Recenzija
13.10.2014

Skolas romāns

Komentē
11

Par Andra Gaujas filmu "Izlaiduma gads", 2014

Agrā pusaudžu vecumā biju ļoti romantiska, tāpēc aizrautīgi lasīju pilnīgi visas sērijas "Skolas romāns" grāmatas, kas atklāja dažādu tikpat vecu meiteņu skaudros iemīlēšanās stāstus. Parasti romāniem bija ļoti tēlaini nosaukumi (piemēram, "SMS Džozefīnei"), taču viens starp pārējām izcēlās ar sevišķi neķītru tēmas pieteikumu – "Skolotājā iemīlēties nedrīkst". Kāds puisis no manas skolas dīvainā kārtā laikam nebija šo grāmatu lasījis, jo pāris gadu vēlāk ņēma un apprecēja mūsu informātikas skolotāju. It kā ar to jau nebūtu gana, nupat Kvebekā par ilgstošām seksuālām attiecībām ar pusaudzi skolotājai piespriests pusotru gadu ilgs cietumsods, bet nezināmi entuziasti internetā izveidojuši skaistāko skolotāju un skolēnu mīlasstāstu Top 50. Viss liecina par to, ka pēc iepriekšējo trīs dokumentālo filmu cikla režisors Andris Gauja savai pirmajai spēlfilmai "Izlaiduma gads" izvēlējies mūžam aktuālu tēmu – aizliegtais auglis seko skolēnam un otrādi.

Tikai Rīgas kājāmgājēji ar visaugstāk paceltajām galvām varēja nepamanīt filmas brīvprātīgo īstenoto partizānu mārketinga triku. Krāsainie uzraksti "Izlaiduma gads" un "Skolotāja, kura nepateica nē" bija drosmīgi izvietojušies pat uz tumšāko Rīgas mikrorajonu asfalta. Tāpat, atšķirībā no citām latviešu jaunajām filmām, kas parādās tikai ārzemju festivālos un īsu brīdi Rīgas kinoteātros, "Izlaiduma gads" ir gatavs uzsākt vērienīgu turneju, tiekoties ar skatītājiem Vislatvijas pilīs un būdiņās. Taču vispārdrošāko eksperimentu Latvijas kino vēsturē – radīt pilnmetrāžas spēlfilmu ar dokumentālām filmām raksturīgiem paņēmieniem – pilnībā īstenot Andrim Gaujam neizdevās. Sākotnējā iecere filmēt reālas klases pēdējo gadu skolā transformējusies aizliegtā mīlasstāstā, kurā kopā ar skolēniem un citiem amatieriem mijiedarbojas profesionāli Jaunā Rīgas teātra aktieri. Tas ir gudri, jo neprofesionāļiem vismaz nav riska filmās izskatīties pēc latviešu kino skatītāja ļaunākā murga – teātra aktieriem.

Sēžot Kaņepes Kultūras centra mazajā  kinoteātrī un skatoties filmu, jutos ļoti līdzīgi kā pusaudžu gados lasot jau minētos skolas romānus – man bija interesanti. Par spīti tam, ka es tā arī nesapratu, kāpēc un vai vispār skolotāja Zane (Inga Alsiņa-Lasmane) ir iemīlējusies skolēnā Maksī (Mārcis Klatenbergs). Varbūt tāpēc, ka krievu bandītu ģimenes atvase prot tik neticami prasmīgi izskatīties pēc kautrīga (lasi – noslēpumaina) latvieša? Vai varbūt tāpēc, ka Maksim ir daudz naudas un viņš, atšķirībā no otra pielūdzēja – mūzikas skolotāja, – ved uz Parīzi, nevis liek pieskatīt savu bērnu? Visdrīzāk gan vainīgais tomēr ir Zanes vīrs (Ivars Auziņš), kurš viņu pamet filmas sākumā, jo citādi šai epizodei diemžēl nav pilnīgi nekādas ietekmes uz filmas tālāko gaitu. Ja neskaita to, ka dzīvoklis ir palicis tukšs un tagad tur kopā ar skolēniem var rīkot klases vakarus! Tikpat bezmērķīga ir sākuma aina ar kailajām krūtīm, kas, šķiet, tik vien kā mēģina pakoķetēt ar filmas pamata mērķauditoriju – pusaudžiem. Turpretim pietiekami skaidra ir atbilde uz to, kāpēc to visu vajadzēja Maksim. Viņš ir ļoti bagāts džeks, kurš pieradis, ka tiek apmierinātas vissīkākās viņa iegribas, kā arī negrib būt viduvējība, kas vienkārši salaiž ar kādu no klasesbiedrenēm. Kamēr citi izklaidējas, dzerot "Bonaparte" ar kokakolu, viņš jau sen ir soli priekšā, lecot ar izpletni un pavedinot klases audzinātāju.

Lai gan izlaistie, nemotivētie 12. klases audzēkņi un absolūtie neveiksminieki – mācību daļas personāls – var likties kā krāsās sabiezināti stereotipi, tik tālu no patiesības nemaz nav. Es gan neticu, ka, kopā ar audzināmo klasi iedzerot un pa pliko nopeldoties, var patiešām pamudināt viņus uz labticīgu mācīšanos. Drīzāk sagaidīt draudzīgus lūgumus arī stundas laikā labāk padarīt kaut ko aizraujošāku par mācīšanos – piemēram, aiziet uzpīpēt. Ja neskaita atsevišķas scenārija nepilnības, visbēdīgāk klājies filmas dialogiem. Aprautie, nepaplašinātie teikumi un ilgās klusuma pauzes liek domāt, ka aktieri / amatieri īsti nezina, kas jāsaka, nevis viņu varoņi grib tādā veidā padziļināt pateiktā nozīmi vai tajā brīdī nav spējīgi sajūtas izteikt vārdos. Varbūt tomēr Andrim Gaujam vajadzēja ļaut scenārija autoram Laurim Gundaram krāšņāk uzrakstīt priekšā un nepaļauties uz varoņu spēju, lietojot sevis izvēlētus vārdus, izklausīties patiesāk?

Tomēr profesionālo aktieru saspēle ar cilvēkiem bez nekādas iepriekšējas pieredzes šajā ampluā ir filmas lielākais veiksmes stāsts. Neprofesionālie aktieri iejutušies tipāžos, kas viņiem dabiski piestāv, – visai simpātisks jampampiņš, visagrāk nobriedušais puisis ar pirmajām nopietnajām attiecībām klasē vai iekšēji trauslā kompānijas dvēsele, kurai gadījies nelaimīgi iemīlēties. Tātad nokļuvuši turpat, kur – dažs labprātīgi, dažs skumjās – pēc lielāka izaicinājuma iestieg arī profesionālie aktieri. Piemēram, aktieris un politiķis Artuss Kaimiņš Jura Poškus filmā "Kolka Cool", kurš, atšķirībā no Andra Keiša, uz ekrāna sirsnīgi "spēlē" pats sevi. Katrā ziņā robežas starp pieredzi un intuīciju filmā brūk un kino neprofesionālim noteikti ir daudz pretimnākošāks par teātri, kur šādi eksperimenti būtu daudz grūtāk iespējami.

Beigās filma par cilvēku attiecībām pārtop negaidītā krimināldrāmā, kas noslēdzas ar ainu, kā skolotāja Zane veras tālumā pa kādas Krievijas kāpņutelpas atvērto logu. Tā, lūk, mīļie bērni, var sanākt aplauzties, kad viena ačgārna izvēle noved pie nākamās, ievelkot daudzu negribētu notikumu virpuļviesulī. Vai tad jums neteica? Skolotājā iemīlēties nedrīkst. Neskatoties uz visu iepriekšminēto, man filma patiešām patika. Pieņemot kopumu, nepilnības var piedot tikpat ātri kā pusaudžiem jaunības maksimālisma inspirētos izlēcienus. Tā ir iracionāla sajūta – līdzīgi kā pēc pasākuma, kurā gandrīz nekas nesanāca, kā iecerēts, bet tomēr aizgāji mājās laimīgs. Un Andris Gauja droši vien ir laimīgs, ka filma jau tagad izraisījusi plaša diapazona nevienprātību kritiķu, inteliģentu un vienkārši skatītāju aprindās. Daži apgalvo, ka vajadzējis visas pasaules narkotikas, lai filmu noskatītos līdz galam, citi novērtē centienus eksperimentēt un piedāvāt jēgpilnu materiālu vienai no sarežģītākajām auditorijām. Taču – Vislatvijas jauniešiem jāiet skatīties obligāti!

Tēmas

Anete Konste

Anete Konste ir pabeigusi kultūras menedžmenta maģistra studijas, bet šobrīd pārsvarā ir aizņemta ar visplašākā spektra rakstu darbiem. Augsta taisnības izjūta un detaļu valdzinājums jaunībā raisījis ...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
11

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!