nazis
pirms 6 mēnešiem
Lielo uzņēmumu vadītājiem protams ir iemesls runāt par GBI ieviešanu.Viņi būs pirmie, ko roboti "izmetīs uz ielas". Faktiski jau šodien viņu vietā lēmumus pieņem Excel tabulas un ne jau viņi paši raksta ciparus ailītēs. Tā nākotne nav tik neiespējama un piespiedu bezdarbs pirmām kārtām attieksies tieši uz labāk izglītotiem darbiniekiem uzņēmumu vadībās, mazāk uz mazāk apmaksātiem darbiem.
Tomēr ekonomikas pamati nekur nezudīs. Resursi tik un tā paliks ierobežoti, bet vajadzības arvien pieaugošas. Nekāds komunisms nebūs.

Circus Maximus
pirms 6 mēnešiem
It kā jau nopietni argumenti. Bet pētnieku un statistiķi apgalvo, ka ne datorizācija, ne interneta uzvaras gājiens nav būtiski mainījis tautsaimniecības summāro darba ražīgumu pēdējo 30 gadu laikā. Pēc dažām versijām, tas pat ir gājis mazumā. Līdz ar to cerēt, ka robotizācija, t.i. datorizācijas pagarinājums, kaut ko summāri mainīs pēc būtības, ir drusku naivi. Ja tautsaimniecībā summāri darba ražīgums krītas vai stagnē, tad darbaroku vajag, kā minimums, tik pat daudz, ja ne vēl vairāk,

Atcerēsimies, ka viens labas gribas pārpilns valsts pārvaldes darbinieks spēj neitralizēt kā minimums 10 robotus/jaunās tehnoloģijas/innovācijas

Dead Bull
pirms 6 mēnešiem
Darbs pilda ļoti daudzas gan visas sabiedrības funkcionēšanai, gan indivīda personībai svarīgas funkcijas. Darba tirgus iepretim urovņilovkai ir taisnīgāks tautsaimniecībā saražoto produktu sadales mehānisms, un kalpo par spēcīgu stimulu izglītoties un pilnveidoties un sniedz ļoti nepieciešamo pašapziņu, ka pieaudzis cilvēks spēj nopelnīt pats nevis pārtikt no saņemtā pabalsta. Ja tik tiešām kādreiz nonāksim līdz pašuzturošai tehnoloģiju "ekosistēmai", kad roboti spēs saražot un uzturēt visu, ieskaitot paši sevi, algotu darbu var izgudrot no jauna. To var noformulēt, piemēram, kā valsts dienestu cilvēces zināšanu un prasmju uzturēšanai, par kuru pienākas būtiska atlīdzība virs GBI ar ienākumu gradāciju atbilstoši mācību un treniņu komplicētības pakāpei.

Tas viss ir tālas un nenoteiktas nākotnes jautājums. Pagaidām, kamēr automatizācija tikai maina darba tirgus struktūru, sašaurinot pieprasījumu pēc mazkvalificēta darbaspēka un izvirza aizvien augstākas prasības t.s. "zilajām apkaklītēm", ir jautājums, cik tad Rietumu novecojošajai sabiedrībai nepieciešamas jaunas darbarokas, un tādēļ tik plaši jāatver durvis imigrācijai?

dzimmijs13
pirms 6 mēnešiem
Pusaudža gados lasīju vienu Staņislava Lema noveli, kur viņš attēlojis uz vienas planētas līdzīgu scenāriju, visu padara mašīnas, strādniekus nevajag. "Ko darīt" jautāja galvenajam superdatoram, un atrisinājums bija - pārkausēt cilvēkus apaļās tabletītēs. Problēma atrisināta.
Starp citu, ļoti aptuvena analoģija, protams, bet Romā proletarii, vai skaitāmgalvu slānis izveidojās kad latifundijas izmantodamas vergu lēto darbaspēku, pārņēma nerentablākās zemnieku sīksaimniecības, un nekas cits neatlika kā doties uz Romu, lai kļūtu par valsts uzturamo. "GBI ieviešana būs nepieciešama, lai nodrošinātu 75% iedzīvotāju, kuriem nebūs darba." - vai nešķiet nedaudz līdzīgi? Nu, un pie kā tas noveda Romas civilizāciju, laikam nebūs jāatgādina...

akmens
pirms 6 mēnešiem
Labi raksta Agnis, bet mēs nezinām, kas ar mums var notikt pēc stundas
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies