saulpurene
pirms 6 gadiem
Man šķiet, ka šeit jāņem vēra tas, kā katrs uztver stāstniecību, un kādas metodes labāk darbojas. Es neteiktu, ka spēles, kuru stāstus rada telpa, ir veiksmīgākas kā "interaktīvas filmas". Tās, iespējams, pastāsta dažādākus un kvantitatīvi vairākus stāstus, bet vai tādēļ (vienalga objektīvi vai subjektīvi) kvalitatīvākus? Es teiktu, ka Telltale Games sērijas, kas burtiski ir "klikšķini, lai pabīdītu notikumus uz priekšu" ir tikpat labas stāstniecībā.
Problēma ar tādām spēlēm kā Crusader Kings un The Sims ir tā, ka spēles elementi nav tik dažādi vai daudzveidīgi, lai visu laiku ģenerētu jaunus un jaunus, spēlētājam interesantus stāstus. Pietiekami ātri var iepazīties ar to, kādas stāstus sastāvdaļas tiek iedotas un, kas no tām galarezultātā var sanākt. Man vismaz, ja vien neuzstādu sev īpašu uzdevumu (panākt, ka navarriešu zemes manto tikai sievietes, izaudzināt vienu dzimtu līdz desmitajai paaudzei pilnīgā nabadzībā), šādas spēles pārvēršas par "dabūt vairāk". Vairāk zemes, vairāk virtuālas naudas, vairāk mēbeļu, vairāk (vai gavelkind gadījumā - mazāk) bērnu. Un tas paliek vienveidīgi.
Bet visādi citādi - liels prieks, ka arī latviešu valodā parādās kādi nevirspusēji raksti par iemīļoto tēmu. :)
Pētījumi
29.01.2015
2
Spēļu stāsti II