Photo by Zhen Hu on Unsplash
 
Politika
10.10.2018

Vai liberāļu strīds par balsu izšķiešanu ir racionāls?

Komentē
1

Strīds sākās jau pirms 13. Saeimas vēlēšanām. Daži paziņoja, ka nav vērts vai pat nav saprātīgi, no liberālo vērtību aizstāvēšanas Saeimā perspektīvas, balsot par "Progresīvajiem", jo viņiem, visticamāk, tik un tā neizdosies savākt nepieciešamās balsis, lai pārvarētu 5% procentu robežu un iegūtu vietas parlamentā. Strīds turpinājās arī pēc vēlēšanām (un liberālajos tvitera pakšos droši vien vēl arī tagad turpinās). Te nereti tiek izteikta nožēla par to, ka tik daudz liberālo balsu palika ārpus Saeimas. Daži pat izsaka viedokli par to, ka vēlētāji, kas balsoja par "Progresīvajiem" varēja balsot labāk, optimālāk, bez sekošanas savām vēlmēm. Tiek implicīti vai reizēm pat eksplicīti teikts, ka "Progresīvo" balsīm bija jānonāk "Attīstībai/Par!" vai "Jaunās Vienotības" kontā. Tas būtu bijis labāk un pareizāk. "Progresīvo" simpatizētāji, protams, neiztiek bez atbildes. Rezultātā sākas emocionāls, ar rūgtuma garšu piepildīts strīds starp cilvēkiem, kas no idejiskā viedokļa izskatās diezgan tuvi. Šādā kontekstā aicinājumi nekašķēties un beigt šo strīdu izskatās visprātīgākie. Taču, cik es varu saprast, raugoties no malas, šī strīda neatrisināšanai var būt ilgtermiņā nepatīkamas sekas. Ir aizdomas: pat ja kašķēšanās norims, kaut kāds rūgtums vai nesaprašanās var palikt liberālā elektorāta starpā. Tas, iespējams, var radīt pamatu savstarpējai neuzticībai nākotnē, un tas nebūtu labi, jo pēc 4 gadiem, jau 14. Saeimas sasaukumā, būtu jāmēģina sastrādāties. Protams, varbūt pārspīlēju un tas viss būs jau sen aizmirsts. Taču kāpēc riskēt, ja varam mēģināt atrisināt strīdu racionālā veidā? Te ir divas tēzes, kas, manuprāt, būtu jāpieņem visiem šajā strīdā iesaistītajiem. Ja tās abas tiek atbalstītas, tad strīdu nebūtu, jo nebūtu vairs jautājumu, par ko kašķēties.

Pirmkārt, visiem tiešām būtu jāpiekrīt, lai cik tas nebūtu sāpīgi, ka situācija, kurā 22 078 liberālās balsis palika ārpus Saeimas, nav optimāla - 2,6% no derīgajām balsīm nepārtop konkrētās deputātu vietās liberālajām partijām par labu. Ja mērķis ir pārveidot visas liberālo vēlētāju balsis deputātu vietās Saeimā un vienīgais veids, kā to darīt, ir panākt, ka visas liberālās balsis tiek nodotas par partijām, kas saņem vismaz 5 % no derīgajām balsīm, tad, protams, nav racionāli darīt jebko, kas runā tam pretī, lai panāktu, ka visas liberālās balsis nonāk partijām, kas pārsniedz 5%. Šī tēze ir jāizskata ar vēsu prātu un, manuprāt, būtu jāpieņem jebkuram liberālo partiju simpatizētājam. Starp citu, strukturāli tieši tāda pati tēze ir attiecināma arī uz citu politisko tradīciju pārstāvjiem – piemēram, no konservatīvo skatu punkta, nav optimāli, ka konservatīvo vēlētāju balsis paliek aiz 5% barjeras. Te runa ir par racionalitāti attiecībā uz to, kā labāk sasniegt kādu mērķi. Te nav runa par kaut kādu nozīmīgāku, dziļāku saprātīgumu vai citām vērtībām.

Ko pirmā tēze nesaka? Pirmā tēze pati par sevi nav paternālisms. Tas nav spriedums, ka ir vēlētāji, kuri paši nav spējīgi veikt pareizu izvēli un ka viņiem būtu bijis labāk balsot tā vai citādi. Ne visi izteikumi, piemēram, pēdējo dienu tviterstrīdā bija kristāltīri šai respektā. Pieļauju, ka tieši aizdomas par paternālismu izraisīja asas reakcijas no "Progresīvo" simpatizētāju puses. Radikāls politiskais paternālisms, kad kāda cilvēku grupa domā, ka viņiem ir tiesības citiem mācīt, par ko ir un par ko nav vērts balsot, nav demokrātijas garā. Te nav runa par diskusiju un argumentētu sarunu, runa ir par mācīšanu, jau sākumā pieņemot, ka citi ir jāmāca. Lai arī pieļauju, ka daži sajuta kaut kādas paternālisma izpausmes šai strīdā, pirmā tēze pati par sevi nav pretrunā ar patiesu demokrātiju.

Pirmā tēze arī nesaka, ka aizstāvēt 13. Saeimā liberālo vēlētāju balsis ir vienīgais partiju mērķis. Tā neko nesaka par to, vai ir racionāli, ka partijām ir citi mērķi (piemēram, saņemt valsts finansējumu un labāk sagatavoties nākamajām vēlēšanām). Un tā neko nesaka par to, kas būtu racionāli no tālāku mērķu sasniegšanas perspektīvas.

Otrā tēze ir, ka būtu arī jāpiekrīt tam, ka visu "Progresīvo" balsu atdošana "Attīstībai/Par!" vai "Jaunajai Vienotībai" nebija vienīgais iespējamais scenārijs, kurš būtu bijis optimāls no augstāk minētās instrumentālās racionalitātes perspektīvas. Iedomāsimies divas iespējamās pasaules, tas ir - lietu kārtību, kāda tā varēja būt. Pirmā iespējamā pasaule ir tā, kurā visi "Progresīvo" vēlētāji nobalso par "Attīstībai/Par!". Ja paskatāmies tuvāk skaitļos un izveidojam modeli par vietu sadalīšanu šai pasaulē, pielietojot Senlaga metodi (CVK pielietoto metodi), un turklāt visu pārējo informāciju turam nemainīgu, tad redzam, ka šai pasaulē "Saskaņa" iegūst 22 vietas, Jaunā konservatīvā partija - 15, " KPV LV"' - 16, "Attīstībai/Par!" - 16, Nacionālā apvienība - 12, ZZS - 11 un "Jaunā Vienotība" - 8. Kopsummā liberālās partijas ieņem 24 vietas Saeimā, turklāt "Saskaņa", Jaunā konservatīvā partija un Nacionālā apvienība - katra par vienu vietu mazāk. Mani rezultāti balstīti šī kalkulatora rezultātos (https://staatsrecht.honikel.de/en/sainte-lague-schepers-verfahren.htm), un, cik saprotu, šie rezultāti ir pamatoti. Ja eksperti nepiekrīt, protams, esmu gatavs labot kļūdas. Sauksim šo pasauli par iespējamo pasauli 1 (IP1). Ir svarīgi saprast, ka IP1 nav vienīgā iespējamā pasaule. Mana otrā tēze ir, ka ir vismaz vēl viena iespējamā pasaule - IP2, kura ir vismaz tikpat optimāla kā IP1 (mūsu augstāk minētajā optimālajā nozīmē). IP2 ir pasaule, kurā tieši 19 872 balsis, kas tika mūsu pasaulē atdotas par "Attīstībai/Par!", nonāk "Progresīvo" labā un "Progresīvie" arī precīzi pārvar 5% barjeru. Vietu sadale IP2 (atkal balstoties aprēķinos no Senlaga kalkulatora) būtu šāda: "Saskaņai" 22 vietas, Jaunajai konservatīvajai partijai - 15, "KPV LV" - 16, "Attīstībai/Par!" - 11, Nacionālajai apvienībai - 12, ZZS -11, "Jaunajai Vienotībai" - 7," Progresīvajiem" - 6. Šai pasaulē "Saskaņa", Jaunā konservatīvā partija un Nacionālā apvienība atkal zaudē (salīdzinājumā ar mūsu pasauli) pa vienai vietai. Turklāt ari "Jaunā Vienotība" zaudē vienu vietu. Taču "Progresīvie" iegūst 6 vietas Saeimā. Kopskaitā IP2 liberālajām partijām kopā sanāk atkal 24 vietas. Īsumā: IP1 un IP2 liberālās partijas kopumā saņem tieši tikpat daudz vietu. Mana tēze ir, ka instrumentālās racionalitātes ziņā nav atšķirības starp IP1 un IP2. Tas ir, šīs abas iespējas ir vienlīdz optimālas. Kas no tā izriet? Manuprāt, tas nozīmē, ka "Progresīvo" atbalstītāju nebalsošana par "Attīstībai/Par!" ir tikpat neoptimāla kā 19 872 "Attīstībai/Par!" atbalstītāju nebalsošana par "Progresīvajiem". Mums nav pamata uzskatīt, ka viena no šīm iespējām ir optimālāka nekā otra (ja pieturamies pie augstāk minētās saprašanas par optimalitāti). No šīs perspektīvas ir iespējams apgalvot, ka gan "Attīstībai/Par!", gan "Progresīvo" vēlētāji nav atdevuši savas balsis optimāli (specifiskajā nozīmē). Taču neviens no šiem apgalvojumiem nav pamatots, ja ar to tiek domāts, ka ir kaut kāds viens optimālais risinājums (tieši specifiskajā nozīmē). Strīdam par to, kuras partijas atbalstītāji nav rīkojušies optimāli, nav racionāla pamata. Ceru, ka, redzot abas augstāk minētās tēzes, pamats strīdam, rūgtumam un neuzticībai zudīs.

 

Artūrs Logins

Artūrs Logins ir pēcdoktarantūras pētnieks filozofijā, Fribūras un Ženēvas universitātēs. Akadēmiskās intereses: mūsdienu izziņas teorija, racionalitāte un metaētika. Sīkāk: www.loginphilosophy.com

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1