Viesturs Rudzītis
pirms 6 gadiem
Vēlētos lasīt paskaidrojumus, kādēļ tika izdzēsti Vlada Spāres komentāri. Kas tika pārkāpts? Vai šim portālam ir kādi Noteikumi, kuri jāievēro, lai komentētu? Ceru, ka šis nepatīkamais starpgadījums tiks izskaidrots un novērsts. Paldies!

Vladis Spāre
pirms 6 gadiem
Nevajag aizmirst, ka nekas nevar aizvietot lasītāju! Lasiet krājumu un spriediet pati. Manuprāt, ar visiem pārējiem Ingas Žoludes krājumā iekļautajiem stāstiem viss ir vairāk kā kārtībā - tie ir ļoti īpatnējā manierē uzrakstīti un neapšaubāmi oriģināli darbi, kā Jūs to pati pamanījāt, izlasot pāris fragmentus.

Vladis Spāre
pirms 6 gadiem
Jūs rakstāt - Atvainojamies visiem iesaistītajiem un cietušajiem (īpaši - Viesturam Rudzītim.)

Savā ziņā esat pat aizkustinošs, atvainojoties tipiski orvevliskā stilā - visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki /Viesturs Rudzītis/!

Bet paldies arī par to!

Vladis Spāre
pirms 6 gadiem
Patiesībā man nav nekādu pretenziju pret Jūsu recenziju. Jauns cilvēks var arī neko nezināt par Moruā un tā darbiem. Uzrakstījāt, ko domājāt, un es daudz kam Jūsu recenzijā piekrītu.

Vladis Spāre
pirms 6 gadiem
Spēju atjaunot vēl vienu savu komentāru (pēc atmiņas):

Tā kā Ieva Viese, kurai šķiet svarīgi pļāpāt par Ingas Žoludes grāmatas vāka atšķirību no iepriekšējo grāmatu vākiem, kas, atļaušos atgādināt, nav literatūras kritikas objekts ne tajā mazākajā mērā, un vienlaikus nešķiet svarīgi vai arī nepietiek drosmes, vai analītisko spēju nopietni diskutēt par Moruā un Žoludes stāstu sakritībām, tad viņas vietā to izdarīja Viesturs Rudzītis, uzsākot ar mani twiterdiskusiju, kurā nāca klajā ar nopietniem argumentiem (kuriem daļēji piekrītu) un uzrakstīja savā mājas lapā rakstu, kas droši var kalpot Ievai Viesei par paraugu tam, kā ir jāanalizē literatūra visās tās kopsakarībās:

http://www.viestursrudzitis.lv/musas-un-kotletes-atseviski/

Šeit atļaušos citēt, manuprāt, raksta rezultējošo rindkopu:

"Visu to velkot kopā šķiet, ka @IngaZolude pavisam nešaubīgi ir zinājusi Andrē Moruā stāstu, pirms rakstījusi savējo. Nezin kādēļ viņa ne priekš- ne pakaļvārdos nav pieminējusi šo zināšanu un to, ka centusies tā konstrukciju apaudzēt ar savu literāri sievišķīgo miesu. Ja tas būtu izdarīts, nekādu iebildumu nebūtu. Bet tagad sanāk tā bišķi neveikli, kā zagšus. Tomēr es nesauktu šo rezultātu ne par zagšanu, ne plaģiātu. Varbūt par sievietes tiekšanos pie vīrieša, vecāka, slavena, francūža, miruša par ko nevienam nedrīkst stāstīt, ko padomās? Bet re kas nu sanāca no tās slepenības!"

P.S. Mani gan nedaudz mulsina Viestura Rudzīša jautājuma formā izteiktais pieļāvums, ka stāsta "Nams" autore to uzrakstījusi slepenā nekrofiliskā jūsmā pret sen mirušu franču rakstnieku. Bet, kā saka, mīlestības ceļi ir neizdibināmi...

Vladis Spāre
pirms 6 gadiem
Vienu komentāru spēju atjaunot pilnībā:

Vladis Spāre > Mortimers

2016. gada 17. aprīlī, plkst. 15:23

Lai nu paliek manis ideālistiski piesauktā pasaules klasika, visu tiešām izlasīt nespēj neviens. Taču ir populāri autori, kas daudz tulkoti latviešu valodā – tostarp Hemingvejs, Moems, un arī Moruā, kura stāsti ir ļoti labi zināmi praktiski visu šodien rakstošo autoru paaudzēm. Bet stāsts „Hotelis „Tanatoss”” ir pats zināmākais šī autora darbs, pēc kura motīviem pat esot bijis uzņemts Latvijas TV uzvedums.
Tā kā ka Ievu Viesi acīmredzot nav ieinteresējis mans piedāvājums aiziet uz bibliotēku, lai papildinātu recenziju, tad esmu spiests konspektīvi norādīt uz sakritībām abu autoru stāstos:
Moruā – galvenais varonis bankrotējis baņķieris saņem vēstuli no hoteļa „Tanatoss” ar piedāvājumu palīdzēt izdarīt pašnāvību, un dodas uz turieni mirt.
Žolude – galvenais varonis izmisis rakstnieks atrod internetā „Rakstnieku nošaušanās nama” piedāvājumu un dodas uz turieni mirt.
Moruā – galveno varoni ir pametusi sieva, kuru viņš joprojām mīl.
Žolude – galveno varoni ir pametusi sieviete, kuru viņš joprojām mīl.
Moruā – hotelis „Tanatoss” atrodas nomaļā kalnainā apvidū.
Žolude – „Rakstnieku nošaušanās nams” atrodas nomaļā kalnainā apvidū.
Moruā – galvenais varonis, ieradies kopīgās vakariņās, redz „sievietes dekoltētos tērpos un vīriešus smokingos”.
Žolude – galvenais varonis, ieradies kopīgās vakariņās, redz, ka visi ir tērpušies „smokingos, daži pat frakās, un dāmas – garajās vakarkleitās”.
Moruā – varonis uzsāk dēku ar sievieti, kas izrādās hoteļa darbiniece.
Žolude – varonis uzsāk dēku ar sievieti, kas ir Nama darbiniece.
Moruā – jaunatrastā sieviete izstāsta galvenajam varonim sirdi plosošu stāstu par savu dzīvi.
Žolude – jaunatrastā sieviete izstāsta galvenajam varonim sirdi plosošus sīkumus par savu dzīvi.
Moruā – varonis stāsta beigās vairs negrib mirt jaunas mīlestības dēļ.
Žolude – varonis stāsta beigās vairs negrib mirt mīlestības dēļ, tikai nezina, kuru no sievietēm mīl un vai vispār mīl.
Ar to pašu abi stāsti faktiski ir izstāstīti no A līdz Z, bet jautājums paliek – kas tas ir? Nejaušu sakritību ķēde? Zemapziņas izspēlēts ļauns joks, kad autore raksta kaut ko sen lasītu un aizmirstu? Vai triviāls plaģiāts? Katrs tiesīgs izvēlēties savu atbildi (savējo paturēšu pie sevis), bet īsto atbildi zina tikai stāsta „Nams” autore Inga Žolude.

Vladis Spāre
pirms 6 gadiem
Atšķirībā no Ievas Vieses, kurai šķiet svarīgi recenzijā pļāpāt par I. Žoludes jaunās grāmatas vāka atšķirībām no iepriekšējo grāmatu vākiem, kas NAV literatūrkritikas objekts ne tajā vismazākajā mērā, un tajā pašā laikā nešķiet svarīgi vai nepietiek drosmes, vai, iespējams, analītisko spēju, iesaistīties nopietnā diskusijā par manis ierosināto tēmu, psihologs Viesturs Rudzītis uzsāka ar mani twiterdiskusiju par stāstu "Nams" , kurā ne tikai nāca klajā ar vērā ņemamiem argumentiem (kuriem daļēji piekrītu), bet arī uzrakstīja veselu rakstu, kas droši var kalpot Ievai Viesei par paraugu tam, kā ir nopietni jāanalizē literatūra visās tās kopsakarībās:
http://www.viestursrudzitis.lv/musas-un-kotletes-atseviski/

Šeit citēšu tikai vienu, manuprāt, rezultējošo rindkopu:

"Visu to velkot kopā šķiet, ka @IngaZolude pavisam nešaubīgi ir zinājusi Andrē Moruā stāstu, pirms rakstījusi savējo. Nezin kādēļ viņa ne priekš- ne pakaļvārdos nav pieminējusi šo zināšanu un to, ka centusies tā konstrukciju apaudzēt ar savu literāri sievišķīgo miesu. Ja tas būtu izdarīts, nekādu iebildumu nebūtu. Bet tagad sanāk tā bišķi neveikli, kā zagšus. Tomēr es nesauktu šo rezultātu ne par zagšanu, ne plaģiātu. Varbūt par sievietes tiekšanos pie vīrieša, vecāka, slavena, francūža, miruša par ko nevienam nedrīkst stāstīt, ko padomās? Bet re kas nu sanāca no tās slepenības!"

P.S. Mani gan nedaudz mulsina Viestura Rudzīša jautājuma formā pieļautā varbūtība, ka stāsta "Nams" autore uzrakstījusi minēto darbu slepenā nekrofiliskā jūsmā pret sen mirušu franču rakstnieku. Bet, kā saka, mīlestības ceļi ir neizdibināmi...

Vladis Spāre
pirms 6 gadiem
Stāsts "Nams" mani ieinteresēja tāpēc, ka vācu materiālus plašākam pētījumam par plaģiātu, sakritībām un kompilācijām, kas vērojamas latviešu literatūrā pēdējo 20 gadu laikā. Pētījuma mērķis ir apkopot identificējamus plaģiāta/sakritību/kompilāciju faktus, nekomentējot minēto fenomenu salīdzinoši mākslinieciskos (attiecībā pret avotu) vai morāli ētiskos aspektus.

Vladis Spāre
pirms 6 gadiem
Lai nu paliek manis ideālistiski piesauktā pasaules klasika, visu tiešām izlasīt nespēj neviens. Taču ir populāri autori, kas daudz tulkoti latviešu valodā – tostarp Hemingvejs, Moems, un arī Moruā, kura stāsti ir ļoti labi zināmi praktiski visu šodien rakstošo autoru paaudzēm. Bet stāsts „Hotelis „Tanatoss”” ir pats zināmākais šī autora darbs, pēc kura motīviem pat esot bijis uzņemts Latvijas TV uzvedums.
Tā kā ka Ievu Viesi acīmredzot nav ieinteresējis mans piedāvājums aiziet uz bibliotēku, lai papildinātu recenziju, tad esmu spiests konspektīvi norādīt uz sakritībām abu autoru stāstos:
Moruā – galvenais varonis bankrotējis baņķieris saņem vēstuli no hoteļa „Tanatoss” ar piedāvājumu palīdzēt izdarīt pašnāvību, un dodas uz turieni mirt.
Žolude – galvenais varonis izmisis rakstnieks atrod internetā „Rakstnieku nošaušanās nama” piedāvājumu un dodas uz turieni mirt.
Moruā – galveno varoni ir pametusi sieva, kuru viņš joprojām mīl.
Žolude – galveno varoni ir pametusi sieviete, kuru viņš joprojām mīl.
Moruā – hotelis „Tanatoss” atrodas nomaļā kalnainā apvidū.
Žolude – „Rakstnieku nošaušanās nams” atrodas nomaļā kalnainā apvidū.
Moruā – galvenais varonis, ieradies kopīgās vakariņās, redz „sievietes dekoltētos tērpos un vīriešus smokingos”.
Žolude – galvenais varonis, ieradies kopīgās vakariņās, redz, ka visi ir tērpušies „smokingos, daži pat frakās, un dāmas – garajās vakarkleitās”.
Moruā – varonis uzsāk dēku ar sievieti, kas izrādās hoteļa darbiniece.
Žolude – varonis uzsāk dēku ar sievieti, kas ir Nama darbiniece.
Moruā – jaunatrastā sieviete izstāsta galvenajam varonim sirdi plosošu stāstu par savu dzīvi.
Žolude – jaunatrastā sieviete izstāsta galvenajam varonim sirdi plosošus sīkumus par savu dzīvi.
Moruā – varonis stāsta beigās vairs negrib mirt jaunas mīlestības dēļ.
Žolude – varonis stāsta beigās vairs negrib mirt mīlestības dēļ, tikai nezina, kuru no sievietēm mīl un vai vispār mīl.
Ar to pašu abi stāsti faktiski ir izstāstīti no A līdz Z, bet jautājums paliek – kas tas ir? Nejaušu sakritību ķēde? Zemapziņas izspēlēts ļauns joks, kad autore raksta kaut ko sen lasītu un aizmirstu? Vai triviāls plaģiāts? Katrs tiesīgs izvēlēties savu atbildi (savējo paturēšu pie sevis), bet īsto atbildi zina tikai stāsta „Nams” autore Inga Žolude.

Vladis Spāre
pirms 6 gadiem
Vai tiešām itin miermīlīga norāde: "Šis aspekts recenzentei bija jāanalizē" ir uztverama kā uzbrukums? Es tā nedomāju. Turklāt Jūs pats sakāt, ka tā ir interesanta piezīme, par ko diskutēt, tad nu es būtu ļoti priecīgs, ja recenzente aizietu uz bibliotēku, izlasītu Moruā stāstu un papildinātu savu recenziju ar pārdomām par šo jautājumu, kas viegli izdarāms, jo recenzija ir digitālā formā.
Tāpat es ceru, ka neviens neuztvers par personisku uzbrukumu manu svētu pārliecību, ka gan pašiem rakstniekiem, gan viņu redaktoriem un izdevējiem, kā arī darbu recenzentiem ir labi jāorientējas pasaules literatūras klasikā.

Vladis Spāre
pirms 6 gadiem
Ingas Žoludes stāsts "Nams" pārāk tieši sasaucas ar Andrē Moruā lielisko stāstu "Hotelis "Tanatos"". Nejauša tematiska sakritība? Vai neveikls plaģiāts? Šis aspekts recenzentam bija jāanalizē.

[Andrē Moruā "Solo klavierēm", Rīga "Liesma" 1985]

Barthes87
pirms 6 gadiem
Diemžēl dažreiz tu nevari izlasīt visu ko vēlies.

Marta avens
pirms 6 gadiem
Kas tad nu??
Kur palika V. Spāres komentāri?

Liene Linde
pirms 6 gadiem
Tā ir interesanta piezīme, par ko diskutēt, taču nav nepieciešams uzbrukt recenzentam, ka darbs nav apskatīts no vairākiem tūkstošiem aspektu, kādi iespējami - tad ar vienu mūža laiku šai recenzijai nepietiktu.

kvazikvazimodo
pirms 6 gadiem
je suis Vladis Spāre
cenzores – ziepēs

Ieva Viese
pirms 6 gadiem
Vladi, Jūs pats pieņēmāt, ka es neko nezinu par Moruā un ka būtu salīdzinājusi šos stāstus, ja zinātu. Tāpat kā par iemesliem, kāpēc kavējos atbildēt Jūsu komentāram. Jūs šajos komentāros uzbūvējāt recenzijas autores tēlu, kas satur tās īpašības, kas Jums acīmredzmi šķiet apkarojamas recenziju autoros, un tad uzsākāt cīņu ar savu veidojumu.
Sižetiskās līdzības, ko atzīmējāt starp diviem dažādu laikmetu darbiem, ir nenoliedzami interesantas. Un abi savā ziņā ir šausmu stāsti, tāpēc tur var skatīties, ko autors saprot ar šausmām: mūsu kultūrā šodien, teiksim, maz spocīguma piešķirtu leģenda par indiāņiem vai Meksikas pierobeža kā apzīmējums svešajam. Taču visu vērtību relatīvisms un "gan jau organizācija mani pasargās" domāšana, uz ko naivā iedomībā paļaujas Žoludes stāsta varonis, šķiet ļoti mūsdienīga.

Ieva Viese
pirms 6 gadiem
Pirms brīža komentārs, ko rakstīju, nesaglabās, sabijos, ka uzlikts bans. Mani atbildes komentāri VS ir izdzēsti, bet lai nu būtu. Es esmu gatava runāt par grāmatu, par ko šeit esmu uzrakstījusi, un paust savus apsvērumus un novērojumus. Es neesmu ieinteresēta attaisnoties svešu un subjektīvu ekspektāciju priekšā.

Ieva Viese
pirms 6 gadiem
Bet ko tad es ne tā pateicu?

Ieva Viese
pirms 6 gadiem
Arī mani komentāri tika izdzēsti.

Ieva Viese
pirms 6 gadiem
Vladi, vai Jūs nemanāt, ka diskusija ar jums neveidojas gluži citu iemeslu dēļ? Balstoties ne vairāk ne mazāk kā vien savos pieņēmumos, Jūs šeit apgalvojuma formā esat izteicis gan tiešus apvainojumus, gan vīzdegunīgas norādes, kas man būtu jādara. Es tomēr mēģināju pārvarēt savu nepatiku, un, ņemot vērā, ka nedaudz no jūsu teiktā tomēr attiecās uz Ingas Žoludes stāstu krājumu, centos ar Jums iesaistīties sarunā.
Bet te atklājās, ka manai recenzijai būtu bijis jāapkalpo nez kāds Jūsu pētījums, kas, godīgi sakot, izklausās visai apšaubāms, ņemot vērā Jūsu nekritisko un aizspriedumos balstīto pieeju tam, kas ir plaģiāts, vai ar ko nodarbojas literatūras kritika.

Ieva Viese
pirms 6 gadiem
Atvainojiet, Ievu Viesi tiešām neinteresē Jūsu norādes, kur viņai iet un ko viņai rakstīt. Bet citādi, protams, ir ļoti jauki, ka Jūs esat lasījis daudz literatūras un meklējat sakarības starp tekstiem.
Droši pastāstiet, kādēļ Jums šis stāsts krājumā šķiet tik nozīmīgs un kādēļ tik ļoti vēlaties pie tā atgriezties.
Es varu piebilst, ka neuzskatu Ingas Žoludes darbu par plaģiātu, un, ja viņas stāsta lasījumā ir nozīme Andrē Moruā darba sižetam, tad tā galvenokārt ir lasītāja pusē. Es lasīju "Namu" kā stāstu par bēgšanu no realitātes līdz brīdim, kad arī nāve pārstāj būt reāla. Moruā stāsts drīzāk apliecina, ka vienīgi nāve ir īsti reāla.

akmens
pirms 6 gadiem
Es neskatos uz realitāti juceklīgi, taču tā ir vienīgā vieta, kur es varu dabūt sev pārtiku.
Es nesaprotu, pēc kādiem principiem tiek taisīta reklāma Ingai Žoludei?
"Haiskūl" ne vienmēr ir pakapiens uz panākumiem.

Mortimers
pirms 6 gadiem
Valdi, piezīme bija īsti vietā, tikai ar mazliet ideālistisku piesitienu. Vai patiesi jebkurš lasošais spēj pārzināt VISU pasaules literatūras klasiku, ko jebkad par tādu būtu uzskatījis kāds cits literatūras cienītājs?

Ilmārs Šlāpins
pirms 6 gadiem
Vai nu tik vien latviešu literatūrā to rūpju, kā pāris pazuduši komentāri? Ja godīgi,, mums nav ne jausmas, kādā veidā Vlada Spāres un Ievas Vieses IP adreses bija nokļuvušas izbanoto statusā, bet pēc rūpīgas resursu pārbaudes izrādījās, ka tā tas ir, Un tas liek serverim automātiski izdzēst arī komentārus, kas atpakaļ neatgriežas (šobrīd abi cienījamie lietotāji ir atgriezti sākotnējā statusā). Iespējams, ka nostrādāja savulaik ieviestā plusiņu un mīnusiņu sistēma - kāds būs nikni licis mīnusus un izraisījis automātisku lietotāja bloķēšanu. Tas gan ir maz ticams, jo nepieciešamā starpība starp plusiem un mīnusiem bija ieprogrammēta diezgan liela. Otra iespēja - kāds viltus ceļā ieguvis amdinistratora statusu un izmantojis to, lai izbanotu Spāri un Viesi. Arī maz ticams, jo interneta huligāns gan jau būtu sastrādājis portālam lielākas nepatikšanas. Tā nu šis pagaidām paliek neskaidrs gadījums. Atvainojamies visiem iesaistītajiem un cietušajiem (īpaši - Viesturam Rudzītim.

malva
pirms 6 gadiem
Pilniiga antireklaama autorei un vinjas darbiem (un ne tikai). Ja, izlasot paaris triis pusfragmentus no mineetajiem darbiem, radaas veeleesjanaas vismaz staastus izlasiit, tad, izlasot recenziju kopaa ar komentaariem, taa veeleesjanaas izlasiit pazuda pilniibaa... Kam niekiem laiku teereet? Kas ar mums, cilveekiem, notiek?
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!