Blogs
20.11.2017

Starp karogiem, parādēm un salūtiem

Komentē
1

Amatpersonu svinīgās uzrunas valsts svētkos ir specifisks žanrs, un šim raksturojumam nav ironiska zemteksta. Vienkārši emocionālo akcentu sasniegšanai runās parādās elementi, kas izraisītu vieglu neizpratni, piemēram, akadēmiskos forumos. Kā piemēru var minēt apgalvojumu, ka Latvijas Centrālās padomes (LCP) deklarācija 1944. gadā "iedvesmoja nacionālos partizānus turpināt bruņotu pretošanos okupācijai vēl 10 gadus pēc kara beigām". Neesmu pārliecināts, ka Latvijas sabiedrībā šajos laikos bija kaut cik vērā ņemama informētība par LCP darbību... Tāpat nav skaidrs, kādā faktoloģijas atskaites sistēmā pamatots apgalvojums, ka "grūti sameklēt zemes, kas ir cietušas tik daudz kā Latvija". Tomēr skaidrs arī, ka nebūtu jēdzīgi sākt salīdzināt citas "zemes" un "laikus" Latvijas pozicionēšanai cilvēces pārciestajā.

Īsi sakot, svētku uzrunu galvenais mērķis ir mēģināt radīt noteiktu noskaņu.

Tajā pašā laikā svētku uzrunās var parādīties politiski akcenti: arī tad, ja tie nepauž kādas konkrētas politiskās grupas uzskatus. Piemēram, manuprāt, Saeimas priekšsēdētāja nepārprotami norādīja uz parlamenta nozīmi valstī, atgādinot, ka Latvijas valsts pamati ir ne tikai demokrātija, bet arī parlamentārisms, un norādot, ka tieši Saeimai "mūsu valstī ir dots visaugstākais mandāts – vairāk nekā 900 tūkstoši vēlētāju balsu". Šķiet, Raimonds Vējonis nav tik augstās domās par parlamenta darbu, toties labprātāk norāda uz savu lomu ("Es gribu...", "Es gribu aicināt..." utt.), tomēr arī viņš uzskatīja par nepieciešamu uzsvērt, ka nākamgad ir Saeimas vēlēšanas un "katram personīgi būs jāpieņem lēmums".

Citiem vārdiem sakot, abas valsts augstākās amatpersonas, pieļauju, apzinās zemo uzticības līmeni parlamentam un, kā nu saprot un prot, mēģina mazināt potenciāli zemo dalību vēlēšanās. Nodomi visnotaļ labi, tomēr skaidrs, ka ar pareizām tēzēm vien ir par maz – baidos, ka daudzu pilsoņu priekšstati par savām iespējām kaut ko reāli mainīt ārpus savas specifiski privātās telpas ir diezgan skeptiski, un attiecīgi Vējoņa emocionālais aicinājums "Satversmē rakstīts, ka vara pieder tautai. [..] Esiet gatavi rīkoties!" var izraisīt vīpsnu.

Interesanti, ka gan Ināra Mūrniece, gan Vējonis savās runās pieminēja izglītības nozīmi, turklāt Saeimas priekšsēdētājas teiktais bija tulkojams kā tiešs atbalsts pašreizējās koalīcijas uzsāktajai reformai ("Skolas vērtību latvieši nekad nav mērījuši kilometros, kas jānoiet līdz skolai..."). Vējoņa paustais bija plašāk interpretējams, tomēr tas, ka tieši izglītības joma bija tā, ko abi minēja – ņemot vērā, ka vairākas citas daudz piesauktas prioritātes minētas netika, – vedina domāt, ka neatkarīgi no izglītības ministra Kārļa Šadurska politiskā likteņa zināma vienprātība par izglītības jomā darāmo politiskajā elitē ir un virzība neapstāsies.

Amatpersonām, kas vienlaikus ir politiķi, ierasts retorikā lietot vērtību jēdzienu. Negrasos konfrontēt Mūrnieces un Vējoņa ieskicēto, tomēr atšķirība bija pamanāma. Saeimas priekšsēdētājas skatījumā "mūsu vērtības ir latvietība, tradīcijas...", savukārt Vējonis runāja par nepieciešamību veidot "atvērtu un daudzveidīgu" Eiropu. Manuprāt, būtu lieki, atkārtošu, meklēt te priekšstatu sadursmi, jo abas amatpersonas, visticamāk, neuzskata, ka viņu abu piesauktās vērtības viena otra izslēdz un nevar sadzīvot. Vienlaikus aina veidojas, manuprāt, interesanta, jo – es nevaru apgalvot nedz to, ka šīs vērtības grūti savienojamas, nedz to, kas tās viena otru papildina, tā vienkāršā iemesla dēļ, ka nav skaidrs, ko runātāji patiesībā ar šīm vērtībām saprot. Līdz ar to: ja nu politiskajā retorikā saglabājas (un, jādomā, vēlēšanām tuvojoties, tiks vēl biežāk minēti) tādi jēdzieni kā "daudzveidība", "latviskums" u.c., būtu tikai godīgi, ja politiķi vēlētājiem saprotami izskaidrotu savu skatījumu uz šo jēdzienu saturu. Katram jēdzienam ir skaidrojums, kaut vai individuālas interpretācijas formā. Nevar prasīt no sabiedrības aktīvu un konstruktīvu attieksmi pret politiku, ja politiskajā valodā bieži lietotu jēdzienu satura izpratne faktiski tiek noklusēta.

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1