Redzējumi
02.10.2015

Vismīlētākie

Komentē
0

Kamēr Eiropu joprojām morāli un fiziski paralizē Tuvo Austrumu bēgļu un migrantu plūsma un uz Marsa plūst šķidra stāvokļa ūdens, liekas, ka jebkura cita mazāka ziņa vai problēma ir kļuvusi triviāla. Tomēr Zeme turpina rotēt ap savu asi un katru gadu nemainīgi 4. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules dzīvnieku aizsardzības diena, ko "iesildīja" 1. oktobrī notiekošā Pasaules veģetāriešu diena. Dzīvnieki – mūsu kompanjoni, aizsargi, uzturs, apģērbs un izklaide – ir tiešā nozīmē saistīti ar cilvēku un viņa veiktajām darbībām. Tāpēc ik gadu oktobra ceturtajā dienā tiek atgādināts par dzīvnieku labturības, aizsardzības un tiesību jautājumiem – tematiem, kuri bieži vien paskrien garām mūsu ausīm.

Dzīvnieku aizsardzības dienas misija ir visu dzīvnieku (un to jebkādas formas) godināšana, cilvēka un dzīvnieku attiecību svinēšana, dzīvnieku lomu atzīšana cilvēka dzīvē un pateikšanās tiem par to. Diena, kuru svin jau kopš 1931. gada un kuras datums tika izvēlēts par godu Svētā Asīzes Franciska nāves dienai, vērš uzmanību uz to, ka cilvēku rokās ir mainīt nelabvēlīgu vides apstākļu ietekmi uz savvaļas, cirka, lauksaimniecības un jebkuriem mājās dzīvojošiem dzīvniekiem. Kopumā dzīvnieku aizsardzības jautājumi var tikt sadalīti trīs lielās grupās – dzīvnieku labturība mājās, cirkos un fermās.

Mājdzīvnieki ir vismīlētākie no dzīvniekiem – nu jau katram ir savs mīļākais kaķu vai suņu video, un nereti viens no pirmajiem jautājumiem, kurš tiek uzdots, tikko iepazīstot kādu cilvēku, ir: "Tu esi kaķu vai suņu cilvēks?" Ļoti daudziem cilvēkiem ir kāds pūkains kompanjons mājā vai dzīvoklī, ar kuru lepoties draugiem un ģimenei. Tomēr, neskatoties uz to, ka mājdzīvnieki ir salīdzinoši lolota dzīvnieku grupa, nereti medijos uzplaiksnī pa kādam cietsirdīgākam stāstam – to ļoti labi ilustrē nesenais gadījums ar Šariku, suņdvēseli, kura ilgstošu nelabvēlīgu apstākļu un rīcību rezultātā izdarīja šausminošu pāridarījumu savai saimniecei. Šis stāsts iezīmēja divas svarīgas lietas – pirmkārt, suņa (un jebkura cita mājdzīvnieka) labturība ir svarīgs aspekts ne tikai veterināriem un citiem dzīvnieku aizstāvjiem, bet arī sabiedrībai kopumā. Otrkārt, izveidojās bezprecedenta gadījums – suns nevis tika automātiski "norakstīts" kā bīstams cilvēkam un iemidzināts, bet ar profesionāļu palīdzību, kuri izanalizēja situāciju un aizkulišu situāciju Šarika ģimenē, tika reabilitēts, viešot cerību ne tikai par iespējamu suņa pilnvērtīgu dzīvi, bet arī par cilvēcības esamību. Ja nebūtu bijuši dzīvnieku aizstāvji no organizācijas "Tutti palīdzība dzīvniekiem" un dzīvnieku patversmes "Ulubele", stāstam būtu bijis pavisam cits scenārijs.

Ļoti aktuāls temats jau kādu laiku ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā ir dzīvnieku labturība cirkā. Cirks ir izklaide, kas mūsdienu atrakciju standartos neiekļaujas un tiek raksturota kā arhaiska, nevajadzīga, ļauna un cietsirdīga. Cirka aizsākumi ir jāmeklē jau Senajā Romā, tomēr modernais cirks, tādu kādu pazīstam pašlaik, radās 18. gs. Lai gan senas tradīcijas un kultūrmantojumi tiek novērtēti un aizsargāti, dzīvnieku izmantošana cirkā neietilpst šajā kategorijā, vēl vairāk – jau kopš 1992. gada, kad ANO Riodežaneiro konferencē tika pieņemta Bioloģiskās daudzveidības konvencija, dabas un sugu aizsardzība tiek aktualizēta globālā līmenī – arī savvaļas dzīvnieki, piemēram, lauvas, tīģeri, ziloņi u.c., kuri nereti ir redzami ceļojošo cirku sastāvā, iekļaujas aizsargājamo dzīvnieku kategorijā. Tomēr svarīgākais iemesls, kāpēc tādas Eiropas Savienības valstis kā Grieķija, Bosnija un Hercegovina (visu dzīvnieku), Austrija un Slovēnija (tikai savvaļas) noliegusi dzīvnieku izmantošanu cirkā, ir daudzie zinātniskie pētījumi un veterinārārstu pretenzijas par dzīvnieku labturību – vai tās trūkumu – cirkā. Tieši ceļojošie cirki ir tie, kas ekspluatē eksotiskus dzīvniekus, neievērojot viņu sociālās struktūras, – tīģeri neveido barus un savvaļā individuāli apdzīvo savu teritoriju, tikmēr ziloņi ir ļoti sociālas būtnes, kuras tiek turētas savažotas, neļaujot veidot fizisku kontaktu ar citiem īpatņiem. Arī fizioloģiski dzīvnieki nereti cieš dresūras un priekšnesumu laikā – fiziska ietekmēšana ir "soda tipa" apmācīšanas modelis, kā arī ilgstoša uzstāšanās nedabiskās pozās rada nopietnas locītavu problēmas ziloņiem un lāčiem. Bet vecie dzīvnieki, kuru kaites netraucē uzstāties, piemēram, aklums vai paralizēts snuķis, vēl gadiem tiek izmantoti performancēs. Ir daudz aspektu, kādēļ dzīvnieku izmantošana cirkā nav humāna, bet likumdošanas izmaiņas noris lēni. Un arī sabiedrības iekustināšana notiek lēnītēm, jo izplatīts ir "pasīvais aktīvisms", kad cilvēki ideoloģiski piekrīt aktīvistu paustajai nostājai, tomēr paši nav gatavi stāvēt decembrī pie "Arēnas Rīga", protestējot pret padsmit lauvu un tīģeru izmantošanu cirka izrādē. Un atkal – dzīvnieku aizsardzība vēl joprojām ir aktīvistu un brīvprātīgo pārziņā.

Trešā dzīvnieku aizsardzības sfēra ir lopkopība. Šis jautājums ir visjutīgākais un neviennozīmīgākais, jo skar ekonomiku vietējā un pasaules mērogā, kā arī ekoloģiju un cilvēku morāli. Industriālā lopkopība ir koks ar diviem galiem – cilvēki grib ēst, bet negrib nodarīt dzīvniekam pāri. Citi argumentē, ka cilvēks, būdams pārākā būtne, ir medītājs un gaļēdājs jau tūkstošiem gadu. Citi atkal uzskata, ka gaļa ir nozīmīgs vitamīnu, šķiedrvielu un minerālvielu avots, bez kura cilvēks nevar izdzīvot (vismaz ne ilgtermiņā). Tomēr, lai cik pareizi vai nepareizi, vai diskutējami ir šie uzskati, mūsdienu sabiedrības problēma slēpjas kur citur – kvantitātē. Rietumu civilizācija bauda augsta dzīves līmeņa priekšrocības, kas ietver pietiekami daudz ūdens, ēdiena (tajā skaitā gaļu), pajumti (ideālā gadījumā – vairākstāvu privātmāju) un citas patēriņa preces. Lai apmierinātu 508 miljonu Eiropas Savienības iedzīvotāju un 321 miljonu amerikāņu vēlmi pēc gaļas, dzīvnieku labturība tiek nolikta… nu, ne pirmajā vai pat otrajā vietā. Pārbāzti krātiņi rada psiholoģisku spriedzi, lielākiem lopiem – savstarpēji izraisītas traumas, tikmēr mātes tiek nošķirtas no mazuļiem, bet fiziskās aktivitātes saules gaismā ir utopiska vīzija. Ja lopkautuvēm sienas būtu caurspīdīgas, pasaule būtu viena liela un laimīga veģetāra ģimene – daļa sarkasma un daļa taisnības jau tajā ir, tomēr realitāte ir viena: gaļa vienmēr būs cilvēka maltītes sastāvdaļa. Tomēr – vai saprātīgāk nešķiet lietot vietējo preci (nevis stāvēt stundu garā rindā pēc KFC vistas spārniņiem) vai pirkt tieši no vietējā lauksaimnieka? Vai ieviest "veģetāro piektdienu"? Patērētāju sabiedrībai ir vajadzīgs realitātes check-in, jo preču klāstā zūd lietu un dzīvību vērtība – kurš no mums, pērkot vistas spārniņus fasētā iepakojumā, iedomājas par to vistiņu? Vai atceras to, kad to filejiņa tiek izmesta atkritumos? Šis nav centiens kaunināt gaļēdājus, bet aicinājums apzināties gaļas izstrādājuma patieso vērtību.

Tā vai citādi – Zeme turpinās griezties arī pēc 2015. gada 4. oktobra, dienas, ko citi pavadīs dzīvnieku patversmē, izvedot pastaigā kādu suni, citi savukārt iegūglēs, kā iestāties kādā dzīvnieku aizsardzības biedrībā, kāds varbūt aiznesīs kūku savai jaukajai veterinārārstei. Un ierosinājums visiem citiem – neizturies pret otru tā, kā tu negribētu, lai izturas pret tevi!

Justīne Panteļējeva

Rakstot bakalauru par gliemežiem purvā, Justīne Pateļejeva nostiprināja pārliecību, ka visi dzīvnieki ir forši un ir pelnījuši cieņpilnu dzīvi. Savu interesi par dzīvniekiem un augstskolā iegūtās zinā

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!