Latvijas sociāldemogrāfiskajā situācijā 250 bēgļu uzņemšana ir jāuzlūko nevis kā apdraudējums, bet gan iespēja Latvijai – tā uzskata vairāk nekā 160 zinātnieku, radošo darbinieku, uzņēmēju, reliģisko konfesiju un citu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, kas šonedēļ parakstījuši Valsts prezidentam, Ministru prezidentei, Kultūras ministrei un Saeimas frakcijām adresētu atklāto vēstuli.
Vēstulē atbildīgās iestādes ir aicinātas nākt klajā ar detalizētu pasākumu plānu bēgļu uzņemšanai un integrācijai, kas sniegtu šiem cilvēkiem iespēju uzsākt jaunu dzīvi Latvijā, apgūstot latviešu valodu, iekļaujoties Latvijas sabiedrībā, strādājot pašiem un radot darba vietas citiem. Vēstules parakstītāji aicina valdību regulāri iepazīstināt sabiedrību ar šī plāna īstenošanu, tādējādi mazinot Latvijas pilsoņu vidū valdošo satraukumu un bažas.
Vēstulē uzsvērts, ka tas ir Latvijas iedzīvotāju spēkos – ar labvēlīgu attieksmi un saprātīgu rīcību padarīt Latvijā uzņemtos bēgļus par labākajiem sabiedrotajiem, vienlaikus iegūstot jaunas iespējas arī pašu redzesloka paplašināšanai un kultūras bagātības vairošanai.
Vēstules autori drīzumā plāno rīkot atbalsta akciju bēgļu uzņemšanai Latvijā, vēršoties pret aizspriedumiem attieksmē pret dažādu ādas krāsu, tautību un ticību piederīgajiem. Interesentus, kas vēlas palīdzēt akcijas norisē, lūdz sazināties ar rīkotājiem pa e-pastu [email protected].
Aicinām iepazīties ar vēstuli:
Latvijas Republikas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim
Latvijas Republikas Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai
Latvijas Republikas Kultūras ministrei Dacei Melbārdei
Latvijas Republikas Saeimas frakcijām
Bēgļu uzņemšana – nevis apdraudējums, bet iespēja Latvijai
Tikai pagājušā gada laikā no Latvijas aizbraukuši vairāk nekā 22 tūkstoši cilvēku – aptuveni 2000 katru mēnesi. Mēs esam pārliecināti, ka šādā situācijā uzskatīt divos gados paredzēto 250 bēgļu uzņemšanu par apdraudējumu ir absurdi. Turklāt ne tikai tāpēc, ka šo cilvēku skaits ir niecīgs, bet arī tāpēc, ka jaunu cilvēku piesaiste ir iespēja Latvijas attīstībai.
Katrs, kurš pabijis ekonomiskās migrācijas vissmagāk skartajos Latvijas laukos, zina, kā izskatās tukšie ciemati, kur teju vienīgais stabilais darbs ir pašvaldības organizētie "algotie pagaidu sabiedriskie darbi", ko tautā joprojām dēvē par "simtlatnieku programmām". Katrs, kurš pazīstams ar biznesa loģiku, zina, ka uzņēmēji vēlas ieguldīt savus līdzekļus tikai reģionos ar attīstības potenciālu. Katrs, kurš ārpus Rīgas mēģinājis nolīgt celtniekus, laukstrādniekus vai citus šķietami vienkāršo darbu darītājus, zina, cik grūti ir atrast uzticamus darbiniekus. Katram, kurš zina, kā veidojas Latvijas pensiju sistēma, ir skaidrs, ka nākotnē būs nepieciešams vairāk strādājošu cilvēku, kas spēs nodrošināt vecumdienas šībrīža 30-gadniekiem.
Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāju labklājības vārdā jaunu spēku piesaistīšana Latvijas ekonomikai ir neizbēgama. Tikpat neizbēgama realitāte ir arī bēgļu kustība. Migrācija no noteiktiem pasaules reģioniem pastiprinās gan bruņotu konfliktu, gan klimata pārmaiņu izraisītā resursu trūkuma dēļ. Bēgļu situācija ir starptautiska problēma un Latvijai kā starptautiskās sabiedrības loceklei šīs problēmas risināšanā ir un būs jāpiedalās. Pašlaik šo slogu ir spiestas nest jaunattīstības valstis un dažas Eiropas Savienības valstis. Latvijai, kas kopš 2000. gada Eiropas fondu finansējumā saņēmusi gandrīz sešus miljardus eiro, ir jāspēj dot pretī vismaz tik daudz kā mājas dažiem simtiem kara, bada un nabadzības apdraudētu cilvēku.
Mēs aicinām Latvijas Ministru kabinetu un citas atbildīgās iestādes nākt klajā ar detalizētu pasākumu plānu bēgļu uzņemšanai un integrācijai. Plānu, kurš, mācoties no citu valstu pieredzes un kļūdām, sniegtu šiem cilvēkiem iespēju uzsākt jaunu dzīvi Latvijā, apgūstot latviešu valodu, iekļaujoties Latvijas sabiedrībā, strādājot pašiem un radot darba vietas citiem. Mēs aicinām valdību regulāri iepazīstināt sabiedrību ar šī plāna īstenošanu, mazinot Latvijas pilsoņu vidū valdošo satraukumu un bažas.
Mēs aicinām Latvijas politiķus izturēties atbildīgi, izvairīties no bēgļu stigmatizēšanas un nemēģināt celt savu popularitāti, manipulējot ar bailēm no nezināmā. Mēs lūdzam politiskās partijas atgādināt saviem biedriem un sekotājiem, ka Latvijā neviens cilvēks nedrīkst tikt diskriminēts ādas krāsas, reliģiskās piederības, seksuālās orientācijas vai tautības dēļ.
Tas ir mūsu spēkos – ar labvēlīgu attieksmi un saprātīgu rīcību padarīt Latvijā uzņemtos bēgļus par mūsu labākajiem sabiedrotajiem. Mēs aicinām Latvijas pašvaldības, uzņēmējus un visus līdzpilsoņus novērtēt ieguvumus, ko varētu sniegt saskarsme ar citām kultūrām. Mēs ceram, ka pratīsim būt atvērti pret citādo, tādējādi kļūstot bagātāki savās kultūras pieredzēs un plašāki savā redzeslokā. Mēs lūdzam nenovērtēt par zemu iespēju, ka, uzņemot bēgļus un nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus, Latvijas valsts varētu iegūt izcilus mūziķus, arhitektus, zinātniekus un biznesa līderus. Jo dots devējam atdodas.
Una Bergmane, vēsturniece
Olga Procevska, uzņēmēja
Gustavs Strenga, vēsturnieks
Helmuts Caune, filozofijas maģistrs, redaktors
Ansis Dobelis, biedrības "Progresīvie" vadītājs
Kaspars Zellis, vēstures doktors, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks
Savu atbalstu vēstulei izteikuši:
Lolita Tomsone, Žaņa Lipkes memoriāla direktore
Kaspars Kļaviņš, vēstures un starpkultūru menedžmenta profesors, Emirates College of Technology in Abu Dhabi
Edgars Engīzers, vēsturnieks
Ilze Oļehnoviča, angļu filoloģe, Daugavpils Universitātes pasniedzēja
Alise Zariņa, reklāmas tekstu autore, režisore
Ieva Brante, juriste
Sergejs Ušakovs
Emīls Klotiņš
Jūlija Dibovska
Arvis Kolmanis, rakstnieks
Igors Gubenko
Ilze Jaunberga, māksliniece
Valdis Tēraudkalns, LU Teoloģijas fakultātes profesors
Carl Biörsmark, Integration Coach, Sweden
Jāna Jēruma-Grīnberga, bīskape emerita
Veiko Spolītis, tautas priekšstāvis 12. Saeimā
Kristīne Želve
Eva Ikstena
Inese Runce, LU FSI vadošā pētniece
Laima Graždanoviča
Katrīna Daugule, Latvijas Kultūras akadēmijas studente
Eva Eglāja-Kristsone
Gints Knoks
Elīna Meiere, sociālo mediju projektu vadītāja
Guntars Rēboks
Pēteris Cedriņš, rakstnieks, tulkotājs
Ilmārs Šlāpins, interneta žurnāla "Satori" galvenais redaktors
Jānis Strods
Marija Golubeva, politikas analītiķe
Ieva Lešinska-Geibere, tulkotāja, publiciste
Baiba Rubess
Alise Rupeka
Jānis Ķīnasts, pilsētplānotājs-vietradis
Ieva Garda-Rozenberga, folkloriste, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece
Metjū Matīss Kots, vēsturnieks, latviešu bēgļu pēctecis
Ieva Raubiško
Inga Gaile, dzejniece
Lauris Bokišs
Agnese Gaile-Irbe, filologs
Māra Pinka, Latvijas Universitātes lektore
Pauls Bankovskis
Andra Neiburga, rakstniece
Ulvis Zirnis
Inese Zinovska
Zane Peneze
Dmitrijs Krupņikovs
Una Bērziņa
Santa Mičule, mākslas zinātniece
Lauris Gundars, režisors
Jānis Ķirpītis
Rolands Puhovs, reklāmas aģentūras vadītājs
Dāvis Kaņepe
Anete Konste, publiciste
Elizabete Lukšo, interneta žurnāla "Satori" ziņu redaktore
Kristīne Zamurajeva
Toms Jansons, vecākais programmētājs
Lelde Caune, investīciju projekta vadītāja
Vents Vīnbergs, arhitekts, publicists
Agnese Rutkēviča, dramaturģe
Edgars Raginskis
Kaspars Vanags
Diāna Zamurajeva
Mārtiņš Vaivars, "infogr.am" finanšu direktors, "QUO tu domā" valdes loceklis
Kārlis Langins, feļetonists
Iveta Kažoka
Rūdolfs Mazurs
Roberts Rubenis
Ljeta Putāne
Krišjānis Bušs
Dmitrijs Golubevs
Roberts Bernans
Gunārs Božis
Mārtiņš Vaivods
Anita Reitere
Madara Peipiņa
Gatis Priede, sabiedriski aktīvs pilsonis
Artjoms Uršuļskis
Maija Upeniece
Toms Zariņš, vēstures students
Edgars Lapiņš, "Skeptiskās biedrības" līdzdibinātājs un vadītājs, kritiskās domāšanas pasniedzējs
Ivars Neiders, RSU Humanitāro zinātņu katedras docents
Daina Bērziņa
Jānis Egliņš
Madara Ventiņa
Reinis Tukišs, pavārs
Dagnija Strīķe, medicīnas statistiķis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, studente
Vents Sīlis
Sabīne Brice
Fricis Vilnis, arhitekts
Evelīna Ozola
Dzintars Kalniņš
Liene Linde, kinorežisore
Toms Bergmanis, doktora grāda kandidāts, Edinburgas universitāte
Ingmārs Freimanis, bezdarbnieks
Zuzanna Runkovska
Dace Dzenovska, sociālantropoloģe, Oksfordas Universitāte
Juris Pūce, politiķis
Anda Godlinska, Oldenburgas Universitates Humanitāro un sabiedrības zinātņu fakultātes doktorante
Santa Remere, tulkotāja
Baiba Fromane
Ieva Rozentāle, akadēmiskā pētniece un lektore
Igors Vatoļins, biedrības "Eiropas Krievu iniciatīva" valdes priekšsēdētājs
Kārlis Apinis
Elizabete Anna Rūtens, Latvijas Republikas pilsone
Jānis Ķirpītis
Madara Rutkeviča, literāte, dramaturģe
Liene Kupča, mārketinga komunikācijas eksperte
Gundega Evelone, māksliniece, neliela uzņēmuma vadītāja
Marta Elīna Martinsone, režisore
Viesturs Radovics, žurnālists
Jānis Viļums
Zanda Zālīte
Rita Laima Bērziņš, rakstniece, tulkotāja
Dāvis Plotnieks, ekonomists un mārketinga speciālists
Agnese Naudiša
Aldis Kaufmanis
Dmitrijs Oļehnovičs, Daugavpils Universitātes pasniedzējs
Kārlis Vērpe, filozofijas doktors
Boris Ginzburg, pasniedzējs, Universidad Carlos III de Madrid
Gatis Vectirāns
Baiba Renerte
Jānis Radiņš
Elīna Brasliņa, ilustrators
Mārtiņš Ķeņģis
Evelīna Ozola, arhitekte un urbāniste
Viktorija Aizkalna
Edgars Jēkabsons
Marija Assereckova
Roberts Putnis
Mārtiņš Kossovičs, uzņēmējs
Anete Vanaga
Iļja Ļenskis, vēsturnieks
Jānis Bērziņš, ekonomists
Ingrīda Blūma
Anastasija Mežecka, Edinburgas universitātes ierēdne, tulkotāja
Marta Kreituse
Andis A. Bluķis, uzņēmējs
Krists Ozoliņš, podnieks
Kaspars Blekte, laborants
Karlis Robert Celms, Chef/Owner Zoste/SpridEats foodtruck
Liesma Ose
Indulis Svīķis, IT konsultants
Edmunds Vanags, psihologs
Dāvids Vikmanis, IT speciālists
Ieva Pirksta, RSU medicīnas studente
Marta Rikša, politikas pētniece, Sabiedriskās politikas centrs "Providus"
Ilze Ķīķere, reklāmas projektu vadītāja
Baiba Fromane, juriste
Līga Irbe, vēsturniece
Ieva Bergmane
Sergejs Gubins, ekonomists, Bocconi University
Kaspars Zālītis, cilvēktiesību aktīvists
Ainārs Sauka
Anne Sauka
Ilze Naudiša
Linda Lapiņa, psiholoģe, Roskildes Universitātes doktorantūras studente
Ivo Briedis, scenārists
Inese Ejugbo, biedrības "Zvannieku Mājas" juriste
Marta Bergmane
Ilze Klimaševska
Olga Cara, pētniece
Liene Ķeķere
Paula Glubinska
Pauls Daija, filologs
Brīvai lejuplādei PDF formātā vēstulē pieejama šeit.
30