Blogs
12.02.2018

Zāļu vakarā

Komentē
0

"Did I drink some poison that I don't remember now?"
Laurie Anderson. "Poison"

"Doctor please, some more of these
Outside the door, she took four more
What a drag it is getting old."
The Rolling Stones. "Mother's Little Helper"

"You're poison, running through my veins
You're poison".
Alice Cooper. "Poison"

"Vai tu savas zāles izskaitīji?" vaicāja balss. Viņš jau bija izdzēris ikvakara zāļu devu, un pats bez mudināšanas ķēries pie skaitīšanas. Pirmo nākamās dienas rīta nodalījumā viņš iegrabināja tableti, kas, kā bija apgalvojusi daktere, uzlabojot atmiņu un palīdzot neaizmirst tieši šādas, šķietami sīkas ikdienas lietas, rūpes un raizes. Tablete bija paliela, apaļa, ar smalku dalījuma rieviņu šķērsām pāri. No baltas puscaurspīdīgas plastmasas izgatavotajai zāļu kārbiņai bija četri vienāda izmēra nodalījumi – rītam, pusdienlaikam, pēcpusdienai un gulētiešanas laikam. Pats svarīgākais zāļu skaitīšanas un pārlūkošanas brīdis bija vakara reize, jo tad notika lielā zāļu šķirošana visai nākamajai dienai. No rītiem, dienas vidū un pievakarē pirms zāļu iedzeršanas bija tikai nepieciešams vēlreiz drošības labad pārliecināties, vai katrā atbilstošajā nodalījumā un arī nākamajos jau ir ielikts ārstes noteiktais tablešu skaits un šķirne. Viņš neatcerējās, ka būtu kaut reizi pieļāvis kādu kļūdu vai noteiktajā laikā aizmirsis iedzert diennakts stundai atbilstošās zāles. Tātad viss darbojas, un zāles iedarbojas. Citi gan – tā vismaz viņš uzskatīja, lai gan nekādu pierādījumu viņam, protams, nebija, – kļūdīties un visādi šmaukties mēdza itin bieži. Viņš klusībā sprieda, ka vajadzētu pavaicāt dakterei, vai nav izgudrotas kādas zāles arī pret šādu nevērību, ja vien ļaudīm tādu patiesi reizēm gadās pieļaut, vai arī palūgt ieteikt kādu līdzekli viņam pašam pret šīm viņa uzmācīgajām aizdomām, ja tās tomēr izrādītos aplamas un nepatiesas.

Priekš un pret visādām domām bija lielākā daļa viņa zāļu – vairāk par pusi noteikti. Citu pēc citas viņš vēra vaļā plastmasas burciņas, lupināja vaļā ar plānu alumīnija foliju pārvilktas plāksnītes un četros nodalījumos izvietoja dienai nepieciešamās ripiņas, kapsulas, lodītes, cilindriskas dražejas, noapaļotus trīsstūrīšus un niecīgām regbija bumbiņām līdzīgas tabletes. Kad kārbiņa bija pilna, četros nodalījumos bija gandrīz visa krāsu gamma – no spodri baltas līdz ogļu melnai, no gaiši dzeltenas līdz zilgani zaļai un pēc tam – sārti rozā. Prieks, kur tu rodies!

Viens no visgrūtāk atveramajiem iesaiņojumiem bija mazām divkrāsu tabletītēm pret sūkstīšanos par to, ka bērni jau izauguši lieli un pat piezvanīt atceras tikai labi ja reizi nedēļā, bet ciemos vispār gandrīz nekad neatbrauc. Nākamo viņš no burciņas izpurināja kapsulu pret sarūgtinājumu, kas piezagās, kad viņš, turpinot domāt par bērniem, aizprātojās par gaužām niecīgo mazbērnu skaitu vai īpaši drūmā noskaņojumā mēdza ieslīgt apcerē par visa mūža laikā garām palaistajām iespējām tikt pie vēl vairākiem paša bērniem. Doma par pasaku Īkstīti un vecīšu pāri, kuriem nebija neviena bērniņa, arvien biežāk viņa acīs lika sariesties asarām, un arī pret to bija atrastas iedarbīgas zāles.

Maza apaļa bumbiņa bija preparāts, kas rītos līdzēja mosties no miega. Iegarena kapsula deva spēku piecelties no gultas, pačurāt, nomazgāties, iztīrīt zobus, izraudzīties tīras drēbes, saģērbties, saklāt gultu un iesākt dienišķās gaitas – pat ja šīs gaitas nebija nekas vairāk kā veļasmašīnas ieslēgšana. Zaļgans trīsstūrītis iekustināja kuņģa un zarnu traktu – kaut vai tikai tāpēc, lai varētu iedzert rīta kafiju ar pienu, jo brokastu viņš neēda ātrāk par divpadsmitiem dienā – tikai pāris stundu pirms pusdienlaika zāļu dzeršanas brīža. Viena no rīta tabletēm bija paredzēta tieši tāpēc, lai viņš nepalaistu garām dienas vidū ēdamo brokastu laiku, otra – lai šī pati nozīmīgākā dienas maltīte tiktu pienācīgi sagremota, bet trešā – lai ēdiena sniegtās labsajūtas iespaidā viņš neaizmirstu, ka ir jau dienas vidus un tātad pavisam drīz būs arī otrā zāļu dzeršanas reize, bet pēc tās – laiks vieglām pusdienām. Sava tabletīte bija pārtikas vielu uzņemšanai un pārstrādei, sava – vēdera un urīnpūšļa sekmīgai iztukšošanai. Tāpat nedrīkstēja aizmirst regulāri ieņemt zāles pret kaulu sāpēm un locītavu stīvumu, asiņu sabiezēšanu vai pārmērīgu šķidrēšanu un nervu šūnu aizsērēšanu.

Kamēr viņš vēl nebija devies pelnītā atpūtā, no rītiem viņš dzēra vairākas tabletes enerģijas un darba spēju veicināšanai, bet vēlā pēcpusdienā – ar darbu saistītu rūpju nomākšanai, cukura līmeņa paaugstināšanai un novakares vaļasbrīžu kvalitātes uzlabošanai. Viena maza oranža tabletīte divreiz dienā bija paredzēta orientēšanās spēju nostiprināšanai, lai nenomaldītos pa ceļam uz darbu, bet pievakarē – bez starpgadījumiem atrastu ceļu līdz mājām. Minētās tabletītes darbību pastiprināja zaļās kapsulās pieejama bezrecepšu homeopātiska pārtikas piedeva, kas līdzās vairākām citām labām īpašībām veicināja sevis apzināšanos laikā un telpā. Mazas baltas un ovālas tabletītes nomāca viņa bailes no iziešanas sabiedrībā, bet pelēkas rombveida – mazināja paniku, ko izraisīja kaut tikai pavisam īslaicīga palikšana vienatnē. Savas zāles bija izgudrotas saulrieta baudīšanai un savas – pastaigai pa pilsētas parku, romāna lasīšanai gultā vai laiskai televīzijas seriāla baudīšanai brīdi pirms miega.

Paldies Dievam un farmakoloģijas uzņēmumiem, laikam ritot un gadiem ejot, ikdienā lietojamo un kārbiņā liekamo zāļu pakāpeniski gan kļuvis arvien mazāk un mazāk. Nu jau daudzus gadus viņš vairs nedzer tabletes, bez kurām nebūtu bijusi iespējama sekmīga bērnu uzaudzināšana un skološana – bērni, kā jau minēts, ir izauguši, un tagad viņiem pašiem pienācis laiks gādāt sev zāles. Tāpat ārsta uzraudzībā viņš atmetis arī tos medikamentus, bez kuriem nebūtu iedomājama jaunu bērnu radīšana, jo kopš viņu visu citu zāļu iespaidā vairs ne pārāk interesē seksuālās dzīves praktiskie aspekti ir zudusi arī vajadzība dzert kādas tabletes vai pilienus tās pilnveidošanai un uzlabošanai. Arī darba gaitām nepieciešamās zāles, kas vairoja pacietību, koncentrēšanās spējas, fizisko spēku, ražīgumu un radošumu, nu vairs var nedzert – tās tagad aizstātas ar pāris krāsainām kapsulām tīkamākai un bezbēdīgai brīvā laika nosišanai.

Vai nu labas iedzimtības, vai veiksmīgi piemeklētu zāļu iespaidā arī šādā solīdā vecumā viņš ir optimistiski noskaņots un nākotnē raugās ar gaišu cerību, ka reiz pienāks tāda diena, kad katrā no zāļu kārbiņas nodalījumiem būs palicis vairs tikai pa pāris tabletītēm. Tā viena būs rožaina kapsula, kas vēl arvien rada noturīgu un pārliecinošu sajūtu, ka līdzās ir ir vēl kāds cits.

"Vai zāles jau iedzēri?" šis cits regulāri mēdz atgādināt. "Vai tabletes saskaitīji?" Viņam nav ne mazākās jausmas, vai balss skan tikai viņa galvā vai arī patiešām pasaulē viņš nav viens kā pirksts.

Otra būs tabletīte, bez kuras jau sen viņš būtu zaudējis dūšu un dzīvessparu, jo citādi kuru katru mīļu brīdi apzinātos, ka agri vai vēlu, ar zālēm vai bez tām šī pasaule būs jāpamet.

Pauls Bankovskis

Pauls Bankovskis ir rakstnieks un publicists, vairāku romānu un stāstu krājumu autors. Šobrīd raksta romānu par pasaules vēsturi no ļoti tālā nākotnē dzīvojošu cilvēku skatu punkta, vaļasbrīžos nodarb...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0