Viesturs Rudzītis
pirms 6 gadiem
Vladis Spāre
pirms 6 gadiem
Vladis Spāre
pirms 6 gadiem
Savā ziņā esat pat aizkustinošs, atvainojoties tipiski orvevliskā stilā - visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki /Viesturs Rudzītis/!
Bet paldies arī par to!
Vladis Spāre
pirms 6 gadiem
Vladis Spāre
pirms 6 gadiem
Tā kā Ieva Viese, kurai šķiet svarīgi pļāpāt par Ingas Žoludes grāmatas vāka atšķirību no iepriekšējo grāmatu vākiem, kas, atļaušos atgādināt, nav literatūras kritikas objekts ne tajā mazākajā mērā, un vienlaikus nešķiet svarīgi vai arī nepietiek drosmes, vai analītisko spēju nopietni diskutēt par Moruā un Žoludes stāstu sakritībām, tad viņas vietā to izdarīja Viesturs Rudzītis, uzsākot ar mani twiterdiskusiju, kurā nāca klajā ar nopietniem argumentiem (kuriem daļēji piekrītu) un uzrakstīja savā mājas lapā rakstu, kas droši var kalpot Ievai Viesei par paraugu tam, kā ir jāanalizē literatūra visās tās kopsakarībās:
http://www.viestursrudzitis.lv/musas-un-kotletes-atseviski/
Šeit atļaušos citēt, manuprāt, raksta rezultējošo rindkopu:
"Visu to velkot kopā šķiet, ka @IngaZolude pavisam nešaubīgi ir zinājusi Andrē Moruā stāstu, pirms rakstījusi savējo. Nezin kādēļ viņa ne priekš- ne pakaļvārdos nav pieminējusi šo zināšanu un to, ka centusies tā konstrukciju apaudzēt ar savu literāri sievišķīgo miesu. Ja tas būtu izdarīts, nekādu iebildumu nebūtu. Bet tagad sanāk tā bišķi neveikli, kā zagšus. Tomēr es nesauktu šo rezultātu ne par zagšanu, ne plaģiātu. Varbūt par sievietes tiekšanos pie vīrieša, vecāka, slavena, francūža, miruša par ko nevienam nedrīkst stāstīt, ko padomās? Bet re kas nu sanāca no tās slepenības!"
P.S. Mani gan nedaudz mulsina Viestura Rudzīša jautājuma formā izteiktais pieļāvums, ka stāsta "Nams" autore to uzrakstījusi slepenā nekrofiliskā jūsmā pret sen mirušu franču rakstnieku. Bet, kā saka, mīlestības ceļi ir neizdibināmi...
Vladis Spāre
pirms 6 gadiem
Vladis Spāre > Mortimers
2016. gada 17. aprīlī, plkst. 15:23
Lai nu paliek manis ideālistiski piesauktā pasaules klasika, visu tiešām izlasīt nespēj neviens. Taču ir populāri autori, kas daudz tulkoti latviešu valodā – tostarp Hemingvejs, Moems, un arī Moruā, kura stāsti ir ļoti labi zināmi praktiski visu šodien rakstošo autoru paaudzēm. Bet stāsts „Hotelis „Tanatoss”” ir pats zināmākais šī autora darbs, pēc kura motīviem pat esot bijis uzņemts Latvijas TV uzvedums.
Tā kā ka Ievu Viesi acīmredzot nav ieinteresējis mans piedāvājums aiziet uz bibliotēku, lai papildinātu recenziju, tad esmu spiests konspektīvi norādīt uz sakritībām abu autoru stāstos:
Moruā – galvenais varonis bankrotējis baņķieris saņem vēstuli no hoteļa „Tanatoss” ar piedāvājumu palīdzēt izdarīt pašnāvību, un dodas uz turieni mirt.
Žolude – galvenais varonis izmisis rakstnieks atrod internetā „Rakstnieku nošaušanās nama” piedāvājumu un dodas uz turieni mirt.
Moruā – galveno varoni ir pametusi sieva, kuru viņš joprojām mīl.
Žolude – galveno varoni ir pametusi sieviete, kuru viņš joprojām mīl.
Moruā – hotelis „Tanatoss” atrodas nomaļā kalnainā apvidū.
Žolude – „Rakstnieku nošaušanās nams” atrodas nomaļā kalnainā apvidū.
Moruā – galvenais varonis, ieradies kopīgās vakariņās, redz „sievietes dekoltētos tērpos un vīriešus smokingos”.
Žolude – galvenais varonis, ieradies kopīgās vakariņās, redz, ka visi ir tērpušies „smokingos, daži pat frakās, un dāmas – garajās vakarkleitās”.
Moruā – varonis uzsāk dēku ar sievieti, kas izrādās hoteļa darbiniece.
Žolude – varonis uzsāk dēku ar sievieti, kas ir Nama darbiniece.
Moruā – jaunatrastā sieviete izstāsta galvenajam varonim sirdi plosošu stāstu par savu dzīvi.
Žolude – jaunatrastā sieviete izstāsta galvenajam varonim sirdi plosošus sīkumus par savu dzīvi.
Moruā – varonis stāsta beigās vairs negrib mirt jaunas mīlestības dēļ.
Žolude – varonis stāsta beigās vairs negrib mirt mīlestības dēļ, tikai nezina, kuru no sievietēm mīl un vai vispār mīl.
Ar to pašu abi stāsti faktiski ir izstāstīti no A līdz Z, bet jautājums paliek – kas tas ir? Nejaušu sakritību ķēde? Zemapziņas izspēlēts ļauns joks, kad autore raksta kaut ko sen lasītu un aizmirstu? Vai triviāls plaģiāts? Katrs tiesīgs izvēlēties savu atbildi (savējo paturēšu pie sevis), bet īsto atbildi zina tikai stāsta „Nams” autore Inga Žolude.
Vladis Spāre
pirms 6 gadiem
http://www.viestursrudzitis.lv/musas-un-kotletes-atseviski/
Šeit citēšu tikai vienu, manuprāt, rezultējošo rindkopu:
"Visu to velkot kopā šķiet, ka @IngaZolude pavisam nešaubīgi ir zinājusi Andrē Moruā stāstu, pirms rakstījusi savējo. Nezin kādēļ viņa ne priekš- ne pakaļvārdos nav pieminējusi šo zināšanu un to, ka centusies tā konstrukciju apaudzēt ar savu literāri sievišķīgo miesu. Ja tas būtu izdarīts, nekādu iebildumu nebūtu. Bet tagad sanāk tā bišķi neveikli, kā zagšus. Tomēr es nesauktu šo rezultātu ne par zagšanu, ne plaģiātu. Varbūt par sievietes tiekšanos pie vīrieša, vecāka, slavena, francūža, miruša par ko nevienam nedrīkst stāstīt, ko padomās? Bet re kas nu sanāca no tās slepenības!"
P.S. Mani gan nedaudz mulsina Viestura Rudzīša jautājuma formā pieļautā varbūtība, ka stāsta "Nams" autore uzrakstījusi minēto darbu slepenā nekrofiliskā jūsmā pret sen mirušu franču rakstnieku. Bet, kā saka, mīlestības ceļi ir neizdibināmi...
Vladis Spāre
pirms 6 gadiem
Vladis Spāre
pirms 6 gadiem
Tā kā ka Ievu Viesi acīmredzot nav ieinteresējis mans piedāvājums aiziet uz bibliotēku, lai papildinātu recenziju, tad esmu spiests konspektīvi norādīt uz sakritībām abu autoru stāstos:
Moruā – galvenais varonis bankrotējis baņķieris saņem vēstuli no hoteļa „Tanatoss” ar piedāvājumu palīdzēt izdarīt pašnāvību, un dodas uz turieni mirt.
Žolude – galvenais varonis izmisis rakstnieks atrod internetā „Rakstnieku nošaušanās nama” piedāvājumu un dodas uz turieni mirt.
Moruā – galveno varoni ir pametusi sieva, kuru viņš joprojām mīl.
Žolude – galveno varoni ir pametusi sieviete, kuru viņš joprojām mīl.
Moruā – hotelis „Tanatoss” atrodas nomaļā kalnainā apvidū.
Žolude – „Rakstnieku nošaušanās nams” atrodas nomaļā kalnainā apvidū.
Moruā – galvenais varonis, ieradies kopīgās vakariņās, redz „sievietes dekoltētos tērpos un vīriešus smokingos”.
Žolude – galvenais varonis, ieradies kopīgās vakariņās, redz, ka visi ir tērpušies „smokingos, daži pat frakās, un dāmas – garajās vakarkleitās”.
Moruā – varonis uzsāk dēku ar sievieti, kas izrādās hoteļa darbiniece.
Žolude – varonis uzsāk dēku ar sievieti, kas ir Nama darbiniece.
Moruā – jaunatrastā sieviete izstāsta galvenajam varonim sirdi plosošu stāstu par savu dzīvi.
Žolude – jaunatrastā sieviete izstāsta galvenajam varonim sirdi plosošus sīkumus par savu dzīvi.
Moruā – varonis stāsta beigās vairs negrib mirt jaunas mīlestības dēļ.
Žolude – varonis stāsta beigās vairs negrib mirt mīlestības dēļ, tikai nezina, kuru no sievietēm mīl un vai vispār mīl.
Ar to pašu abi stāsti faktiski ir izstāstīti no A līdz Z, bet jautājums paliek – kas tas ir? Nejaušu sakritību ķēde? Zemapziņas izspēlēts ļauns joks, kad autore raksta kaut ko sen lasītu un aizmirstu? Vai triviāls plaģiāts? Katrs tiesīgs izvēlēties savu atbildi (savējo paturēšu pie sevis), bet īsto atbildi zina tikai stāsta „Nams” autore Inga Žolude.
Vladis Spāre
pirms 6 gadiem
Tāpat es ceru, ka neviens neuztvers par personisku uzbrukumu manu svētu pārliecību, ka gan pašiem rakstniekiem, gan viņu redaktoriem un izdevējiem, kā arī darbu recenzentiem ir labi jāorientējas pasaules literatūras klasikā.
Vladis Spāre
pirms 6 gadiem
[Andrē Moruā "Solo klavierēm", Rīga "Liesma" 1985]
Liene Linde
pirms 6 gadiem
Ieva Viese
pirms 6 gadiem
Sižetiskās līdzības, ko atzīmējāt starp diviem dažādu laikmetu darbiem, ir nenoliedzami interesantas. Un abi savā ziņā ir šausmu stāsti, tāpēc tur var skatīties, ko autors saprot ar šausmām: mūsu kultūrā šodien, teiksim, maz spocīguma piešķirtu leģenda par indiāņiem vai Meksikas pierobeža kā apzīmējums svešajam. Taču visu vērtību relatīvisms un "gan jau organizācija mani pasargās" domāšana, uz ko naivā iedomībā paļaujas Žoludes stāsta varonis, šķiet ļoti mūsdienīga.
Ieva Viese
pirms 6 gadiem
Ieva Viese
pirms 6 gadiem
Bet te atklājās, ka manai recenzijai būtu bijis jāapkalpo nez kāds Jūsu pētījums, kas, godīgi sakot, izklausās visai apšaubāms, ņemot vērā Jūsu nekritisko un aizspriedumos balstīto pieeju tam, kas ir plaģiāts, vai ar ko nodarbojas literatūras kritika.
Ieva Viese
pirms 6 gadiem
Droši pastāstiet, kādēļ Jums šis stāsts krājumā šķiet tik nozīmīgs un kādēļ tik ļoti vēlaties pie tā atgriezties.
Es varu piebilst, ka neuzskatu Ingas Žoludes darbu par plaģiātu, un, ja viņas stāsta lasījumā ir nozīme Andrē Moruā darba sižetam, tad tā galvenokārt ir lasītāja pusē. Es lasīju "Namu" kā stāstu par bēgšanu no realitātes līdz brīdim, kad arī nāve pārstāj būt reāla. Moruā stāsts drīzāk apliecina, ka vienīgi nāve ir īsti reāla.
akmens
pirms 6 gadiem
Es nesaprotu, pēc kādiem principiem tiek taisīta reklāma Ingai Žoludei?
"Haiskūl" ne vienmēr ir pakapiens uz panākumiem.
Mortimers
pirms 6 gadiem
Ilmārs Šlāpins
pirms 6 gadiem
malva
pirms 6 gadiem
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Artis Svece
0Noziegums un skaitļu maģija
Kurzemes rajona tiesa apsūdzētajam piespriedusi 9 gadus cietumsoda par 10,9 gramu amfetamīna un 1,3 gramu marihuānas iegādi. Kā to salīdzināt ar 8 gadiem cietumā par vairākām bruņotām laupīšanām vai 10 gadiem par paziņas nožņaugšanu? Kā salīdzināt ar 90 stundām piespiedu darba par 1 grama amfetamīna iegādi?
Recenzija
15.04.2016
25
Stāstu vara pār realitāti