***
jau kopš agras bērnības esmu labās attiecībās ar koku galotnēm un tāpēc reizēm tās tiek izmantotas kā otas
pirmais portrets
šis bezpajumtnieks ir vecs vikings
kurš tikko nokāpis no plosta
sēdējis vārtu rūmes caurajā kamerā
vēlāk atbrīvots pret cepurē samesto drošības naudu
(varbūt kādreiz arī lauzis zeltainās baltmaizes garozas zvērestu
bet par to visi avoti klusē)
otrais portrets
kā tāda tilta arka saliekta tava mugura no smaga darba
un neskatoties uz to kas šobrīd notiek skatē uz centrāltirgus mēles
tomēr saģērbies esi tāpat
(mūsu tautastērps ir zili džinsi un kaut kas neuzkrītošs)
trešais portrets
dažreiz tu raksti dzeju
siltāka auduma garos palagus
labi sakniedētus ar komatu kniedēm
kārtīgi aizpogātus ar punktiem
***
mans jaunais draugs ir tik ļoti cietis no garlaicības
ka būtu bezjēdzīgi viņu ielūgt uz saulrieta seansiem
tāpat viņš lūrētu caur telefona aklo acs spraugu
un bērnu rokrakstam līdzīgie koku ķeburi
tā arī paliktu neievēroti
***
No asākā istabas stūra
izpeld miega suns
un piepēdo telpu ar dienišķo
viņas šeit nav
es elpinu spilvenu jeb viņš mani
tumsā iemērktie pirkstu gali
samontē drāmu
viņas šeit nav
kameņu bandas siro
un bombardē klusuma tauvu
ne gaisa, ne sauszemes frontē
saproti vienkārši
viņas šeit nav
***
pamodies dzīvs zem miglas līķauta
blakus ballē satikta meitene elpo
laikam jūtas ir pērkona negaiss
pāriet pāri un paliek mierīgs slapjdraņķis acīs
dēļ odu uzlidojumiem man ilgi nācās stāvēt sardzē
tavos plecu robežpunktos
kad sajutu vieglu zemestrīci uz ādas
pašam vārdu atlūzas ieķērās rīklē
tālumā jaunbūves skeleti
no vēja mezgliem turējās kopā
un skumjas kā ātrgaitas vilciens
aizbrauca mums garām
***
I
sabiedrības mēle ir truls nazis tā griež pa labi pļāpā pa kreisi
kamēr raksturā parādās daži robi
II
es kustos inerces pēc uz darbu
mēness valdībai krītot dodos uz mājām
un ja sanāk laiks pa ceļam zīlēju peļķes biezumos par gaidāmo laiku
III
šī iela ir pelēkos vākos iesieta grāmata
garlaicīga lasāmviela sākot ar veikalu uzrakstiem
un beidzot ar lietus rokrakstu logos
no kādas meitenes pierakstiem
1
ar putna prātu dzīvot ir vieglāk taču manam vīram galvas vietā atrodas rūpīgi notēsta malkas pagale no rīta viņš cērt uz darbu vakarā skalda mājās, bet brīvdienas nosit ar vienu cirvja vēzienu
2
kādreiz es biju tālu prom
aiz tava nabas pola
izraidīta imigrante ar deviņām klasēm
un čaukstošu ādu kā šokolādes papīrs
***
tu mani pazīsti ilgi, tāpēc neliec manai mutei sagrabināt, lūdzu un paldies lai palutinātu savas labi audzinātās ausis. starp melnajiem mākoņiem tevi interesē tikai baltie un tie otrie bez skumju piemaisījumiem. pārējie kļūst par puzles gabaliņiem maniem nākamajiem dzejoļiem. tagad tu zini. man nav izvēles
kastaņu dusmīgās adatas un lietus man piedod visu
bet ar tevi ir citādāk
caurspīdīgas ir mūsu sarunas reizēm plānas kā ledus
uz svinīgi uzklātajām peļķēm
(mani noslēpumi ir akmeņi
tev nav spēka tos pacelt)
tu atceries manus ikrīta rituālus caur pudeles stikliem
un saki, ka tava ticība noplok
bet es biju skandālos norūdīts tērauds
bēglis no tukšās salmu valodas
kamēr pats sevi nopļāvu no kātiem
Tumsas mērenības
I
Es pazīstu tumsu
kopš viņa manā galvā saplēsa spuldzi
II
mans draugs kristietis pienaglots pie pudeles naktī augšāmcelsies
un uz gultas malas sakraus lūgšanās sagatavotās rokas
naivus seriālus neskatīsies
tikai mierīgas pārraides kaķa acīs
III
gaismas avoti ir neizsmeļami
tumsa mani ēd ar gariem zobiem
un mūsu kopdzīves priekškars
kā ēna krīt
2