šis par vīstošu miesu
bet šitais par marmora torsu
es gribētu tev no tiesas
kalpot par kontrforsu
lai ir tava katedrāle
kaut par elpas vilcienu ilgāk
lai tavās spoguļu zālēs
drēgnas neieplūst miglas
šis par vientuļiem krastiem
bet šitais par skatienu tiltiem
par vārdiem vēl neatrastiem
par mirāžām tuksneša smiltīs
lai žēl nav ne dienu ne gadu
ne vējrāžu sarūsējušu
kas kautrīgi tagad rāda
vien virzienu sabirzušu
šis – par to ka blakus man stāvi
tu esi vairāk kā miljons
šis par dzīvi bet šitais par nāvi
un par Kunnosu par Utriljo
lai ir tava katedrāle
kaut par pāris skatieniem ilgāk
lai pāri kaltušai zālei
debesis dzidrāk un zilgāk
kaut esmu es sen jau vien ēna
vien ēna no tavējās ēnas
kaut ūdeņi akli un mēmi
un nebūs nekas kā bij Senāk
0