem. Pats, būdams ļoti labs aktieris, spēj topošajiem aktieriem iedot daudzas svarīgas profesionālas zināšanas un precīzi norādīt katra individuāli nepieciešamo mākslinieciskās attīstības virzienu."

Helēnas Tangijevas-Birznieces balva baletdejotājai un baleta pedagoģei Zane Kolbina

"Zane Kolbina absolvējusi Rīgas horeogrāfijas vidusskolu 1977. gadā. Mācījusies pie izciliem baleta pedagogiem: V. Ušakovas, B. Matisones, V. Bļinova un I. Strodes. Ienākot teātrī, Zane Kolbina ar savu spilgto talantu iemantoja horeogrāfu un skatītāju nedalītu mīlestību. Viņas lomu klāstā ir tādas klasiskā baleta pērles kā Mirta baletā "Žizele", Ceriņu feja, Dārgakmens baletā "Apburtā princese", Driādu pavēlniece, Rozita baletā "Dons Kihots" u.c. Zane Kolbina ir kļuvusi par iedvesmas avotu horeogrāfiem viņu jaunradē ar tādām lomām kā: Ingrīda baletā "Pērs Gints", Ieva baletā "Pasaules radīšana", Pilāra baletā "Kam skanēs zvans", Princese Budūra baletā "Tūkstoš un viena nakts" u.c. Skatītāji neapšaubāmi atceras Zanes Kolbinas temperamentīgi un nevainojamā stila manierē izpildītās raksturdejas baletos "Bolero", "Karmena", "Dons Kihots".

Mākslinieces radošais mūžs ir bijis daudzveidīgs, viņa ir filmējusies arī mākslas filmās "Mosfiļm" "Apbrīnojamais puisēns" un "Bembijs", Rīgas kinostudijas "Trīs minūšu lidojums" u.c.

Jau ilgus gadus, pēc radošo gaitu uz skatuves pabeigšanas, Zane Kolbina ir Rīgas horeogrāfijas vidusskolas pedagoģe. Viņas audzēknes papildina Latvijas Nacionālā baleta trupas mākslinieku skaitu un kļūst par vadošajās dejotājām. Kopš 2016. gada Zane Kolbina ir Latvijas Nacionālās operas un baleta pedagoģe – repetītore un savas zināšanas, kā arī talanta prasmes sniedz baleta māksliniekiem, sagatavojot LNOB jauniestudējumus un repertuāra izrādes."

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0