Unas Leitānes ilustrācija
 
Ar bērniem
07.10.2016

Sapņu zvēri pērļu saitēs

Komentē
0

Par Māras Zālītes stāstu "Mamma un Tētis kūrortā" (Unas Leitānes ilustrācijas), izdevis apgāds "Dienas grāmata", 2016

Jo vairāk grāmatu, jo vairāk iedalījumu. Un, jo vairāk dalījumu, jo dīvainākas šķiet robežas starp dažādajiem literatūras veidiem – precīzāk, pirmajā acu uzmetienā šīs robežas šķiet pilnīgi pareizas un saprotamas, bet, dziļāk ieskatoties, tās sāk šķist nevis nodalošas, bet gan ierobežojošas.

Piemēram, bērnu/pusaudžu/jauniešu/pieaugušo literatūru lielā mērā iedala pēc protagonista (-u) vecuma, t.i., cik vecs protagonists, aptuveni tik veciem cilvēkiem šī grāmata arī ir "paredzēta". Šāds dalījums gan, par laimi, ir aktuāls tikai līdz zināmam vecumam, bet līdz šim vecumam tas ir diezgan strikts; bieži vien autors jau pirmajās lapās precīzi pasaka, cik vecs ir galvenais varonis (vai kurā klasē iet), un tad nu lasītājs zina, vai šī grāmata ir domāta viņam vai "mazākiem bērniem", ja nu gadījumā protagonists ir trāpījies jaunāks. (Ja protagonists ir dzīvnieks vai fantastiska būtne, tad viņš tiek pielīdzināts bērnam līdz sākumskolas beigām, pēc ceturtās klases jūs ar saviem "zaķīša piedzīvojumiem" varat jauno lasītāju netraucēt.) Protams, iemesls ir skaidrs – jo līdzīgāks protagonists lasītājam, jo vieglāk identificēties. Tomēr neviļus rodas dīvaina barjera – proti, "pieaugušo" grāmatās bērni parasti vai nu neparādās vispār, vai parādās kā "idejas nesēji", nevis pilnvērtīgi varoņi, kamēr bērnu grāmatās līdzīga loma tiek piešķirta pieaugušajiem. Tādēļ grāmata pieaugušajiem, kuras galvenais varonis ir bērns, vai grāmata bērniem ar galvenajiem varoņiem pieaugušajiem šķiet pārsteigums un kanona laušana – lai arī patiesībā taču "nekas tāds" nav noticis.

Tieši šī kanona laušana visvairāk piesaista Māras Zālītes stāstam "Mamma un Tētis kūrortā", kuru patiešām pievilcīgā ilustrētā grāmatā izdevusi "Dienas grāmata". Tā ir arī, ja nemaldos, pirmā šī apgāda grāmata pavisam mazu bērnu auditorijai. Un grāmata ir tiešām jauka, ar niansētiem un atraktīviem zīmējumiem, kas reizumis aizsteidzas pa priekšu tekstam. Tekstu gan, šķiet, būtu varēts nedaudz īsināt – vismaz manai trīsgadīgajai meitai nebija pacietības noklausīties ilgos dialogus, kuros galvenie varoņi niansēti izspēlē vienu un to pašu situāciju... Protams, darbs ir uzrakstīts ar milzīgu mīlestību pret valodas niansēm un to tīro, neviltoto rakstīšanas prieku, kurš būs pievilcīgs pieaugušam lasītājam, bet bērnam, kas domā ātrāk un tiešāk, vesela rindkopa, kurā Mamma mēģina saprast, vai ir nomodā (turklāt tekstā vēl nav parādījies iemesls, kāpēc lai viņa domātu, ka notiekošais ir sapnis), šķiet garlaicīga, un arī garajam bērnu aprakstam meita ātri vien šķīra pāri. Deviņgadīgā Lia gan grāmatu izlasīja ātri un labprāt, pret tekstu neiebilstot, vienīgi norādīja, ka tā noteikti ir domāta mazākiem bērniem – tiem, kas mācās pirmajās klasēs un jau prot lasīt.

Jau sākot lasīt šo stāstu, top skaidrs, ka grāmata būs par pieaugušajiem un pieaugušo problēmām, bet izstāstīta bērniem saprotamā un pieņemamā valodā – proti, jau sākumā ir pastāstīts, ka Mammai un Tētim "bija vajadzīga arī salabšana. Abi bija mazliet sastrīdējušies". Salabšanas process gan ir aprakstīts ļoti lakoniski, un tikai pēc tam sākas metamorfozes – proti, kādā rītā Tētis pārvēršas par Tīģeri. Mamma, tikusi pāri sākotnējam šokam, saprot, ka viss tomēr ir kārtībā – Tīģeris patiešām ir Tētis, turklāt Tīģera formātā viņš ir diezgan aizraujošs kompanjons, jo viņu var vadāt aiz saitītes (ko savā cilvēka izskatā viņš vairs negribētu pieļaut), izrādoties kūrorta viesu priekšā. Pēc daudzām dienām (zīmīgi – pēc saitītes pārtrūkšanas) Tētis atkal kļūst par cilvēku, bet tagad pārvēršas Mamma – viņa kļūst par Žirafi. Tiesa, atšķirībā no Tīģera, kas fascinē un biedē visus apkārtējos, Žirafei dzīve ir grūtāka – viņa neietilpst istabā un pat nevar no tās tikt ārā, jo liftā taču arī nevar iekļūt, un viņas vienīgais prieciņš ir ēst garšīgākās lapiņas no koku galotnēm. Uz šīs nots arī grāmata beidzas, ļaujot to tālāk stāstīt pašiem bērniem vai grāmatas lasītājam.

Protams, šajā brīdī pieaugušais priekšālasītājs sev atgādina, ka šī taču ir Jautra Pasaka Bērniem, nevis Simbolisks Teksts. Jo, ja šis būtu Simbolisks Teksts, tā jēga radītu daudzus jautājumus. Piemēram, kāpēc Mamma un Tētis tā arī visa teksta garumā tiek saukti par Mammu un Tēti, tas ir, nekad netiek nosaukti vārdos vai pieņem sievas/vīra, mīļoto cilvēku vai draugu lomas? Kāpēc sieva savu vīru pazīst pēc tā, ka viņš spēj nosaukt bērnu vārdus (bet ne pats savu vai sievas vārdu)? Vai laulības dzīve vīrietim nozīmē būt briesmīgam – bet labsirdīgam un pieradinātam – Tīģerim, kuru sieva vadā apkārt aiz pērļu saitītes un aizbildnieciski iepazīstina ar cilvēku sabiedrību? Un, ja vīrs ir Tīģeris, bet sieva – Žirafe, kāda salabšana tad vispār ir iespējama? Kāpēc vispār Žirafe – tāpēc, ka skaista, eksotiska un trausla, bet, visticamāk, ne pārlieku inteliģenta? Un, ja ir skaidrs, ka dabiski draudzīgas attiecības starp dažādu sugu pārstāvjiem nebūtu iespējamas, vai viņu savienība ģimenē ir pēc būtības neiespējama – tikai pērļu saites, kurās viņi ir sapinušies un kuras ir tik viegli pārraut, – vai arī, tieši otrādi, pierādījums tam, ka mīlestība spēj savienot nesavienojamo? Tieši šīs sajūtas – ka "šī savienība nav iespējama, bet tomēr tā ir izveidojusies, tātad acīmredzot tā arī vajag", jeb, prozaiskāk izsakoties, "kā ir, tā jādzīvo, un jāmēģina tur atrast kaut ko labu", iespējams, ir daudzu "salabšanu" pamatā. Viens no daudzajiem pagrieziena punktiem attiecībās, kurās cilvēki vairs nav "mīļotie", bet ir kļuvuši par "Mammu un Tēti", un viņu lomas ir tik ļoti saaugušas ar viņu būtību, ka tās vairs nav iespējams atmest – tikai aizstāt ar jaunām, vēl fantastiskākām, vēl grūtāk atmetamām, līdz dzīve kļūst par rūpīgi horeografētu uzvedumu. Skaistu, bet – nu jā, mēs taču stāstām pasaku bērniem, vai ne? Un bērni, par laimi, šim apakšslānim uzmanību nepievērš – Lia teica, ka, viņasprāt, vecāku pārvēršanās ir bijis tikai sapnis, bet dzīvnieki, par kuriem viņi pārvēršas, droši vien ir viņu mīļākie dzīvnieki. Par ģimenes attiecībām viņai vispār radās tikai viens ļoti praktisks jautājums: "Es visu laiku domāju, ko gan dara viņu bērni? Viņiem taču ir četri bērni, kurš viņus pa to laiku pieskata?"

Par laimi, grāmatā ir arī ilustrācijas, kas pievieno tekstam trūkstošo slāni, kura oriģinālā nedaudz pietrūkst, – proti, emocijas, romantiku un patiesu krāsainību. Ja uz vāka attēlotais pāris izskatās visnotaļ stilīgs (jauni, slaidi un glīti ģērbti cilvēki, nevis drusku saguruši četru bērnu vecāki), bet tajā pašā laikā atsvešināts – abi ir uzlikuši brilles, un šķiet, ka viņu skatieni tā īsti nesastopas, ka abi dzīvo paralēlās vai pat drīzāk pretējās pasaulēs –, tad jau drīz pēc pārvēršanās Tētis un Mamma jūtami satuvinās. Tīģeris apskauj Mammu un izrāda savu košo kažoku un asos zobus, un kopā viņi izspēlē attiecības, kurās mežonīgu spēku savalda sievišķīgs maigums un nedaudz ārišķīga izsmalcinātība. Un pēc tam, kad izirst kreļļu saitīte, abi atrod patiesu saskaņu, skatoties zvaigžņotajās debesīs, līdz pat Mamma saprot, ka saitīte nemaz nebija vajadzīga. Tikpat sirsnīgs un aizkustinošs ir arī žests, ar kādu Tētis apskauj Mammu – Žirafi –, lai kopīgi atrastu tālāko ceļu nezināmajā. Iespējams, tieši mākslinieka darbs ir piešķīris darbam to kompozicionālo attīstību, kuras nedaudz pietrūkst tekstam: tas ir, ja tekstā Mammas un Tēta attiecības ir neskaidras un vienlaikus pārāk deklaratīvas, tad ilustrācijās zināšanai un saprašanai nozīme ir mazāka, galvenais ir – sajūtas, žestu un pozu nianses, tā netveramā, tīri fiziskā saskaņa, kas, iespējams, raksturo mīlestību daudz vairāk nekā vārdi.

Tēmas

Ieva Melgalve

Ieva Melgalve ir rakstniece un reklāmas tekstu autore, kas pēc eksperimentālās literatūras ("Bezzaudējumu punkts", 1999) pievērsusies fantastikai un fantāzijai. 2013. gadā izdota SF luga "Necilvēki" u...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0