1.
velti tevi dzirdēt irdenā un tumšā strāva
(atvadās no manis silta auss)
ne vairs āmen nevairs tālo ave…
tikko viļņodamies pusnakts augs
savu vāro ziedlapiņu pulkus
sastinguša gaisa vidū trauc
2.
klusē kādreiz čaklie zīmju tulki
klusē arī tie kas naktīs kauc
vasara pār plato debess gultu
noliecas un vienīgā mūs sauc
(ātrāk zūdi irdnē tumšā strāva!
gaismas krūts pār mežu galiem aug)
Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!
CITI AUTORA RAKSTI
Viss manī otrādi
domas rodas tā kā kodes nenokurienes tikai skaties: visa dzīve sacaurumota vai no caurumiem nāk gaisma lāga nezinu es tik savas elpas sveci dedzinu aizvien tālāk nesu savu kūpošo kožu pūļi šajā ziņā neatsver neko tikai lido pakaļ vārai gaismiņai tikko samanāmai tikko plaiksnīgai
tūkstošiem reižu cilvēks..
tūkstošiem reižu cilvēks atceras vienu un to pašu balsi - te čabam sausajās niedrēs pie dīķa te mājas kurtuvē rūcam ko sarkanu atmiņu valkanais zīmogs noputekļojas un istaba aizmieg ziemas miegā
Saruna par milžiem
Viņi abi, Milošs un Bērziņš, ir visīstākie austrumeiropieši - ar visu, ko apguvuši par šī reģiona un visas pasaules vēstures gaitu.
es te dzīvošu
it kā no mums nebūtu nobiris tūkstošiem ādas plēksnīšu it kā mēs nebūtu izelpojuši veselu mākoni
0