12. maijā Rīgas Krievu teātrī pirmizrādi piedzīvos Šekspīra luga "Karalis Līrs" Viestura Kairiša režijā. Izrādei dots apakšvirsraksts "Bēgšana no paradīzes divās daļās".
Luga "Karalis Līrs" ir viens no populārākajiem Viljama Šekspīra sacerējumiem un tiek uzskatīta par viņa daiļrades virsotni. Tiek lēsts, ka dramaturgs sarakstījis šo lugu no 1605. līdz 1606. gadam, laikā, kad pats nav bijis daudz jaunāks par savu varoni, tāpēc arī rakstījis nevis no sveša vērotāja pozīcijas, bet gan no savas personiskās – ar dziļu izpratni un līdzjūtību.
Tas ir stāsts par karali, kas mūža norietā nolēmis sadalīt karaļvalsti starp saviem bērniem. Viņš paziņo, ka visu trīs meitu mantojuma daļa būs atkarīga no tā, cik daiļrunīgi katra izteiks mīlestību pret savu tēvu Līru. Divas vecākās meitas azartiski sacenšas savā starpā, izpušķojot frāzes, taču jaunākā atsakās izskaistināt savu atzīšanos un paliek bez mantojuma. Līdzīgi kā pasakās ar šādu sižetu, arī Līrs beigās pārliecinās, ka tieši jaunākā meita viņu mīl, taču ceļš uz šo izpratni ir garš un rūgts.
"Karalis Līrs" ir Viestura Kairiša pirmā izrāde RKT un trešais lugas iestudējums šī teātra vēsturē: 1954. gadā izrādi iestudējis Sergejs Radlovs, bet 1977. gadā, tieši pirms 40 gadiem, Arkādijs Kacs.
Režisors Viesturs Kairišs: "Karalis Līrs" ir universāla luga. Tā der jebkuram laikam, jebkurai politiskai iekārtai, jebkuram teātrim. Kur slēpjas šīs lugas fenomens? Atbildes nav, bet cilvēka aklums ir nemirstīgs. Cilvēks neko neredz vai negrib redzēt. Varbūt cilvēka aklums ir vienīgā civilizācijas izdzīvošanas iespēja? Kāpēc cilvēks neredz acīmredzamas lietas? Izrāde būs nevis par karaļiem un galma intrigām, bet par mums – cilvēkiem, par cilvēcisko būtību.
Tulkotājs – Boriss Pasternaks, režisors – Viesturs Kairišs, komponists – Arturs Maskats, scenogrāfs – Reinis Dzudzilo, kostīmu mākslinieks – Krista Dzudzilo, horeogrāfe – Elīna Lutce, gaismu mākslinieks – Oskars Prauliņš.
Izrādes mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds.
0