Piedāvājam ieskatu jaunās teātra sezonas gaidāmajās pirmizrādēs un iecerēs, kam būtu jāpievērš uzmanība.
2019. gada 23. februārī Latvijas Nacionālais teātris atzīmēs savu simts gadu jubileju, svinot dienu, kad 1919. gada 23. februārī mākslinieciskā vadītāja Alfreda Amtmaņa-Briedīša vadībā teātra ēkā darbību uzsāka Strādnieku teātris. 9 mēnešus vēlāk, 1919. gada 30. novembrī, tā pati aktieru trupa sākusi strādāt kā Latvijas Nacionālais teātris. Tradicionāli Nacionālais teātris katru sezonu sāk ar kāda latviešu autora darba jauniestudējumu, taču par godu Latvijas valsts simtgadei un teātra 100. gadu jubilejai šajā sezonā visi 16 gaidāmie jauniestudējumi būs tikai latviešu autoru darbi.
Zīmīgi, ka teātra jauno sezonu atklās Raiņa lugu iestudējumi, vienlaikus atminoties Raini gan kā kādreizējo Nacionālā teātra direktoru (1921–1925), gan kā vienu no nozīmīgākajiem latviešu tautas kultūras un nacionālās identitātes veidotājiem un tādējādi ieskicējot sezonas aktualitātes. Pirmā pirmizrāde Lielajā zālē 13. septembrī būs Raiņa "Pūt, vējiņi!" Elmāra Seņkova režijā, savukārt Jaunajā zālē 14. septembrī pirmizrādi piedzīvos pēc Raiņa lugas "Zelta zirgs" motīviem tapusī izrāde "Antiņš. Zelts. Kalns", ko veido Reinis Suhanovs.
18. oktobrī sekos Kārļa Krūmiņa iestudējuma "Katls" pirmizrāde – šogad mūžībā aizgājušā kinorežisora un rakstnieka Aivara Freimaņa vēsturiskā romāna iestudējums –, bet 1. novembrī notiks horeogrāfu Rūdolfa Gediņa, Dmitrija Gaitjukeviča un Agates Bankavas kopdarba "Visas manas vājības ir tavas lūpas" pirmizrāde. Vēl Latvijas valsts jubilejas mēnesī gaidāma "Tikšanās vieta – II pilsētas teātris" pirmizrāde Valtera Sīļa režijā. Izrāde paredzēta skolu jauniešiem, un tā iecerēta kā valsts dibināšanas dienas simulācija, sniedzot katram skatītājam iespēju atgriezties 100 gadus senā pagātnē. Savukārt 18. novembrī notiks izrāde "Latvijas dzimšanas nakts" Nacionālā teātra jaunā valdes locekļa Jāņa Vimbas režijā.
Decembra sākumā plānota Edmunda Freiberga iestudējuma "Cīrulīši" pirmizrāde, bet pašā gada noslēgumā izskanēs režisora Toma Treiņa "Ziemassvētku koncerts".
Nākamajā gadā pirmā pirmizrāde Lielajā zālē būs Zigfrīda fon Fēgerzaka "Baltiešu gredzens" Viestura Kairiša režijā, savukārt Aktieru zālē gaidāmas Seņkova izrādes "Par tēviem" un Ineses Mičules iestudējuma "Paradoksālā Latvija" pirmizrādes. Aktieru zālē maijā plānota Ināras Sluckas režijā veidotā Regīnas Ezeras darba "Aka" pirmizrāde. Tāpat sezonas laikā Mazajā zālē plānotas Jēkaba Nīmaņa izrādes "Ceļojums uz ziemeļiem" un Toma Treiņa iestudējuma "Latvieši" pirmizrādes. Pēdējā 100. sezonas pirmizrāde Lielajā zālē plānota Jāņa Baloža "Zem diviem karogiem" Sīļa iestudējumā.
Jaunajā Rīgas teātrī pie Dzemdību nama jaunajā sezonā plānotas astoņas pirmizrādes. Četras no tām iestudēs teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis, kurš, jaunajam mācību gadam sākoties, vadīs arī topošo JRT aktieru kursu Latvijas Kultūras akadēmijā, skolojot jauno teātra paaudzi. Šis kurss, vēl nemaz nesācies, jau izskanējis skaļi – studijām pieteicās rekordliels jauniešu skaits, un trijās iestājpārbaudījumu dienās no 280 jauniešiem kursā tika uzņemti 18.
Hermaņa iestudējumā sezonu 1. septembrī atklās skatītāju ļoti gaidītā izrāde "Linda Vista" (skaists skats – spāņu val.), kuras pamatā ir amerikāņu dramaturga Treisija Letsa (Tracy Letts) luga. Izrādes tēma ir pusmūža cilvēku apmulsums mūsdienu sabiedrībā – šai vecumā dzīves plāns it kā ir izpildīts (veiksmīgi vai neveiksmīgi), bet dzīve joprojām turpinās un vajadzīgs jauns plāns. Galvenajā lomā – Andris Keišs.
9. septembrī gaidāma Geca Leinevēbera (Vācija) iestudējuma "Latviešu laupītāji" pirmizrāde. Izrāde balstīta Frīdriha Šillera lugā "Laupītāji", tomēr nav gluži lugas iestudējums. Gecs Leinevēbers: "Izrādes darbība norisinās tuvajā nākotnē. Aktieru grupa meklē zudušo spēku, mēģinot vēlreiz iestudēt Šillera lugu "Laupītāji". Frīdrihs Šillers jau 1781. gadā uzdeva jautājumu: kā cilvēkam tikt galā ar netaisnīgumu valstī un paša ģimenē? Aktieri jautā arī vēl tālāk – kas vieno mūs, latviešus, tā, kā bumba futbola komandu."
Dienu pirms Latvijas valsts simtgades, 17. novembrī, pirmizrādi piedzīvos Alvja Hermaņa izrāde "Kalpa zēna vasara. Sākums", kas balstīta slavenajā Jāņa Akuratera atmiņu stāstā, bet decembrī Vladislavs Nastavševs iestudēs Tenesija Viljamsa lugu "Jaunības putns ar saldo balsi".
2019. gadu teātris iesāks ar Ulda Tīrona iestudējumu "Apmānītā", kas veidots pēc Tomasa Manna stāsta "Apkrāptā" motīviem, savukārt marta beigās uz JRT skatuves līdzās "Norai" taps vēl vienas Ibsena lugas iestudējums – "Brands" –, ko veidos leģendārais lietuviešu režisors Eimuntas Ņekrošus. Šī būs viņa pirmā izrāde Latvijā.
Pavasarī Alvis Hermanis sadarbībā ar Madaru un Agnesi Rutkēvičām veidos izrādi "Atnāc mani vēl satikt", kas būs veltīta 20. gadsimta latviešu dzejniecēm sievietēm. Par šo projektu režisors stāsta, ka "māsas Rutkēvičas jau kādu pusgadu veic detektīva cienīgas izmeklēšanas un pētījumus gan bibliotēkās, gan tiekoties ar laikabiedriem un radiniekiem. Viņas šobrīd krāj unikālu biogrāfisku materiālu par šīm dzejniecēm". Visam pāri, protams, būs dzeja.
Sezonas noslēgumā JRT atgriezīsies Nobela prēmijas laureāts Īzaks Baševiss Zingers. Viņa darbs "Kabalas noslēpumi" Hermaņa iestudējumā guva lielus panākumus, bet šoreiz režisors grasās iestudēt citus Zingera stāstus, kurus vieno vecu un vientuļu Austrumeiropas ebreju likteņi, kas kara gados atraduši patvērumu ASV. Galvenajās lomās – Gundars Āboliņš un Mirdza Martinsone.
Dailes teātris savu 99. sezonu atklās 1. septembrī ar Dmitrija Petrenko izrādi ģimenei "Planēta Nr. 85" (dramaturģe Justīne Kļava), kas būs Petrenko desmitais iestudējums Dailes teātrī. Izrāde tapusi Latvijas valsts simtgades ietvaros, un, kā saka pats režisors, "izrāde ir par to, kas notiek ar cilvēku un sapņiem".
Savukārt ar moto "Pasaules klasika jaunās intonācijās” teātris jaunajā sezonā piedāvās piecas jaunas izrādes Lielajā zālē. Citkārt Dailes teātra vadība izvairījusies no konceptuālu sezonu veidošanas, un teātra mākslinieciskais vadītājs Dž. Dž. Džilindžers atzīst, ka šoreiz sezonas koncepcija radusies nejauši: "Režisoru darbi sakrita tā, ka koncepciju bija viegli noformulēt." Pirmā skatītāju vērtējumam 21. septembrī tiks nodota Franka Vēdekinda "Lulū", kuras dramatizējuma un tulkojuma autors, kā arī režisors ir Dž. Dž. Džilindžers. Galvenajās lomās – Ilze Ķuzule-Skrastiņa un Andris Bulis, kurš šajā sezonā uzsāk darbu Dailes teātrī.
Mazajā zālē sezonu 19. septembrī atklās Tenesija Viljamsa slavenais darbs "Kaisles vilciens" (Latvijas skatītājiem pazīstams kā "Ilgu tramvajs") Regnāra Vaivara režijā. Pats režisors smejas, ka parasti, iestudējot kādu darbu, sanāk "rakstīt lugu no jauna", bet šoreiz sola pieturēties pie tā, ko rakstījis autors, taču nav pamanījuši citi režisori.
Kamerzālē pirmā pirmizrāde gaidāma 11. oktobrī – projekta "Brīvā skatuve" laikā Donalda Lī Koburna "Kāršu spēli" iestudēs jaunā režisore Laura Upeniece. Par izrādi režisore stāsta: "Tā ir par egoisma sekām, kas noved pie vientulības."
Sezonas turpinājumā Lielajā zālē 30. novembrī pirmizrāde būs viesrežisora Aleksandra Morfova (Bulgārija) iestudētajai Džeimsa Goldmena "Lauva ziemā", bet jaunajā gadā Laura Groza-Ķibere iestudēs Artūra Millera "Sālemas raganas", kurai pirmizrāde gaidāma 1. februārī. 29. martā gaidāma sezonas ceturtā pirmizrāde Lielajā zālē – Vasīlija Sigareva "Kareņins" pēc Ļeva Tolstoja romāna motīviem Dž. Dž. Džilindžera režijā –, un sezonas noslēgumā Dailes teātrī atgriezīsies režisors Jans Villems van den Boss, iestudējot Kristofera Hemptona lugu "Bīstamie sakari" pēc Šoderlo de Laklo romāna motīviem. Pirmizrāde gaidāma 24. maijā.
Liepājas teātris savu 112. sezonu uzsāks 8. septembrī ar Rasas Bugavičutes-Pēces radītās lugas "Liepāja – Latvijas galvaspilsēta" iestudējumu Valtera Sīļa režijā. Teatrālā eseja vēsta par 1919. gada notikumiem, kad Liepājā mitinājās Latvijas Pagaidu valdība ar Kārli Ulmani priekšgalā un norisinājās Brīvības cīņas. Kopumā šosezon plānoti 8 jauniestudējumi 7 režisoru skatījumos.
10. novembrī gaidāma pirmizrāde "Kleo-Kleo-Kleo-Patra" Dž. Dž. Džilindžera iestudējumā, bet 8. decembrī uz teātra skatuves tiks izstāstīta drāma par sievietes likteni Federiko Garsijas Lorkas un režisora Viestura Meikšāna redzējumā – "Bernardas Albas māja". Janvārī režisors Dž. Dž. Džilindžers veidos savu otro bērnu izrādi Liepājā, kas tapusi, balstoties bērnu literatūras klasikā – Eleonoras H. Porteres grāmatā "Polianna". Tās skatuves versiju radīs un līdz ar to Liepājas teātrī debitēs dramaturģe Justīne Kļava. 14. februārī Liepājas teātra Mazajā zālē, kas atrodas koncertzālē "Lielais dzintars", pirmizrādi piedzīvos Bernarda Sleida mīlasstāsts "Nākamgad tai pašā laikā" Sergejs Ščipicina (Krievija) iestudējumā.
Pavasarī Lielajā zālē strādās režisors Dmitrijs Petrenko, iestudējot Sera Ronalda Hārvuda lugu "Ģērbējs". Pirmizrāde 9. martā. Savukārt 13. aprīlī pirmizrāde paredzēta iestudējumam "Roberto Zuko" Lauras Grozas-Ķiberes režijā, kas vēsta par sērijveida slepkavu 20. gadsimta 80. gados Itālijā un Francijā. Viņa dzīves pieredzē balstīto lugu radījis Bernārs Marija Koltess. Liepājas teātra sezonas noslēgumā 14. jūnijā gaidāma klasika – Antona Čehova lugas "Ķiršu dārzs" iestudējums Konstantīna Bogomolova režijā.
Valmieras Drāmas teātra sezona jau atklāta ar Valmieras vasaras teātra festivālu, kas norisinājās augusta sākumā, un viesizrādēm Rīgā Dailes teātrī, bet 27. septembrī gaidāms šīs sezonas pirmais jauniestudējums – Reja Bredberija zinātniskās fantastikas darbā "Elektriskā vecmāmiņa" balstītais "Fantočini noslēpums", kas Latvijā tiek iestudēts pirmo reizi. Izrādi uz Valmieras teātra skatuves rada mākslinieki no Krievijas – režisore Jekaterina Polovceva un scenogrāfs Emīls Kapeļušs. Par topošo jauniestudējumu režisore saka: "Šis stāsts ir par mīlestību, uzticēšanos, zaudējuma sāpēm un to pārvarēšanu. Par to, kā otrs tevi saprot un pieņem līdz galam. Izrāde padara iespējamu to, kas reālajā dzīvē ir utopisks sapnis, – absolūtas mīlestības un nemirstības sasniegšana."
Daugavpils teātris šoreiz savu sezonu atklās ar viesizrādēm Rīgā, VEF kultūras pilī. Savukārt pirmā pirmizrāde notiks 7. septembrī – tā būs Annas Brigaderes luga "Raudupiete" Jura Joneļa iestudējumā, bet oktobrī pirmo reizi Daugavpils teātrī viesosies režisore A. Korovkina (Krievija) un iestudēs A. Ostrovska lugu "Negaiss" (krievu valodā). Novembrī skatītājus gaida Nikolaja Gogoļa lugas "Revidents" pirmizrāde O. Šapošņikova iestudējumā (latgaļu valodā). Lugu iestudējumam adaptējusi rakstniece un dramaturģe Monika Zīle.
M. Čehova Rīgas krievu teātris 136. sezonu atklās 2. oktobrī ar A. D. Lernera un F. Lou pasaulslavenā mūzikla "Mana skaistā lēdija" ("My Fair Lady") iestudējumu (režisore Alla Sigalova). Savukārt 10. oktobrī Fjodora Dostojevska "Noziegums un sods" iegūs jaunu veidolu Edgara Niklasona izrādē "Noziegums vai sods" uz teātra Eksperimentālās skatuves, bet 26. oktobrī turpat pirmizrādi piedzīvos Tatjanas Lukašenkovas monoizrāde "Bezbēdnieces grēksūdze", kuras pamatā ir slavenās krievu mūsdienu dzejnieces Solas Monovas dzejoļi.
Pirmā Ģertrūdes ielas teātra jaunās sezonas pirmizrāde jau aiz muguras – Agates Bankavas un Andra Kačanovska vīzija par nākotnes cilvēku "Future Freak" –, taču sezonas turpinājumā Ģertrūdes ielas teātrī gaidāmas arī Andreja Jarovoja, Mārča Lāča un Andra Kalnozola, Mārtiņa Eihes darbu pirmizrādes, kā arī sadarbības partneru viesizrādes.
Arī "Dirty Deal Teatro" sezona jau atklāta un pirmā pirmizrāde aizvadīta, taču pavisam drīz skatītājus sagaida jaunās režisores Māras Gaņģes vizuālā teātra estētikā veidotā izrāde "Aklā zona", kas publikas vērtējumam tiks nodota 20. septembrī. Izrāde aicina skatītāju pievērst uzmanību detaļām, laika plūdumam, arī fiziskai, mentālai un emocionālai uztverei, un tās veidotāji iedvesmojušies no Mišela Fuko esejas "Utopiskais ķermenis", kā arī Sūzanas Zontāgas esejām un sava ķermeņa īpatnībām.
Dienu pirms jaunā mācību gada sākuma, 2. septembrī, Latvijas Leļļu teātrī slaveno brāļu Grimmu pasaku "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" uzburs režisors Māris Koristins. Teātris jaunajā sezonā plāno vismaz 12 jaunus iestudējumus sadarbībā ar tādiem režisoriem kā Viesturs Roziņš, Kārlis Krūmiņš un Edgars Kaufelds. Jaunas izrādes iestudēs arī Vija Blūzma un Māris Koristins, savukārt leļļu teātra režisora ampluā debitēs teātra aktieri Arnita Jaunzeme, Rodions Kuzmins-Reizvihs un Aleksandrs Jonovs. Teātra galvenā režisora Ģirta Šoļa vadībā tiks iestudēta arī marionešu izrāde pieaugušajiem "Kazanova".
0