Recenzija
13.12.2017

Tev nav bērnu, tu nesapratīsi

Komentē
2

Par laikmetīgās dejas izrādi "Divotne" Rīgas Mākslas telpā

2. decembra vakars bija trešā reize, kad Rīgas Mākslas telpā tika rādīta laikmetīgās dejas izrāde "Divotne". Izrāde, kuru pacietīgi gaidīju jau sen, iespējams, jau tad, kad pašas autores vēl nenojauta par tās tapšanu nākotnē. Jau pirms laba laika feisbuka informācijas plūdumā pamanīju kaut ko īpašu: kopienu "Manamammadejo". Sākotnēji vēl nevarēju saprast, kāda tipa platforma tā ir un ko vēlas paust, taču dejas un mammas kombinācija man šķita ārkārtīgi simpātiska un tuva. Vispirms šajā lapā pamanīju atklātus video no dejas mēģinājumiem, kuros savu vietu organiski atrod arī mazuļi, vēlāk sekoja arvien drosmīgāki un atklātāki stāsti. Stāsti par sajūtām, atmiņām, pārdzīvojumiem. Par pieredzi, par jaunas sievietes mātes pieredzi. No lasītā un redzētā tapa skaidrs, ka šīm horeogrāfēm ir ko teikt un agrāk vai vēlāk es sagaidīšu izrādi. Un, lūk, ir dzimusi izrāde "Divotne" jeb izrāde par māti un nemāti vienā sievietē.

Rīgas Mākslas telpā laikmetīgās deja sev vietu ir radusi arī iepriekš, taču šoreiz izrādes formāts beidzot pierādīja tās izmantošanas plašās iespējas. Būtībā šī ir telpa bez robežām un bez tradīcijām, kā izrādēm šeit būtu jānotiek. Šī brīvība dod iespēju padomāt par scenogrāfiju, un izrādē "Divotne" ar minimālu līdzekļu palīdzību tika panākts izteiksmīgs iespaids, bet tajā pašā laikā ērta vide skatītājiem. Pašā zāles vidū bija izklāti divi gari, melni dejas grīdas ruļļi, piešķirot skatuvei skaidru dinamiku. Skatītāji sev vietu varēja atrast rindā ap šo garo mēli jeb ceļu, kā arī pretskatā: sēžot uz kāpnēm. Skatītāju rindās bija ne mazums bērnu, kuriem šāds izrādes formāts bija piemērots, – bērni nebija spiesti visu izrādes laiku pavadīt vienuviet, tādēļ arī vecāki varēja pievērsties izrādes saturam. Turklāt neviens bērnus nekušināja. Izrādes izvietojums bija veiksmīgs praktisku apsvērumu dēļ, taču svarīgs bija arī stāsts, ko šis virzošais, garais dejas laukums stāstīja. Vismaz mani tas vedināja domāt par līdzību ar modes skates mēli – par izceltu, paaugstinātu platformu, uz kuras notiek kaut kas tik svarīgs un pārsteidzošs, ka visu apkārtējo acu skatieni ir vērsti tikai turp. Taču pretstatā perfekti apstrādātām sieviešu figūrām, kas ierasti defilē pa mēli, šoreiz uzmanības centrā bija īstas sievietes – ar sajūtām, ar viedokli, izspūrušiem matiem un sasvīdušām padusēm. Turklāt šīs īstās sievietes bija gana drosmīgas, lai uz skatuves parādītu pavisam intīmu, citu acīm neredzamu iekšēju šķelšanos. Kā jau izrādes aprakstā minēts, šis ir patiess, pašu autoru – Rūtas Pūces un Annas Novikovas – pieredzes stāsts, ar kuru var identificēties ne viena vien sieviete, kas laidusi pasaulē bērnu.

Izrāde sākās ar virzienu no skatuves aizmugures uz priekšu, ar ainu, kurā māte ieliek visu savu spēku, lai uz priekšu stumtu nemāti. Vismaz tā es sapratu tēlu sadalījumu. Manīju dominanci un pakļaušanos, spēku un ievainojamību. Māte bija noteicēja, nemāte vēl snauda. Taču man izrāde pa īstam sākās brīdī, kad Agates Bankavas izdejotā nemāte atmodās. Nemātes tēls aizrāva ar nepieradinātību, neapvaldītu sievišķību, unikālu pašnoteikšanos. Agates garie, melnie, cirtainie mati kalpoja kā tēlainās izteiksmes līdzeklis. Tos izmantojot, Agate uzbūra mazliet mežonīgu un juteklisku atmošanās ainu, ko papildināja atbilstoša mūzikas izvēle. Manuprāt, izrāde sastāvēja no vairākām izcilām detaļām, kuras pavadīja viegli uztverams stāsts. Tas, kas norisinājās pēc nemātes atmošanās, bija paredzams – sākotnējā divu iekšējo tēlu sadursme pārauga sevis meklējumos un noslēdzās ar pieņemšanu –, taču šis stāsts tika izstāstīts gana sulīgi un atklāti.

Viena no šīm izrādi paspilgtinošajām detaļām bija audioieraksta izmantošana, kurā tika atskaņoti dažādi mātei veltīti izteicieni: sākot ar jautājumu par gaidāmā bērna dzimumu, beidzot ar padomiem par pareizu bērna ģērbšanu. Pieļauju, ka audiomateriāla izmantošana tika plānota kā humora deva šim gana sāpīgajam stāstam. Iespējams, tas bija nepieciešams, lai palīdzētu iepazīstināt ar tēmu tos, kuriem pašiem nav vecāku pieredzes. Man tas šķita atsvaidzinoši, bet kopējā izrādes dinamikā neiederīgi. Iespējams, šī tēma manis pašas pieredzē ir bijusi tik smaga, ka izrādes komiskā puse mani nedaudz kaitināja.

Audioierakstā izskanēja izteikums, kas, manuprāt, izcēlās uz pārējo fona: "Tev nav bērnu, tu nesapratīsi." Ja pārējās frāzes māte labprāt nekad nebūtu uzklausījusi, tad šī ir tāda, ko mātei reizēm pašai gribas izkliegt. Jo sagatavoties kļūšanai par māti vai citam izprast mātes sajūtas ir praktiski neiespējami. Un būtībā šī izrāde ir tieši par to – par unikālu, slēptu iekšēju sajūtu, kuru nekad nebūs iespējams saprast, iekams tas notiek ar tevi pašu. Tādēļ intereses pēc gribētu zināt, kā šo stāstu sadzirdēja tie, kuriem bērnu nav.

Spilgtas detaļas parādījās arī horeogrāfiskajā materiālā. Sen nebiju redzējusi laikmetīgās dejas izrādē tik daudz sinhronitātes, tik daudz deju kombināciju. Varbūt tas ir nedaudz novecojis paņēmiens, bet šoreiz to bija tik baudāmi vērot. Kombinācijas bija gudras un sarežģītas, fiziski izaicinošas un elpu aizraujošas. Dejas telpa bija plaša, un abas dejotājas to pilnvērtīgi apguva, piepildot ar savu personību un dejas amplitūdu. Viens no asprātīgākajiem izrādes momentiem bija mātes un nemātes saplūšana vienā veselumā. Viņas burtiski salipa kopā, akcentējot to, ka māte un nemāte būtībā ir viena sieviete. Dejā tas izskatījās oriģināli un precīzi ilustrēja šo divdabības sajūtu. Divas dabas, attēlotas divu atšķirīgu dejotāju veidolā. Viena māte, otra nemāte. Atšķirības varēja manīt gaitā, acu skatienā un intensitātē, ar kādu tika izdejotas sajūtas. Māte iet ar pilnu jaudu – pašaizliedzīgi un spēcīgi metas iekšā dejā, turpretim nemāte ir vairāk sevī vērsta – liriski un rotaļīgi bauda dejas plūsmu. Viena otru izaicina, un tajā pašā laikā, tikai apvienojoties vienā solī, tiek radīta pilnība. Pilnīga sieviete.

Lai arī izrādē stāstīts par īstu un pilnīgu sievieti, tomēr pilnvērtīgam mākslas darbam piedienas pilnvērtīgs un nostrādāts vizuālais tēls – arī dejotāju vizuālais tēls. Šoreiz izrādes vājais punkts, manuprāt, bija nepārdomāta tērpu izvēle. Sajūta, ka dejotājas ir uzvilkušas apģērbu no sava drēbju skapja, lika domāt par nepamatoti paviršu attieksmi. Un par to man ir ļoti žēl, jo citi izrādes aspekti – gan mūzika, gan gaisma, gan scenogrāfija, gan saturs – veidoja kvalitatīvu māksliniecisko sniegumu. Pieļāvu domu, ka varbūt mātei apzināti ir uzvilkta kleita, savukārt nemātei – mājas krekls un brīvas bikses, it kā spēlējoties ar apgrieztām lomām. Varbūt māte bija kleitā, jo simbolizē sievišķo pusi, bet nemāte – biksēs, jo asociējas ar vīrišķo dabu, taču šāds pamatojums konfliktē ar izrādes saturu, kurā nemāte Agate Bankava bija ēteriska un rotaļīga, turpretim māte Anna Novikova – dominējoša un spēcīga. Šī bija mulsinoša detaļa, taču tā nesabojāja kopējo iespaidu, kuru nākotnē iespējams labot.

Runāt publiski par jauno māmiņu lietām šobrīd var teju jebkurš. Pateicoties sociālo tīklu iespējām, par vienu no mūsdienu jaunajām profesijām ir kļuvusi māte blogere. Publiskā vidē daloties ar fotogrāfijām, veiksmēm, neveiksmēm, padomiem, prieku un sarūgtinājumu, sieviete māte saņem novērtējumu, iegūst domubiedrus un atbalstu. Taču atklāt sevi un savu iekšējo pārdzīvojumu aci pret aci ar skatītāju, turklāt pārvērst to kvalitatīvā mākslas darbā – tā ir drosme. Radot "Divotni", Rūta Pūce un Anna Novikova bijušas atklātas pašas pret sevi un tik pat atklātas pret skatītāju. Dziļi izjūtot šīs spilgtās mātes un nemātes attiecības sevī, horeogrāfēm ir izdevies apspēlēt oriģinālu un vienlaikus aktuālu tematu. Dejas izrādēs es visaugstāk vērtēju un vienmēr ceru sagaidīt atklātību un oriģinalitāti, tādēļ saku autorēm siltu paldies: saņēmu to, ko sen gaidīju, un vēl vairāk.


Laura Bokiša

Laura Bokiša ir Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Mākslas akadēmijas absolvente, kurai interesē skatīties, pētīt un rakstīt par deju.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
2