Ilustrācija - Baiba Tropa
 
Proza
14.10.2016

Švabraka aizbiedēšana

Komentē
1

Vienreiz Resnajam piesējās sievas māsīca, lai paņem viņas sešpadsmitgadīgo švabraku pa vasaru brigādē. Antra ir sievišķis ar stipru dvēseli, uzņēmības ziņā var droši teikt – sieviete buldozers. Nu jeb arī kobras tips, jo ar brillēm.

– Viņš jau labs puika, tikai sēž augām dienām pie datora, kam tas der, cauru nakti spēlē datorspēles un pa dienu guļ. Jānīt, nu iemāci, lūdzu, viņam kaut ko jēdzīgu, lai no viņa uzaug cilvēks.

Un tā tālāk, kā pēc gādīgo māšu rokasgrāmatas. Un nesaprotami taču – priekš kam pašai Antrai tas vispār vajadzīgs, abi kopā ar vīru strādā par programmētājiem, naudas pietiek. Varēja dēliņu sūtīt par mācekli kādā kompjūteru firmā, lai programmē tās pašas datorspēles, vai.

Iesākumā Resnais tā kā būtu ar mieru, sak, radu būšana un tādā garā, bet, kad viņš nākamajā rītā par šo ideju pastāsta brigādei, veči galīgi nav sajūsmā. Visi sapulcējušies pie tikko atslēgtās instrumentu lādes nelielam rīta kafijas un iešūpošanās rituālam, un iespēja dabūt stroikā mācekli galīgi čakarē kopējo noskaņu.

– Šausmu variants, – nekavējoties paziņo Bārda. – Caurām dienām sēž pie kompja, saki? Zinām tādus pumpainos lamzakus. Tādiem jau pa gabalu var redzēt, no kurienes rokas aug – no turienes, kur normālam cilvēkam kājas. Āmuru tuvplānā nekad nav redzējis. Šitāds tev ne tikai visu sadirsīs, bet viņam vēl pašam jāstāv klāt un jāsit pa pirkstiem, lai viņš nejauši nenosistu sevi un citus. Lai nu ko, bet tizlus tīņus normālā brigādē galīgi nevajag.

– Un kur nu vēl atbildība! – atbalstoši iesaistās Lisijs. – Tādam taču prāta nav necik, sadzersies terpentīnu vai uzmīzīs uz plikiem elektrības vadiem, tā ka nemetas.

– Ielaist tādu sīko stroikā un gaidīt kaut ko jēdzīgu, – visu viedokli īsumā apkopo Garais, – tas ir kā iedot vāverei betona maisītāju un prasīt, lai šī tev izvirpo porcelāna kannu ar snīpi un rokturi. Bezceris, koroče. Viņš lēni strādās, un aiz viņa būs jāpārtaisa, bet grīdu saslaucīt un pienest dēļus mēs arī paši varam. Tā reāli skatoties, mēs visi uz viņu zaudēsim naudu.

Resnais uzklausa viedokļus un brīdi stāv, lūpas žļembādams. Večiem taisnība. No otras puses, tā vienkārši ņemt un atteikt radiniecei arī neērti. Kas zina, varbūt pēc tam vēl sieva zāģēs.

Taču Resnais ar prāta spējām nav apdalīts, ne par velti spējis izsisties brigadieros. Viņš pabīda malā tukšās alus pudeles, kas sakrājušās uz rīģipša krāvuma istabas malā, apsēžas un piezvana Antrai.

– Čau, Antra! Varbūt jūs ar vīru varētu rīt sešos atnākt divatā uz kafūzi "Sašas suši"? Man vajadzētu parunāt sīkāk ar vecākiem, pirms mēs pieņemam brigādē mācekli.

"Sušos" viņam īpašnieki pateicīgi par lētu un ātru bāra uzstādīšanu, un līdz šai dienai visiem brigādes večiem tur nelielas atlaides. Bet ne tikai: Resnais piezvana un sarunā, ka Antru sēdinās pie stūra galdiņa, bet galdiņu tieši blakus atstās brigādes večiem. Vot, stratēģis!

Savā vietā uz "Sašas sušiem" viņš sūta visus trīs brigādes večus. Ar instrukcijām: paēst un pamuldēt, bet tā skaļi.

– Jūsējais galds pie puķupoda. Tieši blakus sēdēs tāda vecene ar kobras skatienu, krāsotiem melniem matiem un resnu klaunu pie sāniem. Uzdevums ir paēst un parunāties, lai viņi visu dzird, skaidrs?

– A par ko runāt? – tupa prasa Garais.

Resnais brīdi padomā, tad pievelk tukšu alus pudeli un nostāda sev blakus.

– Skaties. Ko tas tev atgādina?

– Ēēēē… – Garais parausta plecus. Instinkts saka priekšā, ka "alus pudele" nav tas, ko brigadieris domā.

– Kā, ko, – jautri iestrēgst Lisijs, – skaidrs, ka stāvošu čibriku.

Resnais svarīgi pamāj ar galvu, tad zīmīgi paceļ rādītājpirkstu. Visi sastingst uzmanībā, un viņš nogulda pudeli uz sāna, pavērsis kakliņu pret skatītājiem. Apaļais kakla atvērums paver intriģējošu, noslēpumainu iekšpusi, kurā gaisma mijas melniem un dzintarainiem toņiem.

– Un ko tas atgādina tagad?

– Oooo, – sajūsmā iesaucas Bārda un sāk drausmīgi rēkt, – johaidī, par šito gan es nebiju iedomājies!

– Vecīt, – ar milzīgu pietāti balsī saka Lisijs, – ģeniāli. Sanāk, ka tādu pudeli seksuālos nolūkos var izmantot gan normāla izmēra sieviete, gan arī vīriešu dzimuma rūķis!

Resnais noliek pudeli atkal stāvus, lai tā neaizripo, un paskatās uz Garo, vai tas ir visu sapratis.

– Jums jārada iespaids! Citādi mana radiniece mums uzspiedīs savu švabraku ganīt pa vasaru, bet brigāde nav nekāda pionieru nometne. Plāns tāds: es izliekos, ka darba dēļ kavēju kādu pusstundu, bet jūs uzsitiet klaču, tikai tā sirsnīgi… Lisijs mums ir puisis ar idejām. Lai par ko Lisijs runā, jūs abi uztveriet un attīstiet viņa idejas, okei?

Pēc darba sešos brigāde ir klāt pie Sašas uz paēšanu, un, dabīga lieta, turpat stūrī arī sēž Antra ar vīru. Vīrs tiešām resns un ar tik lielu un apaļu degunu, ka atliktu nosmērēt ar sarkanu, uzlikt katliņu galvā un varētu laist pa taisno cirkā uzstāties. Tāds, redz, tipāžs.

Dabīgi, ka celtniekus sagaida laipni un ar cieņu ­­– o, Jāņa meistari atnākuši, kā tad iet, lūdzu, ko vēlaties, čaj, kofe, tuda sjuda. Atbildības pilni par uzdoto misiju, veči pasūta nigiri, Hokaido urimaki un Kalifornijas ekstra urimaki, kā arī pa gaišajam aldarītim.

Blakus galdiņam telefona zvans, kobra ielien rokassomiņā un izvelk trubu, parunā dažus vārdus un tad atkal ieliek atpakaļ somiņā.

– Jānis zvanīja, viņam sanākšot aizkavēties darbā uz kādu pusstundu. Viņš saka, lai mēs jau pasūtot ēdienu, kādu vien gribam.

Un šie pasūta ar, bet Lisijs, kurš tikmēr jau savu glāzi pirmajā piesēdienā izsūcis līdz trešdaļai, lai rīkle skaļāka, pamirkšķina pārējiem un kā zibens no skaidrām debesīm uzsāk sarunu ar vārdiem:

– Kārtīgam, mūsdienīgam pornuhas saitam ir nepieciešams virtuālais gids! Kāds, kas sagaida pie ieejas, – viņš skaļi noblēj pa visiem "Sušiem" un iesūc vēl vienu malku, lai Garajam ar Bārdu būtu laiks sagremot informāciju.

Tikai šķiet, ka Garais un Bārda nav vienīgie: uz mirkli viss kafūzis tā kā pierimst un iegrimst apcerē par šo paziņojumu. Uz blakus galdiņa nošķind pret šķīvi neveikli atsitusies dakšiņa, jo ne jau katrs prot ēst ar kociņiem.

Celtnieki točna neprot. Garais satver pirkstos savu nigiri un iemērc sojenē, pie kam daļa no satura nobirst uz galdauta. Viņš sāk lēnām košļāt, pārdomādams atbildi. Bārda tikmēr noprecizē:

– Ķipa, bāba peldkostīmā, un, jo dziļāk tu ej, jo vairāk viņa novelk nost, vai ne?

– Ja tas ir bikini, viņai sanāk tikai divi līmeņi, – gremodams izmet Garais, – pirmais līmenis – pupturis, otrais līmenis – apenes. Nu, jeb otrādi. A ko dziļākos līmeņos?

– Tur jau var aiziet variācijas, – svarīgi paskaidro Lisijs. – Bet ne tas ir galvenais. Kruts virtuālais gids noteikti palielina apmeklējumu trafiku, bet trafiks ir ļoti svarīgs, lai var pelnīt naudu uz reklāmām.

– Ā! Tad mēs runājam par pornosaitiem? – stulbi prasa Garais, un Lisijs viņam par to iesper zem galda. Skaidrs, ka kopējas sarunas uzturēšanai vajadzīga tēma, kas ir ne tikai visiem zināma, bet arī interesanta.

– Bet, protams, – viņš skaļi paziņo, ne pie viena īsti nevērsdamies. – Mūsu brigādes pornosaits ir tieši tas, par ko es runāju. Kāpēc tad mēs taisāmies ievilkt vebkameras pa visu stroiku? Lai tauta redz, kā celtnieki prot atlaist. Katru piektdienas un sestdienas vakaru interaktīvā tiešraide internetos pēcdarba laikā.

– No nākamās nedēļas mums pievienojas arī flīzētāji, tad varēs arī biežāk, – piebilst Bārda.

– Ahā, – Garais prātīgi izvēlas neitrālu komentāru, bet pašam acis tā vien zib no apspiestajām ņirgām.

– Man personīgi liekas, – tikpat skaļi turpina Lisijs, – ka pagaidām nekas tāds nav bijis un mūsu spēks būs oriģinalitātē. Faktiski vecenes peldkostīmos ir tāds kā štamps, vajag kaut ko savu. Piemēram, ieejot saitā, tevi laipni uzņem uz ekrāna izlecis virtuāls punduris.

– Tikai viņam jābūt seksīgam, – piekodina Garais.

Izskatās, ka kobra ar klaunu pie blakus galdiņa tā vien paliek ar muti vaļā, bet Garais ar Bārdu savukārt sāk iejusties tēmā.

– Uzvilksim viņam stringas, – Bārda atmet ar roku uz šādu pašsaprotamu detaļu. – Galvenais ir izdomāt viņam labu vārdu. Vārds daudz ko nozīmē, tur vajag kaut ko tādu, kas patērētājam izraisa asociācijas. Kaut ko, kas patērētājā ir jau kulturāli iesakņojies, tā sakot.

– Ko jūs teiktu par Mazo Gogu? – vaicā Garais. – Mazais Goga man tuvs kā brālis. Anekdotes par viņu zināju jau pirmajā klasē.

– Piekrītu, – Lisijs pamāj. – Bet vispār punduri – tā pati par sevi ir maz pētīta tēma, kurai ir potenciāls. Piemēram, mācību video "Kā to pareizi darīt ar punduri" varētu būt laba ideja.

Tikmēr Bārdu jau pārņēmusi jauna iedvesma.

– Labāk parunāsim par pašām saita sadaļām, tas tomēr ir svarīgāk par virtuālo gidu.

– Piemēram? – Garais prasa iemalkodams.

Kaut kas no tā klasiskā sastāva – ūdens, mieži un apiņi – šobrīd uzsācis kairināt Lisija radošos smadzeņu centrus, un idejas tā vien šaujas laukā:

– Viena sadaļa varētu būt veltīta seksam un veselībai. Ar latviešu patērētājam draudzīgu nosaukumu, teiksim, "Dakteris Visvaris iesaka".

– Tas jau kaut kur dzirdēts… Kā būtu ar "Urologs Juris: divdesmit pirmā pirksta klīnika"?

– Dinamiski, taču izlaiž dāmas. Katram dzimumam atsevišķu tēmu taisīt arī negribas, būs par sarežģītu. Varbūt tā: "Veselīgā seksiņa ABC"?

– Drusku bērnišķīgi, es domāju to ābeces piesaukšanu, – Bārda arī ir pilnās burās, – toties "seksiņš" skan mīlīgi. Es zinu! "Seksiņš ar Armandu un Ilzi". Jo mums tomēr vajag abu dzimumu dakterus, cilvēkiem parasti patīk konsultēties ar sava dzimuma pārstāvi. Mēs varēsim konsultēt uz maiņām, tāpat neviens nevarēs pateikt, vai parakstījusies īstā Ilze vai arī tas ir Lisijs, kurš izliekas.

– Nu, es nezinu, – Garais saviebjas, – tas izklausās pārāk traki. Tad jau kā nākamais tev panesīsies "Kristīnes seksiņš ar Vari un Visvari", "Ņikitas seksiņš ar "Makitu"" vai arī…

– Tas taču ir labi, ka cilvēki dažādo dzīvi ar eksperimentēšanu, – smīnot bilst Lisijs.

– Vē, tomēr ir arī robežas!

– Tu esi garlaicīgs tips, Garais, – Lisijs paziņo, – tev varēs uz kapakmens uzrakstīt – viņš nomira, tā arī neuzzinājis, kas ir prostatas orgasms.

– Tas ir, pieņemot, ka Garais zina, kas tā tāda prostata, – ierēc Bārda.

– Es, atšķirībā no tevis, pa prostitūtām nevazājos, un viņu orgasms mani nekrata, – apbižīgi atrūc Garais. – Tādu uzrakstu varētu uzlikt lielākajai daļai kapakmeņu pasaulē, nu un tad?

– Naglai uz galvas! – Lisijs uzsit pa galda virsmu tā, ka sojas trauciņš palecas. – Tāpēc es uzskatu, ka viens no mūsu uzdevumiem ir cīnīties par tautas izglītošanu un mazināt tamlīdzīgu kapu uzrakstu skaitu nākotnē. Vispār mēs varētu uztaisīt vienu sadaļu sievietēm un vienu vīriešiem par interesantākajiem seksa veidiem no katra dzimuma viedokļa. Piemēram, ir tāda izrāde "Vagīnas monologi" – es kaut kur nesen redzēju reklāmu. Tur varētu forši iesaistīt lasītājus, lai ir interaktīvi.

– Es piedāvāju nosaukumu "Sēklinieku dialogi". Tur varētu rakstīt par to, cik grūti ir būt vīrietim.

– Vispār sadaļu nosaukumiem jābūt ar izdomu un ļoti precīziem, tādiem kā sitiens pa olām, – Bārda pārgudri saka.

– Jā, sadaļu sievietēm varētu nosaukt "Nekad netici vecim, kuram stāv". Es domāju, ka viņām visām būtu ko teikt šinī sakarā, – bilst Garais.

Šinī brīdī pienāk oficiante ar paplāti un noliek katram priekšā vēl pa gaišajam – sarunas karstumā veči pat palaiduši garām, kurš tieši pasūtījis, taču tas nav svarīgi. Suši labi iet iekšā ar alu, un tēma ceļ spārnos. Bet it sevišķi tā apziņa, ka ir klausītāji.

– Galvenais naudas avots šinī biznesā, – Lisijs saka, saņemdams no oficiantes aprasojušo alus glāzi, –tā ir impotence, pats par sevi. Kā zināms, vecumdienās vīriešiem iestājas nestalts. Un nestalts ir lieta, kas noved pie jaunu, mazāk pierastu metožu meklējumiem. Cerība tak stāv ilgāk par pašu čibriku, ne.

– Tu domā linkus uz neparastiem video?

– Var arī tā, taču es biju domājis vairāk kā tādu ideju blogu, teiksim, "Mēneša oriģinālākās idejas". Nu, piemēram, vai tad strapons būtu lietojams tikai sievietēm? Ja vecis apjožas ar tādu virzienā uz aizmuguri, viņš var vienlaikus drāzt uz priekšu un atpakaļ, tātad uzņemties lielākas saistības.

– Ideja kā māja. Tādas kustina kreativitāti, – atzinīgi pamāj Bārda un arī iemalko no jaunās glāzes.

– Tad vēl mums vajadzētu sadaļu gejiem un bi-interesentiem ar ikdienišķi lietišķām aktualitātēm, – Lisijs neatlaiž spriedzi ne uz sekundi, – visādi jaunumi pasaules valstu likumdošanā, aktualitātes geju kosmētikā un lubrikantu un vaksācijas jomā.

– "Praktiskais Pidars", – saprotoši pamāj ar galvu Bārda.

– Nu kāpēc tik rupji? Var arī kaut kā delikātāk, piemēram, "Onkulis Zilibalds iesaka". Tur vēl drusku jāpadomā, kādā mērcē to vislabāk pasniegt.

– Bet zini, kā pietrūkst? – Bārda svarīgi jautā. – Patērētāju aktīva iesaistīšana. Nu, konkursi, sarakste, tādā garā.

Lisijs domīgi paskatās griestos, tad iedzer malku, norij un visbeidzot svarīgi paceļ pirkstu gaisā.

– Kā būtu ar fotokonkursu virinātājiem "Zelta mētelītis"?

– Super! Uz tās pašas notes varbūt vērts pievērst uzmanību ziņām un pārpublicēt seksīgākos notikumus un tenkas. Teiksim, sadaļa "Nedēļas dode".

– Kas ir nedēļas diode?

– Ne jau diode, bet dode! Tā ir sieviete, kas ir neizvēlīga dzimumsakaru jautājumos. Ziņās pilns ar tādām slavenībām. Cilvēkiem patīk. Būsim kā "Privātā Dzīve".

Lisijs pamāj, uzkozdams divus urimaki uzreiz.

– Man ir ideja par seksa ģeogrāfiskajiem un etniskajiem aspektiem, – viņš saka. – Varētu ielikt saitā interaktīvo pasaules karti. Uzklikšķini uz kādas valsts un uzzini interesantāko, ko tur dara seksa jomā.

– Piemēram?

– Piemēram, katrs zina, ka Šveicē vienmēr ēd šokolādi un staigā šortos ar bikšturiem. Tur taču ir tāds potenciāls iekšā! Var pārmest bikšturus pār jumta siju un izmantot kā šūpoles seksa rotaļām. Atsperīgi, un vēl rotaļu laikā uzgrauz šokolādi! Sajūtas, ko nav iespējams iegūt citādi. A, vot, Francijā, tur savukārt visi staigā ar beretēm un spēlē akordeonus, vai ne?

– Oho, – Garais izskatās pilnīgi ieintriģēts un stāsta pārņemts, – a ko var izdarīt ar bereti akordeonam?

– Ne jau ar bereti akordeonam, – Lisijs pārliecas pāri galdam un sazvērnieciski pieklusina balsi, taču tikai tik, lai pie blakus galdiņa viņu joprojām var sadzirdēt. Kobra ar klaunveidīgo vīru burtiski aiztur elpu un pieliecas uz viņu pusi, lai dzirdētu turpinājumu. – Ne jau ar bereti akordeonam, johaidī, bet ar akordeonu beretei! Koroče, ņem bereti…

– Čau! – piepeši atskan Lisijam aiz muguras. Izrādās, ka beidzot ieradies arī pats Resnais. Viņš pārlaiž vērtējošu skatienu celtniekiem, tad pagriežas pret Antru ar vīru. – Atvainojiet par kavēšanos. Jūs jau iepazināties?

Resnais jautājoši skatās te uz vienu galdiņu, te otru. Lisijs tikai parausta plecus: sak, mēs jau nezinājām, ka jāiepazīstas.

– Tad iepazīstieties! Antra un Didzis. Šī ir mana brigāde: Jānis, Jānis un Jānis. Antrai ir doma, ka viņas dēls varētu kaut ko pamācīties no mūsu brigādes meistariem.

Resnais apsēžas blakus Didzim.

– Tagad parunāsim par jūsu puiku…

– Paga, šie kungi ir tava brigāde? – Antra aizdomīgi noprecizē acīmredzamo.

– Tieši tā.

Antra paskatās uz Resno ar tādu skatienu, it kā viņai tikko būtu piedāvāts strādāt par virtuālā gida Mazā Gogas asistenti.

– Zini, Jānīt, – viņa piepeši izskatās nevaļīga, – mēs tev gribējām pateikt, ka tomēr šovasar puiku nelaidīsim par mācekli. Lai vēl pasēž mājās un uzkrāj prātu, tā sakot.

– Tiešām? – vaicā Didzis.

– Nu ja, mēs to tikko pārrunājām, – ar iznīcinošu enerģiju saka Antra un velta viņam šerpu skatienu dusmīgi samiegtām ačkām. – Es baidos, ka viņš vēl nav izaudzis līdz… līdz tam.

– Nu, ja jūs tiešām nevēlaties, – Resnais papleš rokas, – tad man vairs nav ko teikt.

Izskatās, ka pārējiem celtniekiem tieši ir ko teikt, izskatās, ka viņi beidzot tā pa īstam iejutušies savā virtuālajā biznesa plānā, taču Antra un Didzis diezgan ātri atvadās un aiziet, aiz sevis atstādami teju neskartu paplāti ar surimi maki.

Ja kādam liekas, ka tās ir stāsta beigas, tad nav gan. Patiesā fināle iestājas tikai pēc kādas nedēļas, kad Lisijam uz inboks el vē pienāk vēstule:

Sveiki, Jāni,

šeit Didzis Eltners, mēs iepazināmies kafejnīcā "Sašas suši" pagājušonedēļ, un Jūsu brigadieris Jānis man laipni iedeva Jūsu e-pasta adresi. Rakstu darba un peļņas sakarā. Es šobrīd strādāju par programmētāju vienā holandiešu kompānijā, galvenokārt pie viņu mājaslapas www.diy-cucumber.com. Man šķiet, ka Jūs esat cilvēks ar idejām. Varbūt ir interese sadarboties kā kreatīvajam spēkam? Maksā tīri labi.

Gaidīšu atbildi –

Didzis.

 A ko pats Lisijs? Da neko. Sakautrējās un līdz šim tā arī nav atbildējis.

 

Ēdole, 2014

Ilustrācija tapusi sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju; tā radīta LMA Grafikas nodaļas I kursa maģistra programmas ilustrācijas klasē.

Tēmas

Vilis Lācītis

Vilis Lācītis ir plaša profila gadījuma darbu strādnieks no Rīgas, kurš šobrīd dzīvo un meklē regulāru ienākumu avotu Londonā, Apvienotajā Karalistē. Brīvajā laikā Lācītis nodarbojas ar rakstīšanu, ga...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!