Mūzika
21.09.2017

Trīs augusta albumi, kurus vērts dzirdēt

Komentē
1

''Es it kā esmu diezgan racionāls cilvēks, bet sajūtu līmenī es nekad neesmu līdz galam noticējis, ka mūzikas gaume ir subjektīva. Man (un, es pieņemu, arī daudziem no jums) liekas, ka tieši es riktīgi labāk par citiem saprotu, kas ir "labs" un kas nav.''

Ansis Kolmanis

Šajā un turpmākajos mēnešos esmu nolēmis dalīties pārdomās par trīs iepriekšējā mēneša albumiem, kurus, manuprāt, vērts dzirdēt. Bez birkām "labākais", "aktuālākais", "pašmāju", "ārzemju" utt. – tikai un vienīgi trīs ieraksti (neizslēdzot arī EP jeb mazalbumus), kas man šķiet gana interesanti, lai ar tiem varētu un vajadzētu padalīties.

"Oneohtrix Point Never" – "Good Time Original Motion Picture Soundtrack"

Daniela Lopatina (dzimis un audzis Amerikas Savienotajās Valstīs, taču – ar Krievijas saknēm), plašākai publikai zināma kā "Oneohtrix Point Never", svaigākais ieraksts "Good Times" nav pirmais mūziķa skaņu celiņš filmai – vizuālā pasaule un mūzikas radīšana tai Lopatinam nebūt nav sveša. Arī pirms šī ieraksta "Oneohtrix Point Never" iespējis gana daudz – astoņu gadu laikā izdoti septiņi studijas albumi.

Runājot par konkrēto ierakstu, jāteic: lai gan vietumis iespējams just, ka albums tapis nevis kā autonoms veidojums, bet gan kā papildinājums filmai, kopumā OPN ieturējis sev raksturīgo skanējumu, izmantojot psihodēliski-ambienti-futūristisko noskaņu, kas panākta ar viņa agrīnās daiļrades posmā tik iemīļotajiem sintezatoriem. Pats mūziķis sarunā ar Endiju Betu ietekmīgajam mūzikas medijam "Pitchfork" atklājis, ka radīt kaut ko tādu kā "Good Times" viņš vēlējies jau savas mūziķa karjeras pirmsākumos, atrodoties necilos pagraba apartamentos, darbojoties ar lūpa (loop – no angļu val.) jeb cilpas pedāli un MSQ-700 sekvenceri, tā līdz galam pašam neapzinoties, kas tiek darīts. Lai gan filmu diemžēl neesmu redzējis (arī tā iznākusi šī gada augustā), pēc interneta plašumos atrodamajām recenzijām iespējams noprast, ka skaņu celiņš ļoti prasmīgi pielāgots dažādām smalkām un ne tik smalkām filmas niansēm; to jau pieminētajā intervijā atklāj arī pats mūziķis.

Starp citu, gan filma, gan albums tika nominēti Kannu kinofestivāla godalgām (attiecīgi – "Zelta palmas zaram" un labākā skaņu celiņa balvai). Skaņu celiņš ieguva ne vien nomināciju, bet arī balvu.

P.S. Albuma pēdējā kompozīcijā iespējams izdzirdēt arī nu jau astotajā gadu desmitā esošo pankmūzikas krusttēvu un dzīvo leģendu Igiju Popu.

"Action Bronson" – "Blue Chips 7000"

Pavisam neapzināti, bet arī otra šajā sarakstā iekļuvušā autora daiļrade (tiesa gan, ne tik tiešā veidā) nereti tiek pieminēta vizuālās pasaules prizmas ietvaros, jo Arinana Aslani jeb "Action Bronson" videoklipi vienmēr izcēlušies ar oriģināliem un inovatīviem risinājumiem, turklāt, izmantojot savas iepriekšējās nodarbes laikā iegūtās prasmes un zināšanas (Arians pirms repera karjeras bijis pavārs), mūziķis nereti redzams televīzijā, daloties ar savām kulinārijas zināšanām.

"Action Bronson" repošanas maniere nereti (un ne velti) tiek salīdzināta ar vienu no repa stūrakmens grupas pārstāvja "Ghostface Killah" repošanu, un to iespējams dzirdēt arī šajā albumā. "Blue Chips 7000" gan diezin vai pārsteigs tekstuāli – Bronsons joprojām bieži atsaucas uz savu mīlestību pret ēdienu un citiem laicīgiem labumiem, kā arī veic prasmīgas atsauces uz sporta un popkultūras pasauli, taču laikā, kad liela daļa meinstrīma jeb populārās kultūras un "jaunā viļņa" reperu izceļas ar ļoti pieticīgu tekstuālo vēstījumu, kā arī vienveidīgu un pliekanu skanējumu, "Action Bronson" ir viens no mūziķiem, kurš patīkami izceļas ar savu prasmi klausītāja acu priekšā uzburt konkrētas un ļoti detalizētas ainas. Par to netieši liecina arī viesmākslinieku skaits – tādu nav daudz, jo reperis jūtas gana spēcīgs un daudzpusīgs, lai visu atbildību iznestu uz saviem pleciem. Tomēr šī albuma lielākā vērtība ir tieši muzikālais skanējums – lai gan tas nekādā ziņā nepārsteidz, jāsaka, ka funk/groove stilistikā ieturētie instrumentāļi jeb bīti sniedz patīkamu svaiguma sajūtu, salīdzinot ar jau pieminēto šobrīd popularitātes augšgalā nonākušo reperu muzikālajām izvēlēm, turklāt dažādie sempli, kas iekļauti bītos, skanējumu tikai bagātina. Arī muzikālā noskaņojuma uzburšanai reperis izvēlējies visai kodolīgu producentu klāstu, un ar daudziem no tiem viņš sadarbojies arī iepriekšējos ierakstos. Savā ziņā var teikt, ka "Action Bronson" pieturējies pie pārbaudītām metodēm, taču nevar teikt, ka tās nestrādā.

"Bicep" – "Bicep"

Neliela atkāpe – lai gan šis albums iznācis 1. septembrī, tādējādi pēc būtības neiekļaujoties šī raksta konceptā, atļaušos veikt izņēmumu, jo, pirmkārt, augusts, kā jau tas vasaras mēnešiem pieklājas, mūzikas ierakstu ziņā ir bijis visnotaļ kluss, un, otrkārt, jau pirmajās divās septembra piektdienās (kā zināms, šobrīd lielākā daļa ierakstu racionālu apsvērumu dēļ tiek izdoti tieši šajā visiem tik iecienītajā nedēļas dienā) ir izlaisti tik daudz augstvērtīgu un interesantu albumu, ka jau pietiktu vismaz diviem jauniem sarakstiem. Turklāt, ņemot vērā, ka šajā septembrī mūs lutinās vēl trīs piektdienas, atļāvos vienu no Zinību dienā izdotajiem albumiem iekļaut augusta sarakstā.

Un beidzot – par pašu ierakstu. Deviņdesmito gadu popularitātes vilnis šobrīd izpaužas ne tikai vizuālajā estētikā, bet arī mūzikā, īpaši jau – elektroniskajā. To pierāda arī Belfāstas elektroniskās mūzikas duets "Bicep", kas šī gada 1. septembrī izlaida savu debijas albumu, lai gan ar mūzikas radīšanu abi bērnības draugi nodarbojas jau labu laiku – pirmie singli tika izlaisti jau 2010. gadā. Teju stundas garumā "Bicep" (tā sauc gan apvienību, gan ierakstu) klausītāju ved caur Apvienotajai Karalistei tik raksturīgajām house, acid house, disco un techno skaņām, kas, kā jau tika minēts, daudzviet pasaulē, šķiet, piedzīvo jaunu popularitātes uzplaiksnījumu. Viena albuma ietvaros miksējot dažādu apakšžanru skanējumu, tiek riskēts ar albuma monolītumu, taču šis nav tas gadījums – "Bicep" patīkami pārsteidz ar daudzslāņainību; šeit atrodami gan deju grīdām piemēroti skaņdarbi, gan ambientas un eksperimentālas kompozīcijas, kas papildinātas ar iederīgiem vokālu fragmentiem un cilpām, tomēr albuma sajūta nepamet.

Tēmas

Rolands Paeglis

Rolands Paeglis interesējas par nepieradinātām izpausmēm, mīl neatkarīgu mūziku un šad tad arī raksta.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!