Redzējumi
21.03.2017

Vai robotiem jāmaksā nodoklis mūsu vietā?

Komentē
5

 Jau tuvākajos gados mēs ieraudzīsim ļoti daudz no tā, ko esam raduši dēvēt par zinātnisko fantastiku, tomēr šajā pasaulē absolūti nav ieraugāmas darbavietas. Arvien jauni roboti ripinās vai soļo laukā no laboratorijām. Noliktavās, slimnīcās, lielveikalos, industriālajos parkos, pilsētu ielās parādās pirmie šīs invāzijas pārstāvji. "Tuvāko 2–5 gadu laikā lielākā daļa cilvēku nonāks kontaktā ar robotiem," apgalvo Stīvs Džarvetsons, Silīcija ielejas investors. Automatizācija – mašīnu pašapmācīšanās, robotikas, pašvadāmo auto, balto apkaklīšu botu formā – maina darba raksturu ļoti daudzās nozarēs. Pēdējos 200 gados regulāri parādās vēstījumi par to, kā kārtējais izrāviens mašīnu progresa jomā var novest pie iespaidīga bezdarba, tomēr nekas tamlīdzīgs nav noticis. Anglijas karaliene Elizabete I aizliedza apstiprināt adīšanas mašīnas patentu, baidīdamās, ka tā var mazināt nodarbinātību. Ekonomists Deivids Rikardo domāja, ka tehnoloģijas pazeminās darba algas. Un kur gan vēl slavenais Džona Meinarda Keinsa pravietojums par 15 stundu darba nedēļu 2030. gadā! Tomēr šodienas gudro mašīnu ofensīva var apgriezt kājām gaisā mūsu stereotipus par tehnoloģiju un ekonomikas mijiedarbību. Kur ir atšķirība? Mašīna mūsdienās spēj reproducēt galvenās cilvēka darbības pazīmes. Šobrīd mašīnas prot to, kas vēl pirms simts gadiem nevienam nerādījās šausminošos sapņos: tās spēj lasīt, rakstīt, saprast, klausīties, runāt, tulkot, pat pildīt bērna lomu. Mūsdienās daudzi ekonomisti uz jautājumu, kura tendence izraisīs izraisīs nākamo globālo revolūciju, atbild: roboti un mākslīgais intelekts.

Biržas: karš ar robotiem zaudēts

Fondu tirgū pirmais zvans atskanēja 2010. gada 6. maijā, kas tika nodēvēts par "melno otrdienu". Tad DJIA indekss pēkšņi dažu minūšu laikā pazeminājās par tūkstoš punktiem; tiesa, pēc tam tikpat ātri atlēca atpakaļ. Līdz šim neeksistē vienota versija par šo notikumu; izplatītākā – kāds spēlētājs pārdeva vairāk nākotnes līgumu (fjūčersu), nekā ierasts, bet pārāk "jutīgi" noregulētie biržas roboti, kas nodarbojas ar vērtspapīru augstfrekvenču tirdzniecību, to novērtēja kā strauju nenoteiktības pieaugumu un uzsāka aktīvas izpārdošanas, kas noveda pie vēl lielākas indeksa lejupslīdes. Kopš tā brīža biržas roboti jeb augstfrekvenču algoritmiskās programmas, kas radītas darbam finanšu tirgos, raisa bažas. Tomēr tās bieži izrādās veiksmīgākas nekā cilvēki, līdz ar to vēlme nopelnīt pieveikusi kolektīvās bailes. Vienlaikus biržās parādījās iezīmes, kas atgādināja "karu ar robotiem". Vācija 2012. gadā ieviesa ierobežojumus: robotus tagad nepieciešams reģistrēt, maksāt paaugstinātu komisijas naudu, ja tie tirgojas pārāk aktīvi, kā arī tajos jābūt iebūvētai "avārijas pogai", kas regulatoram dod iespēju atslēgt visus robotus – ja parādās aizdomas, ka tie tuvina biržas krahu. "LCH Investments" veidotajā jaunākajā hedžfondu labāko pārvaldītāju reitingā iekļuvušas arī "DE Shaw", "Citadel" un "Two Sigma". Visas trīs kompānijas izmanto sistemātisko stratēģiju: šādi tiek apzīmēta lēmumu pieņemšanas stratēģija ar minimālu cilvēka faktora klātbūtni. Reitingā pirmo vietu ieņēmušais hedžfonds "Bridgewater" arī izstrādā automatizētu sistēmu, kura pildīs daudzus uzdevumus: sākot no īstermiņa investēšanas līdz cilvēku pieņemšanai darbā, viņu darbības optimizēšanai un atlaišanai. "Bridgewater" prognozē, ka tuvākajā nākotnē katrs trešais no četriem pārvaldes lēmumiem tiks pieņemts, iesaistot mākslīgo intelektu. Kas tālāk? Pasaules informācijas aģentūras jau gadus desmit optimizē savas ziņas, lai tās varētu lasīt biržas roboti. Sistēma pakāpeniski sāk strādāt pati sev. Tālākā nākotne izskatīsies aptuveni šādi: kompānija – pieņemsim, ka tā ir banka ar saviem augstfrekvenču tirdzniecības robotiem, – uz informācijas aģentūru nosūta preses relīzi ar savu gada pārskatu. Programma aģentūrā automātiski apstrādā preses relīzi un nodod to ziņu lentei. Tirdzniecības roboti, tostarp tie, kas pieder konkrētajai bankai, nolasa šo ziņu un uzreiz slēdz darījumus, vadoties pēc tā, kā šī atskaite ietekmēs tirgu kopumā un konkrētu kompāniju akcijas atsevišķi. Robotu darbs atsaucas uz bankas ienesīgumu – informācija par to iekļūst bankas nākamajā gada atskaitē. Loks noslēdzies, cilvēki vairāk nav vajadzīgi.

Trampa uzvara uz neapgaismoto konveijeru fona

Šī gada pirmajās dienās "Ford Motors" beidzot izpelnījās sava nemitīgā kritiķa – Donalda Trampa – uzslavu tvitera kontā: "Paldies, ka izlēmāt nebūvēt rūpnīcu Meksikā un radīt 700 darbavietas ASV. Tas ir tikai sākums, tālāk būs vairāk." Priekšvēlēšanu kampaņas gaitā Tramps regulāri nopulgoja amerikāņu kompānijas – jo īpaši autoražotājus – par to, ka tās eksportē darbavietas uz lētākas darba apmaksas valstīm. Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka "Ford Motors" atteikšanās no saviem plāniem ir acīmredzama uzvara cīņā par amerikāņu nodarbinātību. Tomēr šīs 700 darbavietas Mičiganā parādīsies 700 miljonu dolāru lielu investīciju rezultātā. Domājot par to, vai roboti aizņems visas darbavietas, šāds darbā pieņemamo strādnieku skaits izskatās biedējoši zems tāda apjoma investīcijām. Viena no 2016. gada drosmīgākajām apņēmībām ekonomikā bija Trampa vēlme atgriezt darbavietas Savienotajās Valstīs; ASV prezidenta 2017. gada izaicinājums jau ir sabalansēt centienus radīt jaunas darbavietas ar darbavietu automatizācijas procesa paātrināšanos. Spilgts piemērs šim procesam ir Taivānas elektronikas kompānija "Foxconn", kas citastarp saražo vislielāko "iPhone" daudzumu pasaulē. "Foxconn" līdz 2020. gadam ir gatava atbrīvoties no lielākās daļas cilvēkiem paredzēto darbavietu: šī mērķa īstenošanai gigants, kas šobrīd nodarbina 1,2 miljonus cilvēku, ražo pa 10 tūkstošiem robotu gadā. "Foxconn" automatizācijas plāns sadalīts 3 etapos. Pirmajā roboti aizvietos cilvēkus jomās, kurās viņiem strādāt ir bīstami vai absolūti neinteresanti: viņi ātri "sadeg", tāpēc ka jūtas kā mašīnas. Otrajā etapā tiks modernizēti veseli konveijeri, lai mazinātu robotu daudzumu, kas "pieņemti darbā" cilvēku nomaiņai sākotnējā etapā. Visbeidzot – veselās rūpnīcās cilvēkus izmantos vienīgi loģistikas un testēšanas uzdevumiem. Jau šobrīd "Foxconn" ražotnēs Ķīnā darbojas 10 "konveijeru bez apgaismojuma" – tas tiek ieslēgts, vienīgi ienākot tūristiem. Debates "strādnieki vs. roboti" norisinās jau vairākus gadu desmitus. Vēl 1955. gadā Henrijs Fords ar arodbiedrību līderi strīdējās šādā garā: "Kā jūs piespiedīsiet robotus veikt iemaksas arodbiedrībai?" – "Bet kā jūs piespiedīsiet robotus pirkt savas mašīnas?" Kopš tā laika automobiļi paši ievērojami pietuvinājušies robotiem – daži jau brauc bez vadītāja –, taču konflikts sabiedrības un tehnoloģiju starpā kļūst arvien izteiktāks: kāpēc maksāt cilvēkiem, ja ierīce strādā lētāk un labāk? Taču par kādiem līdzekļiem eksistēt cilvēkam, ja viņa darbs nav vajadzīgs?

Informācijas tehnoloģijas visaptverošais iespaids

Daudzi eksperti nav pārliecināti, ka t.s. ceturtā industriālā revolūcija līdzināsies iepriekšējai, atzīmējot – robotikas un automatizācijas triumfs vairāk vai mazāk vienlaikus var novest pie straujām izmaiņām daudzās nozarēs. Var izrādīties, ka ne ekonomikai, ne sabiedrībai kopumā nebūs pietiekami daudz laika, lai pielāgotos izmaiņām. Pēdējos 250 gados ekonomikā dominējušas trīs atšķirīgas inovatīvās attīstības fāzes – rūpnieciskā revolūcija, masu industrializācija un tehniskā revolūcija –, kas palīdzēja paaugstināt darba algu un dzīves līmeni visā pasaulē. Tagad jaunie tehnoloģiju sasniegumi var kļūt par šķērsli ceturtajai industriālajai revolūcijai, jo roboti spēj nomainīt strādājošos: gudrās mašīnas pilda aizvien kvalificētākus uzdevumus; cilvēka prasmju kopums, ko mašīnas varētu reproducēt ar mazākiem tēriņiem, paplašinājies gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Mūsdienās mēs vērojam pilnīgi atšķirīgu tehnoloģisko inovāciju attīstību: gan to daudz plašāka rūpnieciska pielietojuma, gan notiekošo procesu ātruma ziņā. Liela kļūda būtu ar jaunajām tehnoloģijām saistītos riskus uztvert virspusēji. Mārtins Fords grāmatā "Robotu uznāciens: tehnoloģijas un nākotnes bezdarba drauds" raksta: "Mašīnām arvien vairāk uzņemoties [..] rutīnveida un prognozējamo darbu, daudzi nodarbinātie sadursies ar bezprecedenta izaicinājumu. Viņiem nāksies adaptēties jaunajos apstākļos. Pagātnē automatizācija bija visai specializēta un mainīja ierasto nodarbinātības ainu tikai pakāpeniski, caurmērā kādā vienā ekonomikas sektorā. Cilvēkiem izdevās pārslēgties uz darbu jaunās nozarēs. Šodienas situācija ir kardināli atšķirīga. Informācijas tehnoloģija patiesi ir vispārējas pielietošanas tehnoloģija, un tā ietekmēs visu ekonomikas spektru. Praktiski visas eksistējošās nozares, iespējams, kļūs mazāk darbietilpīgas uz tehnoloģiju asimilēšanās kompāniju biznesa modeļos fona. [..] Amerikas ekonomika iesoļo jaunā ērā. Šī ir ēra, ko raksturos fundamentālas pārmaiņas attiecībās starp strādniekiem un mašīnām. Šādas pārmaiņas beigu galā liks apšaubīt vienu no visizplatītākajām pārliecībām, ka mašīnas ir instrumenti, kas paaugstina strādājošo produktivitāti, tā vietā mašīnas pašas pārvēršas par strādniekiem, bet starp darba un kapitāla iespējām novilktā līnija kļūst tik izplūdusi kā vēl nekad."

Kvalificēts un mazkvalificēts darbs

Cits stereotips saka – mašīnu darbs mūs atbrīvo no cīņas par dienišķo maizi, kas jāpelna vaiga sviedros. Tomēr šī ir medaļas viena puse; eksistē arī otra. Nekad agrāk kompāniju ienākumi nav bijuši tik augsti, bet tēriņi reālajai ražošanai tik zemi. Šī ir nepatīkama ziņa ne tikai nodarbinātajiem, bet arī ražotājiem: lai pārdotu produkciju, nepieciešama daudzskaitlīga un pirktspējīga vidusšķira; attīstītajās valstīs tā strauji sarūk. Pati par sevi robotu uzvara nav tik šausminoša. Slikts ir kaut kas cits: agrāk kvalificēts strādnieks vai menedžeris bez diploma spēja nopelnīt pieklājīgu naudu, balstoties uz pieredzi; šāds speciālists vienkāršā pozīcijā ne pārāk daudz zaudēja diplomētai "baltajai apkaklītei". Tagad plaisa starp šīm divām grupām neapturami pieaug. Šo aspektu jaunās ēras entuziasti neievēro, runājot par to, ka investīcijas robotos cels strādājošo produktivitāti, padarot viņus daudz vērtīgākus un nepieciešamākus. Katrā ziņā uz pašreizējām un sagaidāmajām pārmaiņām darbaspēka tirgū var palūkoties no dažādiem rakursiem. Piemēram, Bilu Geitsu, "Microsoft" dibinātāju un, pēc žurnāla "Forbes", bagātāko pasaules cilvēku, uztrauc ēra, kurā roboti pastāvīgi tiks galā ar visiem uzdevumiem noliktavu telpās un vadīs transportlīdzekļus: viena no prognozēm vēsta, ka tuvāko 10 gadu laikā apmēram 1,7 miljoni kravas mašīnu vadītāju var zaudēt savu darbavietu. Automatizācija skārusi daudzus "3D uzdevumus" – monotonus, netīrus un bīstamus darbus, kurus cilvēki labprāt neveiktu; šis aspekts pats par sevi priecē. Vienlaikus dominē uzskats, ka ekonomikā eksistē tik liela lētu darbaroku pārpilnība, ka kompānijas šobrīd nav ieinteresētas investēt fizisko darbu ekonomējošās tehnoloģijās. Fakts: robotehnikas un procesu automatizācijas attīstība pēdējos gados sakritusi ar ievērojama mazkvalificētu darbavietu skaita izaugsmes periodiem. Taču šobrīd ekonomikas ekspertu vidū risinās karstas diskusijas par to, cik nopietns ir drauds, ka liela daļa šādu darbavietu izzudīs ilgtermiņā. Turklāt mūs arvien mazāk iespējams iedalīt baltajās un zilajās apkaklītēs, mēs arvien vairāk pārvēršamies par silīcija apkaklīšu darbiniekiem – tik ļoti tehnoloģijas ietekmē mūsu darbavietas. "Viens no šībrīža izplatītākajiem aizspriedumiem ir tas, ka automatizācija galvenokārt apdraud strādniekus, kuriem ir salīdzinoši zems izglītības līmenis," raksta Mārtins Fords. "Šo pārliecību radījis viedoklis, ka augstas prasmes neprasošs darbs ir rutīnveida un monotons. Tomēr laiks nestāv uz vietas. Kādreiz ar frāzi "rutīnveida darbs" tika saprasta atrašanās konkrētā vietā pie ražošanas konveijera. Šodienas realitāte ir cita. Lai arī automatizācija turpinās iespaidot rutīnveida darba pieejamību, daudzi cilvēki ar daudz augstāku izglītību – tā sauktās baltās apkaklītes – drīz atskārtīs: datorprogrammu un prognozēšanas algoritmu iespēju straujās attīstības dēļ arī viņu darbavietas nokļuvušas zem automatizācijas tēmēkļa. "Rutīnveida" nav pats veiksmīgākais vārds, ar kuru aprakstīt darbavietas, kas var izzust tehnoloģiju attīstības dēļ. Daudz precīzāks termins varētu būt "prognozējamais". Vai kāds cits var iemācīties izpildīt jūsu darbu, detalizēti izpētot visu, ko jūs esat darījis iepriekš? Vai kāds cits var sasniegt daudz labākus rezultātus, atkārtojot uzdevumus, kurus jūs jau esat atrisinājis: apmēram tādā pašā veidā, kā students, gatavojoties eksāmenam, atkārto apgūto vielu? Ja tas tā ir, tad pastāv liela varbūtība, ka reiz kāds datora algoritms spēs iemācīties izpildīt lielāko jūsu darba daļu (ja ne visu pilnībā)."

Kā nākotnē mainīsies darba tirgus

Konsultāciju kompānijas "McKinsey" pētījums fiksējis, kādu darbu daļu iespējams automatizēt ar jau eksistējošām tehnoloģijām – pa nozarēm: viesnīcu un restorānu bizness – 75%, derīgo izrakteņu ieguve – 63%, tehnoloģijas, plašsaziņas līdzekļi, telekomunikācijas – 51%, celtniecība – 49%, māksla un izklaide – 47%, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība un transportēšana – 42%, pakalpojumu sfēra – 40%, finanses un apdrošināšana – 37%, veselības aizsardzība un sociālā apkalpošana – 36%, izglītība – 35%, valsts dienests – 31%, ražošana – 30%. Negaidītā kārtā ražošanā nākotne izskatās salīdzinoši stabila – iespējams automatizēt 30% esošo funkciju. Skaidrojums – rūpniecībā robotizācija aizsākusies jau sen. Ātrumu, ar kādu gudrās mašīnas šeit izspiedīs cilvēkus, ierobežo paši rūpniecības mērogi: robotu vajag daudz, taču tie maksā dārgi. Apdraudēto profesiju sarakstā iekļuvuši, piemēram, grāmatveži – varbūtība, ka tie vidējā termiņā tiks aizvietoti ar automatizētajām sistēmām, ir satriecoši 95%. Aplūkojot nākotnes darba tirgu, nepieciešams precizēt: bieži vien lielāka nozīme ir cilvēku kvalifikācijai, nevis nozarei. "McKinsey" secina: cilvēki, kas izpilda paredzamus fiziskus uzdevumus (19% no visiem darbiniekiem), var tikt aizvietoti par 81%. Nākamie galvenie atlaišanas kandidāti: datu apstrādes funkcijas pildošie, kas ir 16% no visiem nodarbinātajiem, – viņu vietā gudrās mašīnas var izpildīt 69% uzdevumu. Nav jārunā tikai par "Hadrian X" tipa robotiem, kas spējīgi klāt 1000 ķieģeļus stundā: 10 reizes vairāk nekā cilvēku tandēms. Revolūcija skars arī ārstu profesiju, kurā, no vienas puses, katra konkrētā funkcija ir paredzama, bet, no otras, medicīnas darbiniekiem uzkrauts lielu datu masīvu apstrādes slogs, ko varēs uzņemties datorprogrammas. Daudzas darbavietas lielā mērā ir rutīnveida un prognozējamas, kamēr salīdzinoši nelielam cilvēku skaitam maksā par radošumu – nākotnē ieguvēji varētu būt tieši viņi. Līdz ar tehnoloģiju attīstību arvien vairāk augs vajadzība pēc profesionāļiem, kuri prot programmēt un kuriem ir citas tehniska rakstura zināšanas, līdz ar to mainīsies izglītības programmas.

Jaunie ludīti: Fords, Geitss, Altmens, Masks

2016. gada Davosas Ekonomikas foruma (DEF) dalībnieki tika iepazīstināti ar atskaiti, saskaņā ar kuru gudro mašīnu pielietošanas ražošanā rezultātā līdz 2020. gadam darbu zaudēs 6 miljoni cilvēku. Pārskata veidošanai DEF eksperti izmantoja datus par 371 kompānijas 13,5 miljoniem darbinieku. Nesenais "Konica Minolta" pētījums uzrādīja, ka puse kompāniju līdz 2020. gadam sagaida darbavietu daudzuma samazināšanos par 10%. Risks zaudēt darbu tuvāko 20 gadu laikā apdraud 15 miljonus cilvēku Apvienotajā Karalistē un 80 miljonus Savienotajās Valstīs, secina Anglijas Banka. 2016. gada beigās ANO publicētais ziņojums, saskaņā ar kuru tuvākajos gados paātrinātas tehnoloģiju attīstības dēļ vairāk nekā 65% attīstīto valstu darbaspēka zaudēs darbavietas, viesa nopietnu trauksmi. Robotikas un automatizācijas medaļas otra puse – straujš bezdarba kāpums. Šobrīd ir divi galvenie līdzekļi, kas tiek pielietoti pret gudro mašīnu uznācienu. Pirmkārt, protekcionisms, ko sludina Tramps un īsteno Ķīna, kā arī daudzas citas valstis. Otrkārt, darba migrācijas priekšrocību izmantošana. Vieni uzskata, ka cilvēki dzīvos labāk, ja viņu darbavietas nevarēs ieņemt ārzemnieki; otri – ka vajag pārmānīt pie sevis pašu darba devēju. Tomēr šie instrumenti var uzlikt tikai sīkus ielāpus jaunajai tendencei, kurai paātrināti pievēršas jaunās ekonomikas sektori. "Google" izveidojusi robotikas nodaļu, kurā darbojas 8 uzņēmumi; šī kompānija kopā ar "Foxconn" paziņojusi par kooperatīva rakstura iniciatīvu robotu attīstībā. "Apple" pērn informēja, ka investēs 11 miljardus dolāru robotikā un automatizācijā; protams, nevar piemirst "Amazon", kas 2012. gadā savā struktūrā iekļāva robotikas firmu "Kiva Systems" un informēja par plānu piegādāt preces ar dronu palīdzību. Patlaban amerikāņu strādnieks caurmērā saņem ap 50 000 dolāru gadā, un viņa ienākumi tiek aplikti ar nodokļiem. "Ja šo pašu darbu sāks pildīt robots, vērts padomāt par to, ka viņa darbs jāapliek ar tādu pašu nodokli," paziņoja Bils Geitss medijam "Quartz" intervijā, kas satricināja pasauli. "Vajag tiekties pēc nodokļa līmeņa palielināšanas un pat automatizācijas bremzēšanas." Nākotnē ar pašapziņu un naudas līdzekļiem apveltīti roboti, iespējams, spēs maksāt nodokļus tieši tāpat kā tagad cilvēki. Taču ne jau par to runā Geitss. Viņa priekšlikums – ar nodokli jāapliek šodienas roboti: vai nu to uzstādīšana, vai arī cilvēku aizvietošanas rezultātā kompānijās ieplūdusī peļņa. Mārtins Fords uzskata, ka risinājums ir garantētais bāzes ienākums (GBI) – konstanta naudas lieluma izmaksa ik mēnesi katram pilsonim neatkarīgi no tā, vai viņš ir nodarbināts vai nav. Par labu šī instrumenta izvēlei izteicies arī Sems Altmens, Silīcija ielejas stārtapu inkubatora "YCombinator" radītājs: lai novērstu sociālo spriedzi, labāk samaksāt iepriekš – pēc tam būs par vēlu. Pat Īlons Masks, "SpaceX" un "Tesla Motors" dibinātājs, uzskata, ka cita ceļa nav: "Roboti paņems mūsu darbu, kamēr valdība maksās jums algu." Savdabīgi – iespaidīgāko protestu pret robotizēto bezdarba pasauli pauž tieši uzņēmēji, kas paši ieraduši veidot milzu uzņēmumus ar ārkārtīgi mazu nodarbināto skaitu. Arī ANO ziņojums pauž – īstenojoties gudro mašīnu uzvaras gājienam, GBI ieviešana būs nepieciešama, lai nodrošinātu 75% iedzīvotāju, kuriem nebūs darba. Daudzi citi eksperti atzīmē, ka turpmāk valdībām nāksies radīt jaunus sociālo garantiju elementus – un ne tikai GBI. Līdzšinējā sociālā infrastruktūra, kas vairāk nekā gadsimtu tika veidota uz darba pieejamības koncepcijas pamata, strauji sabrūk gudro mašīnu invāzijas dēļ. Lai ko arī runātu par GBI, šis risinājums nav absolūti ideāls. Attīstības valstu iedzīvotāji diez vai ar to varēs īpaši rēķināties: pat ja GBI izdosies ieviest, zemais dzīves līmenis aizēnos visus pieejamos atpūtas un uzņēmējdarbības attīstības jaukumus.

Vērtību sistēma 2.0

Galvenā attīstīto valstu problēma vistuvākajā nākotnē – automatizācijas rezultātā bez darba palikušo profesionāļu pārprofilēšana. Savukārt ievērojami lielāks risks ir tas, ka tehnoloģiju attīstība tūlīt varētu radīt paaudzi, kura vienkārši "izslīd" cauri darba tirgum. Pastiprinās bažas, ka ekonomika ir ļoti slikti sagatavota ceturtajai industriālajai revolūcijai. Pazudīs desmitiem miljonu darbavietu, un bankrotēs kompānijas ar garu vēsturi, taču diez vai uz to tiks reaģēts laikus. Robotikas un automatizācijas tendenci daudzi analītiķi uzskata par revolucionāru; tā prasīs milzu izmaiņas visā sabiedrībā: visupirms ekonomikā, izglītībā, sociālajā nodrošināšanā. Pārrevidējot savu domāšanu, gudro mašīnu dominēšanas laikmetā visdrīzāk ātri nonāksim pie vērtību sistēmas 2.0.

 

Vēlies atbalstīt interneta žurnāla Satori.lv darbību? Ziedo skaistākai nākotnei! Un sirdij silti!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
5