Aktualitātes
12.06.2018

Valdība lemj kultūru finansēt ar ieņēmumiem no akcīzes nodokļa

Komentē
0

12. jūnijā Ministru kabinets lēmis veikt izmaiņas Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšanas modelī, informē Kultūras ministrija.

Valdība lēmumu pieņēma, izskatot Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par jauna VKKF finansēšanas modeļa ieviešanu; tajā aplūkoti 4 iespējamie fonda finansēšanas modeļi.

Izraudzītais fonda finansēšanas modelis paredz, ka no 2022. gada VKKF finansējums no valsts budžeta kļūs proporcionāls attiecīgā gada plānotajiem nodokļu ieņēmumiem no alkohola akcīzes nodokļa (3%), tabakas akcīzes nodokļa (2%), izložu nodokļa (1.37%) un azartspēļu nodokļa (2.21%) apmērā no valsts budžeta daļas. Izmaiņām paredzēts pārejas periods - 2019., 2020. un 2021. gads, kad VKKF finansējums tiek noteikts pašreizējā kārtībā, atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Kā norāda Kultūras ministrija, finansējuma modeļa maiņa ļaus VKKF ik gadu organizēt 3 projektu konkursus, sasniedzot atbalsta apjomu vismaz 35% apmērā no iesniegtajiem projektiem visās nozarēs, turpināt mūža stipendiju programmu, atbilstoši budžeta iespējām ik gadu piešķirot papildu 10-20 mūža stipendijas, kā prioritārus izvirzīt attīstības virzienus – bērnu un jauniešu auditorijai paredzēto pasākumu atbalsts, jaunrades atbalsts, labvēlīgu apstākļu kultūras jomā strādājošajiem radīšana un sasniegtā novērtējums, kā arī turpināt un būtiski palielināt finansējumu mērķprogrammām kultūras procesu atbalstam Latvijas reģionos.

Ir būtiski nodrošināt reģionālo kultūras centru darbību ar saturiski kvalitatīviem pasākumiem, norāda Kultūras ministrija, uzsverot, ka šāds finansējums pašlaik nav pieejams ne pašvaldību budžetos, ne arī KM budžetā. Atbilstoši VKKF mērķim un valdības apstiprinātajam jaunajam VKKF finansēšanas modelim, šādas funkcijas nodrošināšana būšot starp fonda prioritātēm. Datu analīze, izvērtējot reģionu kultūras programmu un mērķprogrammu kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, liecina, ka pieprasījums pēc šāda veida pakalpojumiem reģionos nav samērojams ar pašreizējo piedāvājumu.

Sākoties ekonomikas krīzei, 2009. un 2010. gadā VKKF budžets piedzīvoja strauju samazinājumu – 2009. gadā par 46% un 2010. gadā vēl par 49%. Būtiskākās izmaiņas, kas skāra VKKF pēc 2008. gada krīzes un tās izraisītā finansējuma samazināšanas – tika likvidēti 95% mērķprogrammu un kultūras programmu; mūža stipendiju apmērs tika samazināts no 150 latiem uz 100 latiem mēnesī (no 2014. gada 1. janvāra tas noteikts 150 eiro), kā arī notiek vairs vien trīs projektu konkursi agrāko četru vietā; atbalstīto projektu skaits attiecīgi samazinājies par 29%. Rezultātā VKKF nespēj pietiekamā apjomā nodrošināt valsts kultūrpolitikas vidēja termiņa prioritāšu īstenošanu, un lielākajā daļā no kvantitatīvi izmērāmiem darbības rezultātiem vērojams nozīmīgs finansējuma samazinājums, kas tiešā veidā ietekmē kultūras pieejamības samazinājumu sabiedrībai.

Baltijas valstu pieredze apliecina, ka Latvija ir vienīgā Baltijā, kura kultūras atbalsta fonda finansējumā nebalstās uz nodokļu atskaitījumiem, un fonda finansējums ir būtiski zemāks nekā tuvākajās kaimiņvalstīs - rezultātā cieš Latvijas nacionālā kultūra, uzsvērts paziņojumā presei.

Lai iedzīvinātu jauno VKKF finansēšanas modeli, KM vēl jāizstrādā "Grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā."

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0