Dzīvnieku tiesības, mūsdienīgs cirks, maskulinitāte un antisemītisms – tās ir dažas no tēmām, par ko šonedēļ Rīgā stāstīs gan ārzemēs, gan Latvijā atzīti savu jomu speciālisti. Piedāvājam sarakstu ar sešām aizraujošām bezmaksas lekcijām, ko vērts apmeklēt zinātkārajiem.
1. Pirmdien Gētes institūtā notiks Eiropā pazīstamā dzīvnieku tiesību aktīvista, akadēmiķa un vairāku doktora grādu īpašnieka Martina Balluha lekcija "Animal Rights Movement as a Manifestation of a Civic Society" par dzīvnieku tiesību aktīvisma nozīmi pilsoniskā sabiedrībā. Balluhs saņēmis starptautisko Miškina balvu par ieguldījumu dzīvnieku aizstāvības jomā, ir sarakstījis četras grāmatas par dzīvnieku tiesībām, pilsonisko nepakļaušanos un Austrijā notikušo tiesas procesu, kurā tika apsūdzēts par iesaistīšanos sazvērestībā pret uzņēmumiem un politiķiem ar mērķi piespiest tos uzlabot dzīvnieku labturību. Lekcijā viņš aktualizēs dzīvnieku tiesību aktīvisma nozīmi pilsoniskā sabiedrībā, pievērsīšoties šādiem jautājumiem: kā panākt izmaiņas sistēmā un sabiedrībā? Kāpēc būt par (dzīvnieku tiesību) kustības daļu? Kā uzvarēt un sasniegt iecerēto? Pēc lekcijas ikvienam būs iespēja piedalīties diskusijā.
2. Tāpat pirmdien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks zviedru antropologa Dona Kulika lekcija "Sekss, invaliditāte un iesaistes ētika". "Savā lekcijā runāšu par nesen Zviedrijā un Dānijā veiktā seksualitātes un invaliditātes salīdzinošā pētījuma rezultātiem. Es apskatīšu to, kā smagas invaliditātes skartu pieaugušo indivīdu dzimumdzīve tiek atbalstīta Dānijā, un pretnostatīšu šos procesus Zviedrijā īstenotajai dzimumdzīves apspiešanas politikai. Mana galvenā tēze – invaliditātes skarto personu seksualitāte ir nevis tiesību, bet gan sociālā taisnīguma jautājums," stāsta Kuliks.
3. Otrdien Kaņepes Kultūras centrā būs iespēja klausīties literatūrzinātnieka Jāņa Ozoliņa lekciju "Kas ir maskulinitāte? Piezīmes par maskulinitāti kā humanitāro zinātņu izziņas objektu", kas pievērsīsies vīrietības tapšanai. "Savas dzīves laikā vīrietis kļūst par vīrieti vairākkārt, jo maskulinitāte kā sociāli determinēta un nestabila kategorija tiek iegūta vai zaudēta, nevis bioloģiski pārmantota. Pārfrazējot Simonu de Bovuāru: "Par vīrieti nepiedzimst, par vīrieti kļūst." Šādu izpratni nenoliedzami veicinājušas poststrukturālistu idejas un argumentācijas stratēģijas, ko savos pētījumos izmantojuši turpat visi dzimtes (un maskulinitātes) studiju teorētiķi. Maskulinitātes ideoloģiskais saturs nereti tiek pieteikts kā brīvība, taču patiesā brīvība rodama vien izvēlē – pieņemt vai noraidīt konkrētās maskulinitātes formas. Šeit jāņem vērā Rietumu kultūrā balstītais pieņēmums, ka dzimums ir saistīts tikai ar sievišķo, jo vīrišķais ir "norma". Maskulinitāte tādējādi paliek it kā neredzama, it kā ēnā, taču tieši šī "neredzamība" norāda uz tiem problēmjautājumiem, kuru izzināšana sniedz ieskatu pašā ideoloģiskajā konstrukcijā, kuru dēvējam par maskulinitāti," lekcijas pieteikumā raksta Jānis Ozoliņš.
4. Trešdien Kaņepes Kultūras centrā notiks "Rīgas cirka" organizēta saruna un lekcija "Sarunas par cirku. Cirks mainās", kurā cirka mākslas organizāciju eksperts Johans Floks (Yohann Flock) palīdzēs apjaust mūsdienu cirka daudzveidību, kā arī izprast cirka mākslas žanra un industrijas specifiku. "Stāstīšu par mūsdienu cirka daudzveidību un cirka mākslinieku jauno paaudzi. Iedziļināsimies vairākos starptautiskos virzienos, apskatot fragmentus no Eiropas, Austrālijas, Latīņamerikas un Ziemeļamerikas mākslinieku veidotām izrādēm. Runāsim arī par cirka mākslas žanra un industrijas īpatnībām – izglītības un treniņu procesu, radošo procesu un izrāžu veidošanas, kā arī producēšanas un viesizrāžu organizēšanas modeļu specifiku," par sarunā gaidāmo stāsta Johans Floks.
5. Ceturtdien Kaņepes Kultūras centrā notiks fotogrāfa Aļņa Stakles lekcija "Vīrietis kā operators un tēls fotogrāfijā", kas pievērsīsies fotogrāfijas medija vēsturiskām un laikmetīgām saiknēm ar vīrieša attēlojumu 20. un 21. gadsimtā. "Jau kopš fotoattēla izgudrošanas 19. gadsimtā, tā radīšanas un eksponēšanas prakse publiskā vidē ir bijusi izteikti saistīta tieši ar vīriešiem. Fotogrāfs vai operators tradicionāli visupirms ir bijis vīrietis, turklāt apvīts ar eksotizētiem varoņa, cietēja, avantūrista u.c. tēliem," lekcijas virzienu iezīmē Stakle.
6. Piektdien LU Vēstures un filozofijas fakultātē notiks seminārs "Filozofija un Totalitārisms: Heidegera gadījums" ar Martina Heidegera skandalozo "Melno burtnīcu" izdevēja, Heidegera institūta vadītāja un Vupertāles Universitātes (Vācijā) profesora Petera Travnija (Peter Trawny) vieslekciju "Antisemītisms Martina Heidegera vēstulēs un darbos" un diskusiju. "Politiskās un idejiskās saiknes ar nacionālsociālismu dēļ, 20. gadsimta ietekmīgākais filozofs Martins Heidegers ir viens no vispretrunīgāk vērtētajiem Eiropas un pasaules intelektuāļiem. Viņa intelektuālo dienasgrāmatu t.s. "Melno burtnīcu" izdošana 2014. g. aktualizēja un radikalizēja gan jautājumu par Heidegera personību un viņa filozofijas vērtējumu, gan arī jautājumu par filozofu un intelektuāļu attiecībām ar totalitāriem režīmiem un politisko varu vispār," lekcijas pieteikumā raksta rīkotāji.
0