Publicitātes foto
 
Ziņu arhīvs
20.02.2017

Svētdien pasniegs Latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks 2016"

Komentē
0

Svētdien, 26. februārī, plkst. 16:00 Latgales vēstniecībā "Gors" jau devīto reizi pasniegs Latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks" – vienīgo apbalvojumu, kas īpaši izceļ un godina sasniegumus latgaliešu kultūras dzīvē, aptverot ne vien Latgales reģionu, bet arī latgaliskās aktivitātes citur Latvijā un pasaulē. Sadarbībā ar mobilo televīziju, lietotni "LMT Straume" balvas pasniegšanas ceremoniju tiešraidē varēs vērot arī portālā "Satori.lv".

Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks" mērķis ir veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību, kā arī apkopot un godināt spilgtākos un nozīmīgākos sasniegumus latgaliešu kultūrā pagājušā gada griezumā. Šogad pretendentu skaits sasniedza rekordlielu skaitu – balvai tika pieteikti 162 cilvēki, notikumi un aktivitātes, kopējam pieteikumu anketu skaitam sasniedzot 195 anketas. No saņemtajiem pieteikumiem tika izvērtēti pretendenti, kas atbilda balvas nolikumam, un izvēlēti pretendenti 17 no visām 18 balvas nominācijām (šogad balva netiks pasniegta nominācijā "Radio hits").

Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2016" nominanti:

Kategorija "Sabiedrība un kultūra":

Nominācijā "Gada cilvēks kultūrā" nosaukti: latgaliešu kultūras projektu vadītāja Edīte Husare, filoloģijas doktore un latgaliešu kultūrvides aktīviste Ilga Šuplinska, horeogrāfs un deju kopas "Dziga" vadītājs Ilmārs Dreļs, ASV latgalietis un filmas "Likteņzeme" galvenais varonis Pēteris Ragaušs, kā arī režisors Viesturs Kairišs.

Nominācijā "Gada notikums" izvirzīti: Jāņa Streiča 80 gadu jubilejas koncerts Latgales vēstniecībā "Gors", Latgales diena Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Radio Latgales multimediju studijas atklāšana, mīlas dzejas un dziesmu festivāls "Upītes Uobeļduorzs" un vides, dejas, mūzikas un gaismu uzvedums ""Lūznavas atspulgā" jeb "MŪZdienas"".

Nominācijā "Par latgaliešu valodas popularizēšanu" uz balvu pretendēs animācijas filma "Vasals, Vinnej Pūk!", bankas "Citadele" mobilā aplikācija latgaliešu valodā, latgaliešu kultūras ziņu portāls "LaKuGa.lv", latgaliešu rakstu valodas pašmācības materiāls "Vuicīs rakstiet latgaliski!" (biedrība "Latgolys Studentu centrs") un SIA "Lietišķā Latgale" radio raidījumi "Pi myusim Latgolā"

Nominācijā "Gada amatnieks/saimnieks" izvirzīti: audēja Annele Slišāne (projekts #100dečiLatvijai), "Latgolys šmakovka" dedzinātavas saimnieks Jānis Krivtežs, Preiļu tirdzniecības centra "Ūga" saimnieki Ingūna un Aigars Zīmeļi, ražotnes "Jersikas čipsi" saimnieks Artis Paeglis, zemnieku saimniecības "Zvejnieki" saimnieki Jānis un Anna Macāni.

Par balvu nominācijā "Gada sniegums vizuālajā mākslā" sacentīsies Diāna Īve (gleznu izstāde "Latgales ainavas" Preiļos), "Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā 2016" izstāde Preiļos, Latgales mākslinieku darbu rudens izstāde "Oga.Ūga", kā arī māksliniece Daina Salmiņa.

Nominācijā "Gada sniegums skatuves mākslā" nosaukti: deju kopas "Dziga" 25 gadu jubilejas koncerts "Dzigas godu solis", Jāņa Streiča 80 gadu jubilejas koncerts Latgales vēstniecībā "Gors", Latvijas Nacionālā teātra izrāde "Bišumāte un vilkacis", Rēzeknes Tautas teātra izrāde "Pupas", vides, dejas, mūzikas un gaismu uzvedums ""Lūznavas atspulgā" jeb "MŪZdienas"".

Nominācijai "Gada sniegums audiovizuālajā mākslā" izvirzīti: animācijas filma "Vasals, Vinnej Pūk!", dokumentālā filma "Likteņzeme", īsfilma "Gambits 1917", Latvijas kods. Dokumentālā filma "Runātāji", raidījumu cikls "Sajūti Latgali".

Uz balvu "Par latgaliešu kultūras popularizēšanu Latvijā un pasaulē" pretendē: dokumentālā filma "Likteņzeme", "Facebook" lapa "Latgaļu vyspasauļa gudreibu olūts", izglītojoša datorspēle "Īsapazeisim/Iepazīsimies", Latgales reģionālā televīzija, latgaliešu kultūras ziņu portāls "LaKuGa.lv", romāna "Klūgu mūks" tulkojums lietuviski.

Kategorija "Mūzika":

Nominācijā "Labākais sniegums pop/rock mūzikā" sacentīsies "Dabasu Durovys" ar albumu "pādys runoj", videoklipu un koncertdarbību, Guntra Kuzmina ar dziesmu "Buorstuos", "Piparmētra" ar dziesmu "Elpoj", videoklipu un koncertdarbību, kā arī "Sovvaļnīks" ar albumu "Napaseitynuots", videoklipu un koncertdarbību.

Uz balvu nominācijā "Labākais sniegums tautas mūzikā" pretendē folkloras kopa "Upīte" ar dubultdisku "Dzīduot muoku, doncuot muoku" un koncertdarbību, postfolkloras grupa "Rikši" ar albumu "Sieju sovu" un koncertdarbību, Šķilbēnu etnogrāfiskais ansamblis ar izdevumu "Škilbanu sīvas", videoklipu un koncertdarbību, tradicionālās dziedāšanas grupa "Saucējas" ar izdevumu "Trīci, munu ustabeni" un koncertdarbību, kā arī tradicionālās mūzikas grupa "Tautumeitas" ar Aulejas dziesmu godināšanu un koncertdarbību.

Nominācijā "Labākais sniegums alternatīvajā mūzikā" nosaukti apvienība "Ausmeņa Records" ar dziesmu "Aust", grupa "Trešīs Ņutona lykums" ar videoklipiem un dziesmām, grupa "Unknown Artis" ar dziesmu "Reiga 13" un koncertdarbību, projekts "Jezups i Muosys" ar albumu "LAI SLAVA JAM!", videoklipu un koncertdarbību.

Balvai par "Labāko sniegumu akadēmiskajā mūzikā" nominēti kamerkoris "Muklājs" ar albumu "Ar Laimeņu runojūt", Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas jauktais koris "Sonitum" ar albumu "Dīva pasauļs", Rihards Zaļupe "Latgales ainavas".

Uz godalgu nominācijā "Labākais mūzikas video" pretendē "Jezups i Muosys" ft. Guntix ft. Jezups Martinovs – "Sirds. Sirds. Sidrs", "Piparmētra" – "Elpoj", Šķilbēnu etnogrāfiskais ansamblis – "Es apsieju lynu dryvu", "Trešīs Ņutona lykums" – "Muns/Muna".

Nominācijā "Gada debija mūzikā" nosaukti grupa "Piparmētra", grupa "Rūnas", grupa "Trešīs Ņutona lykums", projekts "Brāļi un māsas".

Par titulu "Labākais sniegums šlāgermūzikā" sacentīsies "Dobeles zemessargi" ar dziesmu "Tuoli dzeivoj", grupa "Baltie lāči" ar albumu "Ar draugiem" un koncertdarbību, grupa "Dvinskas muzikanti" ar dziesmas "Hej, bruoļ latgalīt" sasniegumiem un koncertdarbību, Tihovsku ģimene ar dziesmu "Pīmiņ, bruoļ".

Literatūra:

Nominācijā "Labākais sniegums literatūrā" izvirzīti Annele Slišāne – stāsti "#100dečiLatvijai", Dagnija Dudarjonoka, Gunta Nagle, Ligija Purinaša, Jana Skrivļa-Čevere – dzejas krājums "Linejis", Ineta Atpile-Jugane – dzejas krājums "Mūdynuot muokuļus", Raibīs – stāstu krājums "Zalta tesmini", Sandra Ūdre, Juoņs Ryučāns – romāns "Aizlauztais spaits".

Nominācijā "Labākais izdevums/grāmata" nosaukti dzejoļu krājums "Mūdynuot muokuļus" (Ineta Atpile-Jugane), grāmata un audio CD "Škilbanu sīvas" (Edīte Husare, Anda Beitāne), latgaliešu dzejas krājums "Linejis" (Dagnija Dudarjonoka, Gunta Nagle, Ligija Purinaša, Jana Skrivļa-Čevere), romāns "Aizlauztais spaits" (Sandra Ūdre, Juoņs Ryučāns), "Viensētu koka arhitektūras savdabība Dienvidlatgalē" (Anna Lazdāne).

Balvu par mūža ieguldījumu šogad saņems diriģenti un skolotāji Antoņina un Vitolds Milaševici, kuru radošais mūžs ir nozīmīgs ieguldījums Latgales un Latvijas kultūrā. Bez abu izcilo personību devuma un viņu audzēkņu sasniegumiem nav iedomājama Latgales pēdējā gadsimta koru kultūras aina. Diriģenti allaž veicinājuši un popularizējuši latgaliešu tautasdziesmas skanējumu, iekļaušanu koru mūzikas repertuārā un rosinājuši komponistus veidot latgaliešu dziesmu apdares.

Antoņina un Vitolds Milaševici

Antoņina un Vitolds Milaševiči ir latgalieši. Antoņinas (Keišas, biežāk sauktas Antas) dzimtā puse ir Baltinava. Vitolda dzimtā puse ir Aglona. Vitolds un Anta satikās Rēzeknes mūzikas vidusskolā un kopš tā laika gan ģimenes rūpes, gan radošie darbi tika dalīti uz pusēm. Divas radošas personības, diriģenti apgalvo, ka nekad nav izjutuši greizsirdību pret otra darbu vai panākumiem. Tieši otrādi, visu mūžu viņi viens otram ir bijuši lielākais atbalsts – gan radošajā, gan arī ģimenes dzīvē, kurā tikko nosvinējuši zelta kāzu jubileju.

Antoņina Milaševiča (dz. 1938. g.) 1956. gadā iestājusies Rēzeknes mūzikas vidusskolā Kora diriģēšanu absolvējusi pie Antoņinas Mežinskas. Pēc mūzikas vidusskolas sākusi studēt Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas nodaļā Imanta Kokara klasē. Tā kā Anta Rīgā mācījās neklātienē, tad pēc mūzikas vidusskolas beigšanas uzsākusi darba gaitas Rēzeknē. Kopš 1960. gada strādājusi par diriģēšanas pedagoģi Rēzeknes mūzikas vidusskolā, izskolojusi jaunu latgaliešu diriģentu paaudzi, vadījusi diriģentu mācību kori. Mācību laikā un vēlākos gados dziedājusi vairākos koros un ansambļos: sieviešu vokālajā kvartetā "Latgale" kopā ar vadītāju A. Mežinsku, E. Slišāni un A. Šņukuti, Ulda Baloža vadītajā TK "Ezerzeme", Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcas korī. Vairākus gadu desmitus bijusi Rēzeknes koru diriģente: 1966.–1981. kopā ar galveno diriģenti A. Mežinsku sieviešu TK "Ieviņa" otrā diriģente; 1972.–1982. kopā ar dzīvesbiedru Vitoldu Milaševiču jauktā kora "Saskaņa" diriģente; vadījusi Briežciema sieviešu vokālo ansambli. Kā koru diriģente un dziedātāja piedalījusies visos XIII–XX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos 1960.–1990., Latgales novada dziesmu svētkos un koru festivālos, bijusi zonālo dziesmu svētku virsdiriģente Rēzeknē, Balvos, Ludzā.

Vitolds Milaševičs (dz. 1942. g.) 1960. gadā iestājies Rēzeknes Mūzikas vidusskolas Kordiriģentu nodaļā, kur pedagoga Ulda Baloža vadībā apguvis diriģēšanu. Veselības un finansiālā stāvokļa dēļ nav sanācis studēt Latvijas Valsts konservatorijā, bet atnācis no armijas, sācis strādāt, sākotnēji 5. vidusskolā, pēc tam pakāpeniski arī Bērnu mūzikas skolā par solfedžo skolotāju, papildus 10 gadus darbojies kā bērnu kora skolotājs, līdz radusies ideja par zēnu kora dibināšanu. 1976. gadā izveidojis zēnu kora klasi, kuru vadījis līdz 1993. gadam. Vitolda bijušie audzēkņi Ēriks Čudars, Gunārs Igaunis, Anda Lipska, Tatjana Davidovska, Rita Pavloviča u. c. kļuvuši par prasmīgiem un talantīgiem mūzikas pedagogiem un diriģentiem. Sadarbībā ar diriģenti Rotu Salmiņu 1988. gadā izveidojis jauniešu kori "Ezerzeme". Turpmāk šā kora vadīšanu nodevis saviem bijušajiem skolniekiem Ē. Čudaram un A. Lipskai. Kopā ar dzīvesbiedri Antoņinu Milaševiču 1981. gadā sācis Rēzeknes Piena konservu kombināta jauktā kora "Saskaņa" vadīšanu. No 1985. gada bijis Rēzeknes rajona skolotāju kora "Rāzna", no 1992. gada jaunizveidotā Rēzeknes Skolotāju institūta sieviešu kora diriģents. No 1992.–1995. gadam vadījis Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāles jauniešu kori. No 1971.–1993. gadam seši V. Milaševiča vadītie kori piedalījušies visos Vispārējos latviešu un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu svētkos. Bijis Rēzeknes rajona un Rēzeknes pilsētas koru virsdiriģents. Savas pedagoģiskās darbības laikā veicis nozīmīgus sasniegumus bērnu koru kultūras līmeņa celšanā.

Balvas "Boņuks 2016" vērtēšanas komisijā darbojās 25 pērnā gada balvas ieguvēji un pieaicinātie attiecīgās sfēras pārzinātāji: mūziķis un latgalisko projektu vadītājs, Latgaliešu kultūras gada balvas dibinātājs Guntis Rasims, režisors Viesturs Kairišs, ērģelniece Iveta Apkalna, Lūznavas muižas vadītāja Iveta Balčūne, tulkotājs Guntars Godiņš, literāte un žurnāliste Evika Muizniece, dzejnieks un literatūrzinātnieks Valentīns Lukaševičs, dzejniece Anita Mileika, latgaliešu tradicionālās kultūras eksperte Ruta Cibule, režisore Māra Zaļaiskalns, komponiste Ilona Rupaine, etnomuzikoloģe Asnate Rancāne, literatūrzinātniece Ilga Šuplinska, dzejniece un žurnāliste Anna Rancāne, Kārsavas novada izpilddirektors Toms Vorkalis, producentu apvienība "3KM" pārstāvji, raidījuma "Sajūti Latgali!" veidotāji Sandra un Jānis Rimicāni, mūziķis Arnis Slobožaņins, komponists Andrejs Selickis, mūziķis Artūrs Uškāns, portāla "Latgalīšu kutlurys gazeta" vadītāja Laura Melne, Latvijas Radio Latgales studijas vadītāja Renāte Lazdiņa, latgaliešu kultūrvides aktīviste un projektu vadītāja Edīte Husare, literāts un mūziķis, Latgaliešu kultūras gada balvas dibinātājs Oskars Orlovs un Latgales vēstniecības "Gors" vadītāja Diāna Zirniņa.

Svinīgo balvas pasniegšanas ceremoniju ar muzikāliem priekšnesumiem papildinās grupas "Dabasu Durovys", "Piparmētra", "Sovvaļnīks", projekts "Jezups i Muosys", folkloras kopa "Upīte", tradicionālās mūzikas grupa "Tautumeitas", solistu apvienība "Jubilāri", dziesminieks Kārlis Kazāks, vīru koris "Graidi", postfolkloras grupa "Rikši", dziesminiece Laura Bicāne.

Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2016" norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Rēzeknes pilsētas dome, Rēzeknes novada, Aglonas, Balvu, Dagdas, Riebiņu, Rugāju un Viļakas novadu pašvaldības. Informatīvie atbalstītāji: žurnāls "Ir", Latgalīšu kulturys gazeta "Lakuga.lv", Latgales radio, laikraksti "Vaduguns" un "Latgales Laiks".

 

Vēlies atbalstīt interneta žurnāla Satori.lv darbību? Ziedo skaistākai nākotnei! Un sirdij silti!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0