Recenzija
10.09.2015

Starp mums, meitenēm, runājot!

Komentē
0

Recenzija par Aleksandra Vasiļjeva izstādi

"Ielūgums uz gadsimta balli. 1915-2015"

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja pirmajā stāvā skan Džeka Hailtona (Jack Hylton) "Happy feet", kuru nomaina Dorisas Dejas (Doris Day) svinga kompozīcijas. Arī Lūiss Ārmstrongs (Louis Armstrong) iekļauts modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva piemeklētajā mūzikas izlasē, kas izveidota tieši Latvijā izstādītajai vakartērpu parādei. Kā pastāsta eksponātu uzraudze, Vasiļjevs vienmēr sagatavojot īpašu muzikālo baudījumu ikvienai sevis veidotajai izstādei – no agrīnā džeza amizantajām deju melodijām līdz nedzirdēti gaisīgiem blūza motīviem un pat valsim. Gaisā šeit virmo vecmāmiņas kleitu skapja romantiskā smarža.

Aleksandrs Vasiļjevs ir slavena krievu izcelsmes dzīvā leģenda – modes vēsturnieks, kolekcionārs, interjera dizainers, vairāk nekā 30 grāmatu un daudzu publikāciju autors, lektors, TV tiešraižu vadītājs, nopelniem bagāts Krievijas Mākslas akadēmijas loceklis, Krievijas Modes akadēmijas vadītājs utt. Viņa radošās darbības un māksliniecisko izpausmju lauks neviļus liek iedomāties par renesanses laika brīnumbērna, Leonardo da Vinči (Leonardo da Vinci), plašā profila performancēm.

Aleksandra Vasiļjeva īpašumā ir viena no Krievijā lielākajām tērpu kolekcijām. Tā aptver laika posmu no 17. gs. līdz mūsdienām un sastāv no 30 gadu laikā apkopotiem 15 000 eksponātiem. Tie dažādās kombinācijās, īpaši kontekstam piemeklētās izlasēs, viesojušies Austrālijā, vairākās Eiropas valstīs, Āzijā un Amerikā.

"Ielūgums uz gadsimta balli. 1915–2015" ir Aleksandra Vasiļjeva izstāde, kas tapusi, pateicoties "ABLV Bank" sadarbībai ar modes vēsturnieku jau septiņu gadu garumā. Izstāde Latvijā apskatāma līdz 25. oktobrim. Mēs aplūkojām greznos vakartērpus laikā, kad vēl ārā augusta svelmē dvingoja asfalta smaka, patvērumu meklēdami, bezpajumtnieki slēpās vārtrūmju ēnā, bet latviešu meitenes un puiši laiski pastaigājās skrandainās īsbiksēs un T kreklos. Kādā no intervijām Aleksandrs Vasiļjevs atzīst, ka šī tendence – brīvais, nepieguļošais un mazliet nevīžīgais apģērbs, tāpat kā pakāpeniska uniseksa pandēmija modes pasaulē, – ir nākotne. Ko tas par mums liecina? Iespējams, tikai labu, jo, pārdzīvojot vairākas seksuālās revolūcijas un izslimojot atkārtotus ksenofobijas uzliesmojumus, esam sasnieguši remisiju, kā rezultātā dzimumu līdztiesība ir vērtību piramīdas augšdaļā. Šodien sievietes vien atsevišķos gadījumos atklāti pauž savu seksualitāti ar pieguļošu vai caurspīdīgu kleitu palīdzību, bet vīrieši puķainos kreklos pie datora nav mazāk vērtīgi tikai tāpēc vien, ka nepazīst armiju vai nestrādā fizisku darbu. Mēs visi esam vienādi brīvi un līdztiesīgi, tāpēc apģērbam nav jānosaka mūsu funkcijas darba tirgū vai sabiedrībā.

Caur tērpiem daudzu gadsimtu garumā nākamajām paaudzēm nodoti nepārprotami vēstījumi par attiecīgā laika sabiedriski politisko situāciju, cilvēku noskaņojumu, finansiālajām iespējām un nākotnes cerībām. Tā, piemēram, Pirmā un Otrā pasaules kara laikā melnā un citas tumšās krāsas mums stāsta par sērām un izmisumu, tikai atsevišķi mēģinājumi izrauties no piedzīvotajām šausmām sieviešu kleitu dizainā piedāvāja ziedus vai kādus citus krāsainus izšuvumus. Bada laikos dāmas kļuva tievākas, kleitas taisnākas, vairs netika nēsātas korsetes. Savukārt miera laiki vienmēr daudz brīvāk vēstījuši par ķermeņa formām, izceļot vidukli, krūtis un gurnus, bet pārticību un fantāzijas ietērpjot krāšņos atlasos, zelta brokātā, zīda muslīnā un filigrānās diadēmās, cepurēs vai citos aksesuāros. Aleksandra Vasiļjeva tērpu parāde šos aizgājušā gadsimta lielos notikumus ļauj lasīt hronoloģiskā secībā kā vizualizāciju enciklopēdiju. Tā vien gribas pieskarties un aptaustīt kādu no lamē audumā tērptajiem manekeniem.

Aleksandra Vasiļjeva vakartērpu parādē 20. gadsimta mode tiek eksponēta iedalījumā pa dekādēm, kur katrai no tām veltīts savs podests. Pieskaroties atmiņu arhīvam par vēstures notikumiem, izstādes apmeklētājs var meklēt līdzības, vilkt paralēles vai izdarīt secinājumus, bet var arī vienkārši priecāties par iespaidīgo tērpu krāšņumu.

Kaut gan par ģērbšanās tendencēm dažādos laikmetos, vismaz augstāko sabiedrības slāņu aprindās, varam teikt, ka tās pastāvējušas jau pirms mūsu ēras, un jau Kleopatras tēls bija sava laika atdarināšanas vērts etalons, pilngadību mode tomēr piedzīvoja vien 20. gs. Kad 1892. gadā tika dibināts žurnāls "Vogue", tā pamattēmas bija mode, manieres, sabiedrība, literatūra, māksla, mūzika un teātris. Tikai 20. gadsimta sākumā "haute couture" [1] kustība Parīzē postulēja augstās modes debiju ar ekskluzīviem, individuāli radītiem tērpiem. Parīzietes no pārtikušā sabiedrības slāņa bija augstās modes paraugs visai pārējai Rietumu pasaulei. Izmeklētā dizaina pērles debitēja zirgu jāšanas sacensībās un citos sabiedriskos pasākumos, bet "Vogue" uzņēmās leģendāru lomu – informēt par tērpu valkātāju izvēli, kas tad arī diktēja noteikumus jaunajā modes pasaulē.

Atskatoties uz 20. gadsimta augsto modi kopumā, katru dekādi reprezentē kāds īpaši talantīgs modes dizainers. Par ikonām kļuvušas tādas personības kā Koko Šanele (Coco Chanel) un viņas mazā melnā vakarkleita, Kristians Diors (Christian Dior) un tā dēvētā "prieka mode" ar kuplajiem svārkiem, Īvs Senlorāns (Yves Saint Laurent) un viņa futūristiskie apģērbu elementi, Mērija Kvanta (Mary Quant) ar minisvārkiem un krāsainajām zeķubiksēm, visbeidzot arī Džordžio Armani (Giorgio Armani) un sieviete smokingā. Katru no modes dizaineriem, neiedziļinoties detaļās, var raksturot ar kādu jaunievedumu modes pasaulē – ar kaut ko tādu, par ko agrāk neviens pat nesapņoja. Debijas nāca cita pēc citas, bet sabiedrība tās aizgūtnēm tvēra un atsaucās uz jebkuru piedāvājumu. Neskatoties uz modes industrijas straujo attīstību, joprojām pašus ievērojamākos 20. gs. māksliniekus varam saskaitīt uz divu roku pirkstiem.

Atšķirīga situācija iezīmējas šodien, kad lielie modes nami ir apvienojušies vai pārpirkti un to pakļautībā strādā daudzi modes mākslinieki ar dažādām izpratnēm par mūsdienu pasaules sabiedriskajām norisēm, kā rezultātā katrs modes nams mēģina diktēt savus noteikumus. Protams, manāmas atsevišķas tendences, kas vieno dažus no modes namu piedāvājumiem, taču tās mainās no sezonas uz sezonu un nepretendē pārstāvēt revolucionāras, laikmetam raksturīgas idejas. Augstās modes pazinējiem atliek vien izvēlēties, kurš modes nams un zīmols vai modes dizainers kļūs par iecienītāko. Zīmīgākās balles šodien – tādas kā Kannu kinofestivāls vai "Oskara" balvu pasniegšanas ceremonija – ir spilgts apliecinājums 21. gs. modes eklektikai, resursu un informācijas brīvai pieejamībai.

Aleksandrs Vasiļjevs lepojas ar savām tērpu kolekcijām un ir pateicīgs, ka viņam veicies dzīvot tieši šajā vēstures nogrieznī, kad atskats pagātnē ir kā nebeidzams ceļojums cilvēces evolūcijas, iespēju un ilgu plašumos. Individuāli radītie 20. gs. "haute couture" tērpi pauž unikalitāti un svaigākās vēsmas sabiedrības politiski sociālajos notikumos, kas šodien pārsvarā tiek aizstāti ar masveida ražojumiem. Kvalitāte ierindojas aiz kvantitātes. Modes entuziastam kļūst arvien grūtāk atrast veidus, kā izcelt savu individualitāti pūļa vidū, jo arī par salīdzinoši nelielu finansiālo ieguldījumu ikviens var iegādāties visdažādāko apģērbu no jebkuras krāsu un faktūru skalas. Atšķirīgu idejisko virzienu un teoriju mehānisks apvienojums un atražošana ir mūsdienu digitalizācijas lolojums. Tas izpaužas ne vienā vien jomā. Un mode nav izņēmums.

[1] No franču valodas: "augstā mode" jeb ekskluzīvu, individuāli radītu apģērbu dizains un izgatavošana līdz pēdējam – tā patērēšanas – posmam.

Aleksandra Vasiļjeva izstāde "Ielūgums uz gadsimta balli. 1915–2015" ir apskatāma līdz 25. oktobrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Rīgā, Skārņu ielā 10/20). Vairāk informācijas par izstādi un muzeja darba laikiem skatīt muzeja interneta mājaslapā.

Tēmas

Krista Teivāne

Krista Teivāne ir mārketinga/reklāmas darbone. Zina, ka iespējams pārdot visu. Netic teokrātijai. Studējusi starptautisko biznesu Zviedrijā, bet šobrīd kopā ar draugiem attīsta savu radošo aģentūru.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0