Starp mums, tenisa bumbiņām, runājot

Salīdzinājums diezgan trāpīgs, lai gan motivācija man šķiet nedaudz garām.
Esmu raudzījies uz 9.maija svinētājiem - tiem, kas vecuma pēc vēl varētu būt arī ņēmuši dalību uzvarā. Man ir bijis jautājums - kas viņos raisa tās glorificējošās sajūtas atminot 1945.gada notikumus? Un man nav cita izskaidrojuma kā nesodīta "bumbiņu durstīšana". Piedevām - jo vairāk bumbiņu tu esi sadūris, jo vairāk tevi slavina kā nacionālo varoni. Un medaļas un atzinības. Jo kad gan vēl ir iespēja dabūt seksu no jebkuras sievietes, uzvaroši iemaršējot pilsētā? Kad gan vēl tev viņas tā lūgsies un pazemosies? Darīs visu, pilnīgi visu, lai tikai glābtu savu dzīvību. Nu jā - tā sajūta droši vien ir patīkama. Un kad gan vēl būs iespēja izdrāzt bērnu? Fašisti jāsoda! Bet tas nav tāpēc, ka vienkārši patīk. Patīkama ir tā mazā cilvēka vara, kuru poļitruki ieborē zaldātu galvās. Tiesa, viņi gan nepasaka, ka līdz "īstās vietas fašistiem ierādīšanai" un "bumbiņu duršanai" nonāks vien retais zaldāts. Taču tik tālu nonākušie drīkstēs durt bumbiņas arī par saviem neizdzīvojušajiem biedriem. Un arī drīkstēs saņemt neizdzīvojušo biedru spirta devas, lai dehumanizācija gludāk noritētu. Tātad - svarīgi ir būt uzvarētājam, jo tos nesoda. Un tas ir bijis tikai vienu reizi mūžā, kad tāda uzvaras saldme ir bijusi. Kad nesodīti var darīt, ko vien vēlies. Kad bumbiņu duršanu atbalsta pat šīs zemes varenie...

Teikmanis: Latvija dzīvo pēc Eiropas laika un 9.maijā atzīmē Eiropas dienu
http://www.la.lv/teikmanis-latvija-dzivo-pec-eiropas-laika-un-9-maija-atzime-eiropas-dienu/
=================================================================================
9.maijā ir brīva izvēle - svinēt vai nesvinēt. Un nevajag kādam nesvinētājam 9.maijā staigāt ar adatu -
tēlot te kādu "šarliju" - var slikti tas beigties. Visi šitenie "koriģētāji" slikti vēsturi atceras, tāpēc atkal cenšas netīros darbiņus ar svešu roku palīdzību paveikt.

"Taču šodien, mūsu reģionā raugoties uz milzīgo pieprasījumu pēc dehumanizētiem ienaidnieka tēliem, varbūt ir pienācis laiks būtiski koriģēt šo labsirdīgo pieņēmumu – kamēr vēl nav par vēlu" - un ko tas nozīmē praktiski, tas ir, kādi uztveres aspekti jāmaina, kamēr nav par vēlu? Jāsaprot ka cilvēks pēc savas dabas ļauns, nevis labs, vai kā?
Vai arī vienkārši - cilvēki nav nedz ļauni, nedz labi, bet - egoistiski. Ja iespējams savas ego it kā objektīvās, vai skaidri subjektīvās prasības apmierināt saskaņā ar visu apkārtējo cilvēku ego, tad skaitās labs. Ja dažādie ego savstarpēji disharmonē, tad viens priekš otra ļauns.