Tūkstošiem (bēgļu) stāstu divās nedēļās

Paldies par uzaicinājumu, bet varam arī parunāt šeit, atbildi variet mierīgi uzrakstīt brīvdienu vakaros, nav nekāda steiga. Jo būtiskais taču ir patiesības noskaidrošana (jā, zinu, zinu ka ar ierobežotās būtnes uztveri visu cēloņsakarību kopumu vienalga nenodefinēsim, bet nu vismaz vadlīnijās), un ņemot vērā rakstā pausto atzinumu definēt "pamatotas un argumentētas raizes". Lai arī, saprotams, raizes tomēr apriori ir iracionālas, grūti formulējamas, bet tomēr vēlams pacensties.
Tātad, par "Krievijas pūlēm kara uzturēšanā", domāju piekritīs ikviens, tas acīmredzams. Neizprotama iemesla pēc Kremļa vadība uzskata ka cildenāk ir "visu oikumeni" novilkt līdz boļševiku degradētajam nabagmājas līmenim, nevis pacelt savu valsti, lai arī resursu tā izpildei viņiem vairāk kā jebkuram. Labi, tā cita tēma, bet te nonākam pie raksta tēmas uzstādījuma - vai neiznāk tā, ka velkomisti, vēlēdamies uzņemt pilnīgi visus bēgļus (ērtības labad lietosim šo apzīmējumu), izpilda Kremļa programmu? Domāju, nav vērts atgādināt vecum veco boļševiku (un ne tikai) paņēmienu sajaukt tautas lai cilvēki, savstarpēji kašķējoties, nesāk domāt ko dara "augšas", tas skaidrs tāpat.
Otrkārt, labi, lai arī reliģiskais sektantisms nav arābu karu tiešais un vienīgais cēlonis, bet baidos ka bez šāda faktora (neatkarīgi, kuri) nespētu tik sekmīgi izraisīt asinsizliešanu. Un, ievedot Eiropā lielu bēgļu daudzumu, šis faktors taču nekur nepazūd, bet tieši pretēji, pārtaps par personiskās identitātes pamatfaktoru, attiecīgi, apziņā vēl vairāk absolutizēts. Un Kremļa "pūļu augļi nobriedīs vēl vairāk".
Un protams, bez jau minētā, ir arī bažas ka visas mūsu mīļās Eiropas Savienības vadība "peras kā vista pa pakulām", bez mazākās nojēgas ko īsti darīt. Kas starp citu, arī varētu būt Kremļa panākums.

Nu paga, paga, to ka esmu nejēga, šķiet jau novienojāmies. Nekad neesmu kaunējies no tā, ka nezinu neko. Bet tad lūdzu, cienītais, Jūs, kuram piemīt padziļināta, visaptveroša izpratne par vispasaules notikumiem, to cēlonības veidojošo faktoru kopumu, acīmredzot sīki un smalki ziniet atbildes uz visiem jautājumiem, jau sen atbrīvojies no pilnīgi visiem padomju laika domāšanas šabloniem, paskaidrojiet - kādā veidā iespējams kādā vietā organizēt konfliktu, pilnīgi pretēju tajā konkrētajā vietā esošajiem reliģiskajiem, nacionālajiem, vai idejiskajiem stereotipiem? Proti, kā iespējams ka sanaidot Sīrijas sunnītus un šiītus, kā Jūs apgalvojāt, "izmanto šiītus tikai aiz politiskiem un ģeopolitiskiem, ne reliģiskiem motīviem", tātad, nekādas reliģijas?

Protams ka nejēga būdams, nezinu! Un, kristietis nebūdams, tomēr sliecos uzskatīt ka tās tomēr arī principā ir musulmaņu pašu iekšējās "razborkas", ar kurām tikai paši var tikt galā - ikkatra ārēja iejaukšanās, vienalga, vai no Kremļa, vai Briseles, vai Vašingtonas, tikai "pielies eļļu ugunī".
Un tāpat arī nesaprotu - kā gan Assads spēj izmantot Jūsuprāt, neeksistējošu konfliktu? Labi, iespējams eskalēt, bet šaubos ka viņš būtu tik talantīgs, ka spētu radīt kādu konfliktu savu mērķu sasniegšanā (hm, kādu?) no ax nihilo.

Nu jā, pirms vairāk kā piecdesmit gadiem Tibetai uzbruka Mao Ķīna. Attiecībā par tibetiešu bēgļiem jautājumu nav. Skaidrs kurš agresors, skaidrs kurš nevainīgais cietējs. Skaidrs ka kam jāpalīdz, kam jāuzņem.
Kuri ir labie, kuri sliktie Sīrijas pilsoņu karā, kas principā pēc būtības taču ir jau tūkstoš gadu ilgušais konflikts starp šiītiem un sunnītiem? Kurš agresors, kurš nevainīgais cietējs?