Vidējā latvieša mīļākā paruna ir: "Tikai nevajag sapriecāties par ātru!" Viņš kaut kur ir lasījis, ka visgardāk smejas tas, kurš smejas pēdējais, tāpēc cenšas nesmieties līdz pēdējam brīdim. Tā vietā, lai smietos pie katras mazākās iespējas, latvietis labāk nogaidīs, lai izsmejas visi citi, jo skaidrs taču – tas, kurš smejas pēdējais, smejas par to, kurš iesmējies priekšpēdējais.
Vairāk par visu latvietim ir bail, ka par viņu smiesies. Smiesies par to, ka viņš sapriecājies par ātru. Vidējam latvietim ir patoloģiski bail no panākumiem, jo viņš zina, ka tie ir īslaicīgi un tiem vienmēr seko sāpīgs kritiens (atcerieties – kā toreiz, pirms pieciem gadiem, vai pirms divdesmit, vai pirms septiņdesmit).
Kopprodukta pieaugums latvietim nozīmē tikai vienu – tam sekos kritums. Paņemts kredīts nozīmē to, ka tas būs jāatdod ar procentiem. Ja tev veicas biznesā, tātad tūlīt neveiksies. Ja pārāk priecāsies, kaimiņš noskaudīs. Ja latvietis tomēr saņemsies un gariem zobiem iestāsies eirozonā, tā tūdaļ sabruks, par to nav ne mazāko šaubu.
Vidējais latviešu ekonomists katru savu rakstu pabeidz ar secinājumu: "Jā, finanšu krīze ir pārvarēta, taču pagaidām vēl nevajadzētu priecāties." Vidējais latviešu meteorologs zina teikt: "Ziema ir beigusies, taču priecāties vēl ir pāragri." Vidējais latviešu fizkultūras skolotājs jau no bērna kājas latvietim iemāca tautas gudrību: "Nesaki hop, pirms neesi pārlēcis!"
Un latvietis nesaka hop ne pirms lēciena (jo nez, vai vispār sanāks), ne lēciena brīdī (lai nesapriecātos par ātru un nenokristu ar seju dubļos), ne pēc lēciena (jo kāda jēga ir teikt hop tad, kad tu jau esi pārlēcis?). Latvietim ir skaidrs, ka pāragrs prieks ir sinonīms grābeklim, kuram noteikti tiks uzkāpts vēlreiz. It kā tas jau ne reizi vien tā būtu bijis. It kā latvietis kādreiz būtu sapriecājies par ātru un pēc tam nožēlojis. Nē, tādu gadījumu nemācēs nosaukt vidējie latviešu vēsturnieki, jo latvietis nekad nav sapriecājies par ātru.
Bet grābekli latvietis vispār lieto tikai šim vienam nolūkam – lai noliktu sev pa kājai kā biedinājuma zīmi. Nekāp! Nelec! Nepriecājies! Dabūsi pa pieri! Un tā arī dzīvo, ar rūpju rievu pierē – lai grābekļa kātam būtu, kur trāpīt.
P.S. Šis ir ievadraksts mūsu Vasaras avīzei, kuru šodien sākam bez maksas izplatīt "Positivus" festivālā līdzās "Audiodušas" kabīnēm, kurās varat noklausīties bērnu sapņus, latviešu jaunākās prozas un dzejas ierakstus un kustības "Mans Doms" organizēto koncertu ierakstus. Jā, nofotografējoties šajā kabīnē un ietvītojot attēlu @AscendumLV ar atzīmi #MansDoms, tu vari laimēt abonementu uz "Mans Doms” rīkotajiem rudens/ziemas sezonas koncertiem Rīgas Domā.
3