Dizains
05.07.2017

Vārds jaunajiem!

Komentē
0

Par Latvijas Mākslas akadēmijas pasākumu ciklu "Dizaina diplomandu dienas" un Rīgas Tehniskās universitātes studentu darbu izstādi "Ķīpsalas dizaina kods 2017"

Jau tradicionāli jūnijs saistās ar dizaina diplomandu izstādēm, modes priekšnesumiem un citiem radošiem pasākumiem, kas norisinās vairākās Latvijas augstskolās. Desmito gadu pēc kārtas Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) aicina interesentus piedalīties pasākumu ciklā "Dizaina diplomandu dienas", savukārt Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sesto reizi iepazīstina ar studentu darbiem izstādē "Ķīpsalas dizaina kods 2017".

Latvijas Mākslas akadēmijas pasākumu cikls "Dizaina diplomandu dienas" ir pazīstams un plašai auditorijai saistošs ne vien ar absolventu darbu demonstrācijām, bet arī ar augstskolas iniciatīvu organizēt virkni pavadošo aktivitāšu, izvēršot diplomandu dienas par veselu dizaina mēnesi. Līdzās modes skatei un dizaina absolventu izstādei norisinās saistošas lekcijas, darbnīcas un diskusijas, pulcējot un izglītojot gan skolas audzēkņus un absolventus, gan nozares profesionāļus un interesentus. Pasākumu ciklu papildina diplomandu dienu grafiskā identitāte, augstvērtīgi komunikācijas materiāli, kā arī aktīva saziņa sociālajos tīklos un cita veida medijos, kas informē un veido kopējo iespaidu par akadēmijas pasākumu norisi.

""Dizaina diplomandu dienu mērķis" ir ne tikai parādīt, ko esam paveikuši, bet arī izglītot sabiedrību. Pieteikt jauno dizaineru vārdus kolēģiem, sabiedrībai, darba devējiem," "DDD 2017" izstādes atklāšanas pasākumā uzsvēra dizaina nodaļas asociētā profesore Ingūna Elere. Līdz 8. jūlijam Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina, Vides mākslas, Metāla dizaina un Modes mākslas apakšnozaru bakalaura un maģistra programmu diplomandu darbi ir aplūkojami LMA 1. stāva zālē. Izstāde priecē ar kvalitatīvi izstrādātiem produktiem, kā arī dizaina jomu daudzveidību. Apmeklētājs ne vien tiek iepazīstināts ar funkcionālā, grafikas un modes dizaina iespējām, bet arī izglītots par Latvijā vēl samērā maz praktizētām dizaina formām – konceptuālo dizainu, sociālo dizainu un pakalpojumu dizainu. Apsveicama ir arī diplomandu vēlme attīstīt tehnoloģiju risinājumus, pieaicinot Rīgas Tehniskās universitātes studentus. Uzsākot profesionālo darbību ārpus akadēmijas sienām, jaunajiem dizaineriem šī pieredze noderēs – spēja mediēt dizaina procesu starpdisciplinārā komandā mūsdienās ir ļoti būtiska.

Īpašas uzmanības vērts "DDD" izstādē ir pakalpojumu dizaina projekts "Medikamentu pieejamība 24/7 visā Latvijā" (autore – Līva Drīliņa, diplomdarba vadītāja – Dr. art., asoc. prof. Aija Freimane). Ne vien tāpēc, ka tas pagaidām vēl ir viens no retajiem servisa dizaina piedāvājumiem diplomandu izpildījumā, bet arī tādēļ, ka apkopo vairākas būtiskas mūsdienu dizainu raksturojošas iezīmes. Pirmkārt, darbs ir sociāli atbildīgs un rūpīgi pamatots. "MED 24/7" mērķis ir nodrošināt recepšu un bezrecepšu medikamentu, kā arī citu medicīnas produktu un farmaceita konsultāciju pieejamību visu diennakti. Tāpat iecere sniegs iespēju nodot vecos medikamentus, kā arī nekautrējoties iegādāties delikātas preces. Darba autore ir izpētījusi, ka Latvijā pieejamo diennakts aptieku skaits ir nepietiekams – no pieejamajām 22 aptiekām gandrīz puse atrodas Rīgā, un to uzturēšana nav rentabla. Tādējādi "MED 24/7" piedāvā risinājumu, kas ir ērts, pieejams un izdevīgs gan lietotājam, gan pakalpojuma sniedzējam. Otrkārt, apsveicama ir autores prasme plašu sistēmas dizaina projektu vizualizēt un pasniegt izstādes apmeklētājam saprotamā veidā. Neraugoties uz to, ka šobrīd ir pabeigta vien trešdaļa no kopējās ieceres, tieši prezentācijas materiālu izvērstais saturs atšķir Līvas darbu no citiem izstādē eksponētajiem projektiem. Prezentācijas prasmes un spēja izskaidrot savu ideju ir ļoti svarīgas dizainera kvalitātes, kuras tostarp ir jāattīsta augstskolā. Lai arī termiņi acīmredzami ir noteikuši studentu izstādes darbu pavadošo aprakstu un videomateriālu saturu, kuratoriem būtu jārēķinās, ka dizaina izstādes apmeklētāju loks būs plašs un ne visi skatītāji spēs pilnvērtīgi novērtēt projektus, balstoties tikai uz atklātnītē ierakstītu teksta atkāpi. Izstrādājuma vizuālā veidola dominante pār darba konceptuālo pamatojumu nav pieļaujama, ja izstādes mērķis patiešām ir izglītot apmeklētāju par dizaina nozīmi mūsdienu sabiedrībā, nevis tikai pārdot tam gatavus produktus, kas labi izskatās.

Savukārt Rīgas Tehniskā universitātes Dizaina tehnoloģiju institūts interesentu uzmanībai piedāvā diplomandu darbu izstādi "Ķīpsalas dizaina kods 2017", kas bija skatāma RTU Arhitektūras fakultātē līdz 30. jūnijam. Trīsdesmit eksponēto diplomandu darbu fokusā atbilstoši universitātes profilam ir dizaina konstruktīvi tehniskie aspekti. RTU dizaina programma ir relatīvi jauna, tādēļ tās pilnvērtīgais potenciāls, domājams, vēl ir jāatklāj. Kopš pagājušā gada rudens universitātē darbojas RTU Dizaina fabrika, kas noder ne vien uzņēmumiem un jaunuzņēmumu sektora pārstāvjiem, bet arī studentus rosina attīstīt idejas, prototipēt un darboties ar jauniem materiāliem un tehnoloģijām. Arī jauno mācībspēku entuziasms lēni, taču konsekventi vieš izmaiņas dizaina studiju ikdienā, aicinot studentus savus darbus balstīt uz lietotāju centrēta dizaina principiem.

Šī gada diplomandu izstāde demonstrē, ka pagaidām vēl tikai daži dalībnieki ir paguvuši ieviest inovatīva un sociāli atbildīga dizaina elementus savu noslēguma darbu izstrādē. Šo studentu vidū ir Māra Puriņa, kas ir izstrādājusi servēšanas paplāti viesmīļiem "Mundo" (darba vadītāja – Dr. arch. Andra Ulme) no pārstrādāta un termoformēta polipropilēna. Paplāte izceļas ar detalizētu ergonomiskas un fizikas aspektu izpēti un būtiski atvieglo lietotāja ikdienu. Saistošu sociālā dizaina projektu ir realizējusi arī Māra Skuja – "Galda spēle cilvēkiem ar redzes traucējumiem" (darba vadītāja – Dr. arch. Andra Ulme). Spēle satur taktilus dažādas formas magnētus, izstrādātus, balstoties uz rūpīgiem novērojumiem, kā arī vājredzīgu un neredzīgu lietotāju testiem.


Ar interesantu priekšlikumu ir nācis klajā arī Egars Visockis, kurš piedāvā jaunu servisu 3D printeru lietotājiem – "3D drukas un hidrografikas pakalpojums" (darba vadītāja – Gunta Zommere). Tas paredz 3D drukas produktu individualizāciju un apdruku ar polivinilspirta un hidrauliskās plēves palīdzību. Taču, lai arī jaunas tehnoloģijas iedzīvināšana arvien pieaugošajā 3D printeru jomā ir saistoša un var būt potenciāli pieprasīta, jautājumus rada projekta prezentācijas veids. Tā vietā, lai izstādes apmeklētāju iepazīstinātu ar inovatīviem projekta aspektiem – pakalpojuma sistēmas stratēģiju, kā arī lietotāja un servisa sniedzēja ieguvumiem –, autors, balsoties uz universitātes vadmotīviem, prezentē vien taustāmu gala izstrādājumu: rokaspulksteņu kolekciju, kas neatspoguļo nenieka no sistēmas dizaina koncepcijas būtības. Tieši otrādi, mulsina skatītāju, nonākot pretrunā ar pakalpojuma dizaina pamatideju: sistēmas – nevis viena noteikta produkta – izstrādi. Šis piemērs demonstrē pretrunas, kas rodas, ja mūsdienīgu dizaina risinājumu pakārto atbilstoši konservatīvām mācību programmas prasībām. Nē, dizains mūsdienās nav tikai materiāls priekšmets, kurš ir jāsaražo un jāpārdod. Dizaina formas var būt ļoti daudzveidīgas, un atliek cerēt, ka Rīgas Tehniskā universitāte, balstoties uz vērienīgu starpdisciplināro studiju bāzi, lieliskajām mācību telpām un arvien pieaugošajām tehniskajām iespējām, nākotnē spēs nodrošināt arī mūsdienīga dizaina izstrādes un realizācijas iespējas.

Jeļena Solovjova

Jeļena Solovjova ir dizaina domātāja, lektore un publiciste.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!