Sievietes izvēle jārespektē

Savu komentāru viedokli diskusijā par abortiem portālam "Satori" paudusi arī juriste Solvita Olsena, SIA "Medicīnas tiesību institūts" direktore, RSU Medicīnas vēstures institūta docente, Eiropas Veselības aprūpes tiesību asociācijas valdes locekle.

Ilgāku laiku esmu sekojusi notikumiem, kas saistīti ar Ministru kabineta (MK) izveidotās Demogrāfisko lietu padomes un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas darbu. Tāpat esmu sekojusi tiesību normu attīstībai veselības aprūpes jomā, vienlaikus pētot cilvēktiesību īstenošanas iespējas un pastāvošos šķēršļus reproduktīvās veselības jomā.

Sākotnēji pārsteidzoša šķita abortu tēmas iekļaušana Demogrāfisko lietu padomes un Saeimas apakškomisijas darbā, jo zinātnisks pamatojums šo tēmu tiešai saiknei man iepriekš nebija zināms un tāds netiek minēts oficiāli publicētajos Saeimas vai MK dokumentos.

Vēlos pievērst lasītāju uzmanību faktiem, kas liecina, ka tik sarežģītā abortu tēma tiek izmantota atsevišķu grupu savtīgu interešu vārdā. Proti, Demogrāfisko lietu padomei izteiktie priekšlikumi parāda, ka aborta jautājums demogrāfijas lietās ir ietverts pēc biedrības "Asociācija Ģimene" valdes priekšsēdētājas I. Bremzes priekšlikuma: "Ieviest aborta prevencijas pasākumus, nodrošinot psihologa konsultāciju pieejamību sievietēm, kuras nolēmušas veikt abortu, kā arī izveidot jaunus ģimenes atbalsta krīzes centrus.[1] Analizējot publiski pieejamo informāciju par biedrības "Asociācija Ģimene" mērķiem un darbību, var secināt, ka šīs organizācijas darbības pamatā ir kristīgās baznīcas doktrīna reproduktīvās veselības jomā. Tā kā kristīgās baznīcas vēlme diktēt noteikumus reproduktīvās veselības jomā ir plaši zināms fenomens pasaulē, pārsteigums par aborta tēmas iekļaušanu demogrāfijas komisijas darbā vairs nešķiet pārsteigums.

Kristīgās baznīcas pārstāvji, izmantojot dažādas organizācijas, piemēram, biedrību "Asociācija Ģimene", kustību "Morālā revolūcija"[2] vai Krīzes grūtniecības centru, ir veiksmīgi iesaistījuši Ministru kabinetu un Saeimu savu organizāciju individuālo mērķu sasniegšanai. No Demogrāfisko lietu padomes materiāliem var secināt, ka kristīgās baznīcas doktrīnu īstenojošas organizācijas saņem valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus[3] savu ideju īstenošanai un vēlas saņemt nodokļu maksātāju naudu vēl lielākā apmērā (par minēto liecina iesniegtais priekšlikums).

Notikumu faktiskā analīze ļauj secināt, ka MK un Saeima var radīt situāciju, kad netiek respektētas ne Satversmes 99. panta pirmajā teikumā ietvertās pamattiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, ne Satversmes 94. pantā ietvertās personas brīvības tiesības. Šīs tiesības ir fundamentālas līdztekus citām brīvībām un tiesībām. Jāuzsver, ka virkne Saeimas apakškomisijā iesniegto un izteikto priekšlikumu tiesību aktu grozījumiem[4] precīzi atspoguļo kristīgās baznīcas doktrīnu[5]. Tāpēc jāsecina, ka kristīgās organizācijas vēlas panākt, lai baznīcas doktrīna tiktu iekļauta Latvijas tiesību aktos un visi valsts iedzīvotāji būtu spiesti rīkoties saskaņā ar baznīcas kanoniem tādās dzīves jomās, kurās līdz šim valsts ir respektējusi domu dažādību, cilvēka apziņas un personas brīvību.  

Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas darbā un likumdošanas procesā būtu rūpīgi jāievēro Satversmes 99. panta otrajā teikumā noteiktais: "Baznīca ir atdalīta no valsts." Līdzšinējā valsts institūciju rīcība aktivitātēs, kas ir saistītas ar cilvēka seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām, to neievēro nepieciešamā apmērā. Pievienojos diskusijā izteiktajam viedoklim, ka līdzšinējais politiskais process ir nekvalitatīvs (liecina par nemākulību un nekompetenci).

Pievienojos diskusijas dalībnieku viedoklim par terminu "embrijs", "auglis" un "bērns" atšķirīgo saturu gan tiesiskā, gan ētiskā dimensijā. Vēlos norādīt, ka kļūdaini šos terminus lieto gan Saeimas apakškomisija darba dokumentos, gan amatpersonas savās publiskajās runās. Jāatzīmē, ka autoritatīvos tiesību avotos par abortu jautājumiem, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos[6], termins "bērns" netiek lietots. Pamatotas ir diskusijas dalībnieku norādes par izteikto priekšlikumu pamatojuma trūkumu.

Vēlos uzsvērt sievietes brīvības un autonomijas tiesības gan reproduktīvās veselības jomā kopumā, gan pieņemot lēmumus gadījumos, kas saistīti ar nevēlamu grūtniecību. Pilnībā atbalstu Eiropas tiesību telpā nostiprināto graduālo tiesību konflikta risināšanas modeli[7], kas paredz, ka grūtniecības pirmajā trimestrī sievietei ir patstāvīgas tiesības izlemt turpināt nevēlamu grūtniecību vai ne, otrajā grūtniecības trimestrī tiesības izlemt par grūtniecības pārtraukšanu ir likumā noteiktos gadījumos (augsts risks) un vienlaikus ievērojot noteiktu kārtību, bet pēdējā grūtniecības trimestrī pilnībā prevalē augļa aizsardzības pienākums.

Nenoliedzu nepieciešamību samazināt nevēlamu grūtniecību skaitu, tomēr tas būtu jādara, izmantojot drošus, zinātniski pierādītus un efektīvus ilgtermiņa līdzekļus. Valstij būtu jāpiedāvā plaši pieejami nevēlamas grūtniecības prevencijas līdzekļi, bet gadījumos, kad sarežģītas situācijas dēļ sieviete izvēlas veikt abortu, viņas izvēle būtu jārespektē, neradot liekus šķēršļus vai nevajadzīgu apdraudējumu.