Aktualitātes
26.08.2017

"Teātris.zip" septembrī rādīs piecu vērtīgu izrāžu izlasi

Komentē
0

Sākot no 2. septembra, katru sestdienas vakaru programmā "Teātris.zip" būs skatāmas izrādes no Latvijas teātru aktuālā vai nesenā repertuāra.

Septembrī skatītājiem TV ekrānos būs iespēja vērot divas izrādes no Dailes teātra – "Finita la comedia!" un "Frankenšteins".

Krievu režisora Aleksandra Morfova traģikomēdija "Finita la comedia!" (2012) izvirzīta "Dienas gada balvai kultūrā" un LTV1 raidījuma "100 g kultūras" balvai "Kilograms kultūras", kā arī saņēmusi trīs "Spēlmaņu nakts" balvas un deviņas nominācijas, tostarp kā "Gada labākā izrāde".

"Mazs, neievērojams cilvēciņš nolemj mest izaicinājumu visai cilvēcei ar tās nepilnībām un izdarīt pašnāvību. Un notiek brīnums – smieklīgais mietpilsonis pārvēršas par traģisku varoni.

Pasaulē ir tik daudz lietu, kas cilvēku grūž uz pašnāvību. Kāpēc mēs tomēr paliekam šajā dzīvē? Kāpēc mēs paliekam dzīvot? Kāda vērtība ir katrai sekundei? Dzīve ir dzīve, un šis ir ļoti cilvēcisks stāsts. Cilvēks caur elli atklāj dzīvi, lai saprastu, ka dzīvot ir vērts. Jo dzīve ir brīnišķīga!

Krievu dramaturga Nikolaja Erdmana luga (oriģinālais nosaukums "Pašnāvnieks") autora dzīves laikā nekad nav tikusi publicēta vai uzvesta, jo pasludināta par "tukšu un kaitīgu". Teātra metrs Konstantīns Staņislavskis savulaik salīdzinājis Erdmanu ar Gogoli, bet šo lugu – ar Gogoļa slaveno "Revidentu"."

Foto: Gunārs Janaitis

Savukārt Lauras Grozas-Ķiberes Dailes teātrī iestudētā izrāde "Frankenšteins" ieguvusi divas "Spēlmaņu nakts" nominācijas un Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvu kultūrā "Kilograms kultūras 2015".

"Izmantojot savu bezgalīgo varu pārvarēt dzīvības un nāves robežu, Viktors Frankenšteins rada groteski nelaimīgu briesmoni, kuru iesviež viņam naidīgā pasaulē. Frankenšteins nenojauš, cik briesmīga ir cena, kas viņam būs jāmaksā. Kritušais eņģelis vēršas pret savu radītāju.

Gotiskās literatūras šedevru "Frankenšteins jeb Mūsdienu Prometejs" Mērija Šellija sarakstīja 18 gadu vecumā, iedvesmojoties no šausmu un opija pilnas 1816. gada nakts kopā ar savu vīru dzejnieku Pērsiju Šelliju un Džordžu Gordonu Baironu.

Britu dramaturga Nika Dīra luga "Frankenšteins" sarakstīta īpaši Londonas Nacionālā teātra uzvedumam (režisors Denijs Boils, 2011), kurā Viktora Frankenšteina un Radības lomas pārmaiņus spēlēja Benedikts Kamberbačs un Džonijs Lī Millers."

Foto: Gunārs Janaitis

No Liepājas teātra TV ekrānos varēs vērot Viestura Meikšāna izrādi "Portreti. Vilki un avis", kas saņēmusi trīs "Spēlmaņu nakts" balvas un tikpat nominācijas.

"Aleksandra Ostrovska lugas galvenā varone – izputējusī muižas īpašniece Murzavecka – ir gatava uz visu – gan izprecināt bagāto atraitni Kupavinu savam brāļa dēlam Apolonam, gan viltot dokumentus, gan iesaistīties citos negodīgos darījumos. Viss notiek pēc viņas plāna, līdz brīdim, kad no pilsētas ierodas aprēķinātājs Berkutovs."

Foto: Ziedonis Safonovs

Jaunais Rīgas teātris septembra programmā pārstāvēts ar Māras Ķimeles izrādi "Aspazija. Personīgi", par ko dramaturģijas autore Inga Ābele saņēmusi "Spēlmaņu nakts" balvu.

"Izrāde-pētījums, kura pamatā pazīstamās latviešu literātes un politiķes Aspazijas (1865–1943) biogrāfijas meti. Johanna Emīlija Lizete Rozenberga, vēlāk Elza Pliekšāne, kā pseidonīmu sev bija izvēlējusies Perikla mīļotās Aspazijas vārdu. Viņa bija izcilā dzejnieka Raiņa dzīvesbiedre. Rainis un Aspazija visbiežāk tiek minēti kopā kā mīlestības un radoša tandēma simbols. Aspazija radījusi Raini, un Aspazija ziedojusies Rainim – šāds viedoklis nereti dominē Aspazijas un Raiņa biogrāfiju pētnieku vidū. Bet kas Aspazija bija pati?"

Foto: Jānis Deinats

Savukārt no Valmieras Drāmas teātra būs iespēja redzēt Ineses Mičules iestudēto "Vaideloti", kam pamatā ir Aspazijas tāda paša nosaukuma luga.

"Pēc uzvaras kaujās karalis Olģerds vēlas savu vienīgo meitu Mirdzu izprecināt karavadonim, bet Laimona sirds nav brīva – viņa sirds pieder Mirdzas audzinātājai, klostera priekšniecei Asjai. Lugā risinātās tēmas – cilvēka izvēles brīvība, tiesības brīvi paust savas domas, sieviešu tiesības, laicīgās varas konflikts ar garīdzniecību – ir tikpat aktuālas kā 14.gs., kurā risinās lugas darbība, tā mūsdienu 21.gs. Latvijā."

Foto: Matīss Markovskis

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!