Foto - Ilmārs Šlāpins
 
Sabiedrība
05.02.2018

Sazvērestības teorija un "konvencija-kuras-vārdu-nedrīkst-izrunāt"

Komentē
8

Kārtējo reizi tiek lauzti šķēpi par Stambulas konvenciju. Šoreiz par tās ratificēšanu. Otrais aplis. Kā šķēpi tiek lauzti? Pārsvarā notiek cīņa ar vējdzirnavām. Jo, beigu beigās, kas tad notiek ar to Stambulas konvencijas pieņemšanu? Vai Latvijā ir kāds politiskais spēks vai spēki, kas to virzītu, atbalstītu? Īsti ne, izņemot vienu. Tam vajadzētu būt vienkāršam procesam, kā parasti, kad Latvijā tiek pieņemts kārtējais starptautiskās organizācijas dokuments. Un tad vieni ir par, citi ir pret. Tie, kas pret, ir skaļi, tie, kas par, ir klusi. Vienā pusē mums ir sievietes, kuras vajadzētu aizsargāt no vardarbības, un Eiropas vērtības. Par to konvencijā tiek runāts. Bet tam netic otra puse. Konvencijas pretinieku pusē ir bars ar vīriem, kuru izteikumi par konvenciju un sievietēm dažreiz līdzinās diagnozēm, nevis politiķu vārdiem. Sevišķi tas vērojams kāda "zaļo" pārstāvja izteikumos. Šķiet, viņš iemaldījies Latvijas sociālajos tīklos no Krievijas politiskajiem šoviem, kuros dalībnieki skaļi kliedz cits uz citu. Cits Latvijas politikas veterāns ieraudzījis vainu tajā, ka sievietes negrib vairāk turēt savu muti ciet, kā sievietēm pienākas, kā bija un kā ir pieņemts mūsu sabiedrībā. [1] Kopējā frontē pret sieviešu tiesībām iestājas vīri melnā, kas aiz Svētajiem Rakstiem slēpj savu naidu un mizogīniju. Neiztikt arī bez sieviešu bariņa, kuras neizjūt empātiju pret vājāko, bet nostājas stiprāko pusē: vai nu tādēļ, ka ar viņām viss ir kartībā, vai arī tādēļ, ka viņas sirgst Stokholmas sindromu.

Stambulas konvencijas pretiniekiem ir sava konvencija. Viņi uzskata, ka pastāv kāda neredzama vara, varbūt tie ir masoni, varbūt reptiloīdi, ilumināti, varbūt vēl kāds cits spēks. Šim spēkam ir kādi mērķi, varbūt graut Rietumu pasauli, varbūt padarīt cilvēkus par kiborgiem vai izveidot 52 dzimumus. Šis spēks ir atbildīgs par visu: par feminismu, bēgļiem, kultūrmarksismu, islāmistiem, Latvijas iestāšanos ES un daudzām citām lietām. Lai sasniegtu savus mērķus, šis spēks slepeni starptautiskajos dokumentos kaut ko ieraksta maziem burtiem, jo cilvēkiem, kā ir zināms no filmām, nav raksturīgi līgumos lasīt to, kas rakstīts ar maziem burtiem. Un arī Stambulas konvencijā, viņuprāt, kaut kas uzrakstīts ar maziem burtiem, piemēram, tas, ka visiem vīriešiem jākļūst par sievietēm vai zēni jāmāca staigāt svārkos, bet meitenēm jāstāsta: ja cilvēkam ir penis, tas vēl nenozīmē, ka viņš ir pārāks. Iespējams, konvencijā tas ir rakstīts ar neredzamu tinti. Un konvencijas pretiniekiem ir kaut kāda slepena ierīce vai brilles, izgatavotas Kremlī vai Vatikānā, ar kuru palīdzību viņi konvencijā ir spējīgi ieraudzīt brīvības cīnītājus vai pat zoofilijas un pedofilijas aizstāvēšanu. Varbūt arhibīskapam ir tādas brilles. Viņš atnāca pie politiķiem, iedeva tiem brilles, tie izlasīja konvenciju caur arhibīskapa brillēm un saprata, ka bīskapam ir taisnība. Pārējiem, kuriem tādu briļļu nav, ieraudzīt šos brīnumus nav iespējams. Tāpēc diskusijas starp pusēm ir apgrūtinātas. Tāds pieņēmums vismaz izskaidro šo atsevišķo realitāti, kurā dzīvo konvencijas pretinieki. Un, lai runātu viņiem saprotamā valodā, man arī ir versija, kas pārāk līdzinās patiesībai.

Dzirdot, cik daudz ļaunuma šī konvencija var nodarīt latvju tautai, esmu pārliecināta: pat tās piesaukšana var būt kaitīga. Tādēļ, līdzīgi kā "Harija Potera" grāmatās, piedāvāju vairs neteikt tās nosaukumu skaļi. "Tā-konvencija-kuras-vārdu-nedrīkst-izrunāt". Bet, ja nu tomēr citādi nav iespējams, var rīkoties gudri, kaut arī ne pārāk politkorekti, un saukt to par Konstantinopoles konvenciju.

Tātad, kā mums norāda otra puse, konvencijas-kuras-vārdu-nedrīkst-izrunāt ļaunums slēpjas genderismā. Kas tas precīzi ir un no kurienes nāk, saprot tikai tie, kuriem ir tās īpašās brilles. Pārējie var tikai minēt. Es apgalvošu, ka tieši konvencijas pretinieki ir genderisti, šie briesmīgie genderisti, genderisma ideoloģijas piekritēji un sludinātaji. Viņi to genderismu ieraudzīja, viņi to visu sagudroja, viņi no tā visa nobijās. Nosauksim to par tādu viltīgu gājienu – izdomāt nesaprotamu vārdu, apzīmēt ar šo vārdu visu, kas neatbilst noteiktiem uzskatiem, saredzēt likumsakarības kādos notikumos vai cilvēku rīcībā, imitēt karu pret genderismu un aicināt "noderīgos idiotus" šim karam pievienoties. Es gribu visus aicināt saukt lietas īstajos vārdos. Genderisti Latvijā ir tie cilvēki, kas visvairāk runā par genderu, sociālo dzimumu, kas dažādos dokumentos saskata saistību ar sociālo dzimti. Tieši viņi ir genderisti, un publiskajā telpā tieši viņi ir pelnījuši tikt saukti šajā vārdā.

Turklāt es apgalvošu, ka aiz tā visa stāv milzīga pēcpadomju ideoloģija, viens no "krievu pasaules" kā antidemokrātiskas, antirietumnieciskas kustības stūrakmeņiem. Tomēr pastāv spēki, kas pauž "krievu pasaules" idejas nacionālajās drānās. Es nedomāju, ka genderisma ideoloģijas veidotāji ir tieši Krievijas pārstāvji, tomēr genderisma jautājumos Latvija visvairāk tiek ietekmēta no Austrumu puses. Tādi ir mūsu politiķi. Varbūt sazvanās ar Mizulinas kundzi. Un apspriež genderisma un dzimumu līdztiesības jautājumus. Kāpēc no tā vajadzētu kaunēties? Sabiedrotie ir sabiedrotie. Viena no Baibām kādā zināmas asociācijas konferencē ir teikusi, ka pret konvencijas pretiniekiem tiek izmantots "ad Putinum" arguments. Bet tas jau nav pārmetums. Tā ir acīmredzama konstatācija. Lūk, viena deputāta mājaslapā mēs lasām: "Cīņa ar jebkādu vardarbību pret sievieti un pret vardarbību ģimenē ir katras civilizētas sabiedrības pienākums. Tomēr Stambulas konvencija izmanto šo nopietno tēmu, lai ieviestu terminu "sociālais dzimums" (angl. gender) un "sociālā dzimuma identitāte", kas ir pretrunā ar dzimuma jēdziena definējumu starptautiskajās tiesībās". Kurš to varēja pateikt vai uzrakstīt? Vai kāds no nacionālā spārna deputātiem vai asociācijas, tieslietu ministrs? Nē, tas ir Mamikina kungs. Viņš ar saviem proputiniskajiem uzskatiem biedē pat pašu Rīgas mēru, bet ar savu domāšanu un ņemšanos ap genderismu ir mūsu it kā nacionālo prolatvisko politiķu sabiedrotais. Iespējams, viņi lasa vienus un tos pašus metodiskos līdzekļus, kuros ir skaidrots, kā masoni, kurus vada Soross, izveidoja jēdzienu "genders", kas aizvietos visus citus jēdzienus, un brīva no tā paliek tikai diženā austrumu impērija. Nav jau tā, ka tiek tulkots no latviešu valodas uz krievu, drīzāk otrādi. Turklāt Mamikina un nacionālā spārna elektorāts ne īpaši pārzina, ko raksta un doma pretējā puse. Ja tā būtu, tad varbūt dažās galvās parādītos doma: kāpēc tad mēs esam tik līdzīgi savos uzskatos?

Kuras valstis neparakstīja Stambulas konvenciju? Azerbaidžāna un genderisma galvenais apkarotājs: Krievija. Krievijai vispār iet ne pārāk labi ar Eiropas Padomi un cilvēktiesībām. Un kaut kādā dīvainā veidā grūti iet ar ratifikāciju vēl divām bijušajām sociālistiskajām valstīm (Lietuvai un Latvijai). Valstīs, kur lasa krieviski, tiek bremzēta pievienošanās konvencijai. Rodas jautājums: kāpēc? Krievu pasaule ienāk Latvijā caur genderisma ideoloģijas izpratni. Latvijas augsne ir laba tieši tādēļ, ka to veido gan padomju pagātne, gan bijušie padomju cilvēki, kas ietilpst Latvijas politiskajā elitē. Krievijas vērtības viņiem ir daudz tuvākas nekā Rietumu. Viņi grib domāt saskaņā ar Krieviju, bet dzīvot kā Rietumos. Tādā veidā nesaprotot, ka laba Rietumu dzīve nav iespējama bez cilvēktiesībām un attīstības.

Konvencijas atbalstītāji ne tikai neredz šīs genderisma "briesmas", bet arī nesaprot, kādā veidā reaģēt uz absurdu, kas tiek piedāvāts. Iespējams, tādēļ, ka konvencijas atbalstītāji vairāk ir orientēti tieši uz Rietumiem un racionalitāti, bet pretinieki: uz Austrumu kaimiņu un iracionalitāti. Jo bailes nekad nav racionālas.

Viens no konvencijas bremzētājiem ir Tieslietu ministrija. Tieslietu ministrijā, šķiet, ir līdzīga situācija kā ASV administrācijā. Nav jau tā, ka amerikāņu ierēdņi nesaprot, cik īpašs tiem ir valsts galva, un varbūt viņiem ir kauns komentēt šī cilvēka vārdus vai rīcību. Valsts pārvaldi destruktīvi ietekmē ne tikai korupcija, bet arī daži politiķi, kas ar savu uzvedību un domāšanas īpatnībām grauj veselu ministriju reputāciju.

Pret Stambulas konvenciju iestājas arī Latvijas katoliskās baznīcas galva. Tomēr te ir kāds interesants vērojums. Uzreiz pēc tam, kad Latvijas katoliskās baznīcas galva bija nācis klajā ar saviem komentāriem par Stambulas konvenciju, Romas pāvests Francisks pavēstīja, ka viltus ziņas ("fake news") ir grēks (krieviski šeit). Šķiet, pāvests veic Latvijas katoliskās baznīcas monitoringu un starp Latvijas katoliskā arhibīskapa komentāriem un pāvesta domām par viltus ziņu sātanisko raksturu ir sakars. Tas patiešām ir Dieva pirksts. Ar Dievu joku maz, pat bīskapiem.

Pēdējie notikumi ap konvenciju parāda, ka austrumu kaimiņš mēģina ietekmēt Latviju ne tikai politiski, bet arī citos veidos. Tāpat tas parāda, ka dzimumu līdztiesības un minoritāšu tiesību jautājumi paliek aktuāli un daudz kas vēl ir jāsasniedz. Un man liekas, ka sievietēm pienācis laiks ne tikai cepties forumos, bet arī aktīvāk piedalīties politiskajos procesos, jo citādāk nevar.

Tiem, kas nezināja: Stambulas konvencija ir Eiropas Padomes dokuments. Eiropas Padomē ir 47 valstis. Par Stambulas konvenciju to sauc tādēļ, ka 2011. gadā to atvēra parakstīšanai Stambulā. Pievienošanās konvencijai (starptautiskajam līgumam) sastāv no diviem posmiem – parakstīšanas un ratifikācijas. Parakstot konvenciju, tā valstij nav juridiski saistoša, bet valstij ir jāatturas no darbībām, kas ir pretrunā konvencijai. Ratificējot konvenciju, tā kļūst juridiski saistoša, sāk darboties uzraudzības mehānisms. Stambulas konvencijas gadījumā tā ir ekspertu grupa GREVIO. GREVIO darbojas dalībvalstu deleģētie locekļi. Pēc līdzīgiem principiem darbojas, piemēram, uzraudzības mehānisms EP konvencijai pret cilvēktirdzniecību: GRETA. Stambulas konvenciju parakstījušas 45 Eiropas Padomes valstis (no 47). To parakstījušas visas Eiropas Savienības valstis, Latvija bija pēdējā no tām. Konvenciju ratificējušas 28 valstis, no kurām 17 ir Eiropas Savienības valstis. No Baltijas valstīm konvenciju ratificējusi Igaunija, kas, kā man liekas, nav īpašs brīnums.

Ir kāds interesants skaidrojums, kāpēc Stambulas konvencijā paradījies gendera jēdziens. Izstrādāt konvenciju tikai sievietēm vīriešu pasaulē ir ļoti grūti. Rakstot to (konvenciju izstrādāja dalībvalstu deleģētie pārstāvji, arī pārstāvji no Latvijas Tieslietu ministrijas; Vatikāna pārstāvji piedalījās novērotāju statusā), daļa delegātu uzstāja, ka konvenciju nedrīkst attiecināt tikai uz sievietēm. Jo no vardarbības ciešot arī vīrieši. Gluži kā portālā "Satori" nesen publicētajā rakstā – "daži vīrieši" un "dažas sievietes" cieš no vardarbības, tādēļ sievietēm nedrīkst būt ekskluzīvi tikai sieviešu konvencija. Tika panākts kompromiss – konvenciju attiecināja uz visiem, gan "dažiem vīriešiem", gan "dažām sievietēm", tomēr tika skaidri norādīts, ka vardarbība pret sievietēm būtiski atšķiras no vardarbības pret vīriešiem. Vardarbība pret sievietēm notiek viņu dzimuma dēļ, notiek tādēļ, ka sievietes vēsturiski atrodas nevienlīdzīgā stāvoklī. Kā tagad var redzēt, pieļautais kompromiss tiek izmantots, lai pamatotu mizogīniju un kavētu dokumenta stāšanos spēkā.

[1] MeToo nav nevainīga pamuļķu meiču rosība, bet daļa no eiropiešu iznīdēšanas kampaņas ar mērķi mazināt dzimstību un iepludināt viņu vietā Āfrikas un Āzijas migrantus. Tā jāskata kopainā ar homoseksuālisma reklāmu un bērnu smadzeņu skalošanas programmām. (Tiešsaistē lasāms šeit.)

Una Feminiskaite

Una Feminiskaite ir Latvijā dzimusi lietuviete, kuru interesē feminisma un dzimumu līdztiesības jautājumi un Austrumu kultūra.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
8