Šķiet, mūsu vietējiem kristīgās varas pārstāvjiem vienmēr bijuši divi galvenie ienaidnieki: aborti kā parādība un LGBT personas kā cilvēki. Bet nesen parādījās vēl trešais bieds – Stambulas konvencija. Tā kļuva par spēku, kas mobilizēja gan baznīcas varu, gan noteiktu politisko spēku pārstāvjus, gan daudzas īpatnējas personības. Ir skaidrs, ka līdz vēlēšanām konvencija gulēs plauktā. Tomēr tā gluži kā akmens, iemests mūsu vietējā dīķī, turpina izsaukt viļņošanos visdažādākajos prātos. Un šoreiz es nostāšos pretējā pusē, norādot uz jaunas frontes iespējamību.
Tātad centrs, kurā sākas danči ap konvenciju, atrodas tās 3. panta c punktā, kurā teikts: "Ar terminu "sociālais dzimums (dzimte)" tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, kuras konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem." "Sociālā dzimte" ir termins, jēdziens, vārds, kas norāda uz noteiktu realitāti. Katrā sabiedrībā dzīvo vīrieši un sievietes, un katrā sabiedrībā ir savi uzvedības modeļi katram dzimumam, arī Latvijā. Pat būšanu par priesteri var uzskatīt par sociālā dzimuma paveidu. Konvencijas angļu valodas variantā "dzimte" vai "sociālais dzimums" tiek saukts par "gender". Un, lūk, konvencijas pretinieku izpratnē aiz šī jēdziena slēpjas dažādas briesmīgas lietas: šis "genders" apšaubīs bioloģisko dzimumu un veicinās homoseksuālas laulības, tajā skaitā baznīcā. Lai nepieļautu tādas briesmas un jēdziena "gender" ieviešanu Latvijas valsts juridiskajos dokumentos, katoļu baznīcas galva apmeklēja konkrētus politiķus, lai pastāstītu tiem par gaidāmo apdraudējumu un tā novēršanas nepieciešamību. Katoļu bīskapa tikšanās ar politiķiem kļuva par katalizatoru šī gada diskusijām par konvenciju un ar to saistītajām lietām.
Bet jēdziens "gender" jau pirms kāda laika tika "ievazāts" Latvijas juridiskajos dokumentos, un par tā ieviešanu Eiropas Savienības priekšā jau atskaitījās kāda ar Stambulas konvenciju karojoša ministra ministrija. Jēdzienu "gender", turklāt ar dažādām modifikācijām, Tieslietu ministrija ieviesa Latvijas juridiskajos dokumentus ar tā saucamās "Cietušo atbalsta direktīvas" palīdzību. Tieši šī direktīva ir īstais Trojas zirgs mūsmāju genderistiem [1]. Stambulas konvencija nav Trojas zirgs, jo par Trojas zirgu sauc nezināmas briesmas. Lūk, es padaru tās redzamas.
Konvencija ir Eiropas Padomes dokuments, bet direktīva ir Eiropas Savienības dokuments. Direktīva ir vairāk saistoša nekā konvencija: konvencija demonstrē valsts labo gribu un vienlaikus stimulē vietējos ierēdņus un politiķus, no kuriem tiek prasīta ne tikai runāšana, bet arī darīšana. Levita vārdiem runājot, konvencija ir "pārāk vājš instruments". Savukārt direktīva ir jāiestrādā nacionālajos normatīvajos aktos noteiktā termiņā, kuru definē direktīva.
Neiedziļināsimies, vai "victims" ("upuri") angļu variantā un "cietušie" Latvijas variantā ir viens un tas pats. Bez šaubām, Latvijā ir pietiekami daudz cilvēku, kas cieš no noziegumiem, bet viņi nav oficiāli atzīti par cietušajiem, jo neuzticas tiesībsargājošajām institūcijām un nevēršas pie tām pēc palīdzības. Direktīva nav šaurs instruments, un ar cietušajiem netiek saprastas tikai personas, kuras tiek atzītas par cietušajiem kriminālprocesa ietvaros. Direktīva, piemēram, paredzēja, ka ir nepieciešams ieviest tālruni cietušajiem [2].
Nu, lūk, "Cietušo atbalsta direktīvas" devītajā punktā, starp dažādām "rasēm" un "ādas krasām" atrodas briesmīgi jēdzieni, kas grauj mūsu sabiedrību. Vispirms parādās jēdziens "dzimums". Dzimums nav dzimte, tādēļ var šķist, ka ar to nav problēmu. Viltīgie ierēdņi direktīvas tulkojumā angļu "gender" ierakstīja latviešu mēlē kā "dzimums", bet tas ir "gender", tātad "sociālais dzimums". Direktīvā tajā vietā nav rakstīts vārds "sex". Lūk, ko raidījumā "Kultūršoks" par Stambulas konvenciju pateica katoļu bīskaps: "Tomēr ir iestrādāta tēze par bioloģiskā dzimuma atdalīšanu no sociālā dzimuma jeb dzimtes, tātad "sex" no "gender" vai "gender" angļu valodā, un tas paver iespēju implementēt un uzspiest Latvijai ideoloģiju, kura ir pretrunā ar mūsu Satversmi un mūsu Civillikumu". Es patiešām nezinu, kur konvencijā atrodas un kā izskatās tēze, kas atdala bioloģisko dzimumu no sociālā. Bet "Cietušo atbalsta direktīvā" bioloģiskais dzimums vispār tiek noliegts, tur tāda nav. Pārtulkojot "gender" kā "dzimumu", tiek pausts uzskats, ka bioloģiskā dzimuma nav, ir tikai "gender", un Tieslietu ministrija uzskata sociālo dzimumu par primāro vai vienīgo. Un caur šo "Cietušo atbalsta direktīvu" tiek pavērta iespēja implementēt svešu ideoloģiju, vēl vairāk: tas jau notiek. Tālāk direktīvā ir vēl briesmīgākas lietas: "dzimuma izpausme (gender expression)" un "dzimumidentitāte" ("gender identity")". Un tad viens no visprasmīgākajiem terminoloģijas slēpšanas veidiem: "dzimumorientācija". Tas ir angļu "sexual orientation". Dzimumorientācija ir termina "seksuālā orientācija" latviskojums. Skaidrs, šie genderi un dzimumorientācijas taisnā ceļā ved uz viendzimuma laulībām. Ja es būtu kādas asociācijas pārstāvis, man kļūtu slikti. Šeit ir vesels kokteilis: identitātes, orientācijas un vēl kaut kādas izpausmes. Patiešām, var parādīties problēma, ar kuru baidās saskarties katoļu priesteri: ko darīt, ja atbilstoši "Cietušo atbalsta direktīvai" pie viņiem atnāks kāds dzimumorientēts cietušais, kuram ir dzimuma izpausme, un gribēs, lai viņu salaulā baznīcā. Ko darīt šim priesterim, lai viņš pats nekļūtu par cietušo?
Vai viss nav pagalam? "Genders" jau ir šeit. Kur atradās katoļu baznīcas bīskaps, kristīgie skolotāji, rudzīši, rasnači, patriarhāta sargātājas un asociācijas locekļi, kad tas notika? Vai pirms trīs gadiem tie nemācēja lasīt? Vai līdz vēlēšanām bija pārāk tālu? Nebija saņemts rīkojums no centra? Nevienas publikācijas, nevienas pseidojuridiskas analīzes, neviena pašpārliecināta purna, nevienas parakstu vākšanas. Es jau iedomājos, kā vajadzēja būt: bīskaps ar saviem draugiem, angliski "frendiem", teiktu, ka cietušos vajag aizsargāt, un "Cietušo atbalsta direktīva" par 90 procentiem ir laba lieta. Bet Latvijā cietušie tā jau tiek aizsargāti ar citiem likumiem, tādēļ nekādu direktīvu mums patiesībā nevajag. Un skaidrs, ka "Cietušo atbalsta direktīva" ievieš sociālās dzimtes jēdzienu, turklāt aizmirstot par bioloģisko dzimumu, angliski "sex". Un tā ir arī pretrunā ar Satversmi, jo direktīvā tiek pieminēta seksuālā orientācija, bet, ja Latvijā piemin seksuālo orientāciju, tas nozīmē, ka rītdien baznīcās laulās gejus.
Cerams, ka tuvākajā laikā bīskaps sasauks kaut kādu genderistu sapulci un tie mēģinās nospriest, ko darīt ar "Cietušo atbalsta direktīvu", jo, atšķirībā no konvencijas, par tās ieviešanu dzīvē Tieslietu ministrija jau ir atskaitījusies. Tagad obligāti kādas deputātes dēlam vajag platformā "Mana balss" sākt vākt parakstus par "Cietušo atbalsta direktīvas" atcelšanu Latvijas teritorijā. Bīskapiem vajadzēs iet pie politiķiem un sniegt intervijas plašsaziņas līdzekļiem, lamāt kultūršoka žurnālistītes, tviterot un feisbukot, baidīties un baidīt. Ir aizdomas, ka tieslietu ministra uzbrukumi Stambulas konvencijai ir saistīti ar to, ka viņa ministrija savā izpratnē par sociālo dzimumu, angliski "gender", aizgājusi daudz tālāk par konvencijā noteikto, un tas kaut kā nesaskan ar tām vērtībām, kuras it kā aizstāv ministra pārstāvētais politiskais spēks.
Atšķirīga reakcija uz direktīvu un konvenciju, manuprāt, slēpjas mizogīnijā. Tā ir pamatā visām aktivitātēm. Liekas, ka mizogīnija (sieviešu nīšana) ir gan Latvijas bīskapu, gan daudzu "tradicionālo" oficiāla pozīcija. Palasiet komentārus, paskatieties jautājumus un izteikumus. Mizogīnijas iemesli ir dažādi, bet rezultāti ir vienādi.
Gribu norādīt katoļu bīskapam uz vēl vienu problēmu, uz kārtējo Trojas zirgu. Ir tāds dokuments kā Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. Tajā ir 16. pants [3], kurā teikts, ka vīrieši un sievietes var stāties laulībā brīvi, ka ģimeni aizsargā valsts. Jā, tur tiek teikts arī tas, ka laulību var izšķirt. Bet gribu pievērst uzmanību tam, ka tur nav norādīts uz to, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti. Vīrieši un sievietes var stāties laulībā, bet nav pateikts, ka vīriešiem jāstājas laulībā tieši ar sievietēm. Tātad Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, katoliskās baznīcas bīskapa vārdiem runājot, arī ir pretrunā ar Latvijas Satversmi un mūsu Civillikumu. Noteikti vajadzētu likt, lai Latvijas pārstāvji ANO pieprasa preambulas ieviešanu 16. pantam, līdzīgu mūsu Satversmei. Un varbūt vajadzētu izstāties no ANO, jo caur 16. pantu implementārā veidā var ieviest geju laulības baznīcā. Iespējams, šo jautājumu var apspriest ar pāvestu, kad viņš ieradīsies vizītē Latvijā.
Es pameklētu vēl kaut ko, ko nevajag ieviest, bet vajag atcelt un aizliegt. Žēl, ka nevar aizliegt cilvēkus, sievietes, gejus, sorosītus, liberāļus, citādi domājošos, grēciniekus, sektantus un daudzus citus, kuriem nav vietas ideālajā, tradicionālajā, pseidokristīgajā Latvijā. Cik skaista būtu tukša, sterila, kapuveidīga Latvija. Tādu viņi grib, bet tādu viņi nedabūs.
[1] Šeit es turpināšu iepriekš iesākto termina "genderisti" lietošanu noteiktā izpratnē: es apgalvošu, ka tieši konvencijas pretinieki ir genderisti, šie briesmīgie genderisti, genderisma ideoloģijas piekritēji un sludinātāji.
[2] Šajā lappusē ir iespējams atrast interesantu informāciju par vardarbību pret sievietēm: "Pārskatot 2016. gada statistiku, redzams, ka lielākais zvanītāju skaits uz 116006 tālruņa līniju bijis saistībā ar piedzīvotu vardarbību ģimenē, pārsvarā tās bijušas sievietes, kas cietušas gan no fiziskas, gan emocionālas vardarbības, bet ir bijuši arī seksuālas vardarbības gadījumi. Nereti iesaistīti arī bērni. Bieži cietušais baidās vērsties policijā, jo varmāka ir viņa tuvinieks."
[3] 16. pants. 1. Vīriešiem un sievietēm, kas sasnieguši pilngadību, ir tiesības bez jebkādiem ar rasu, tautību vai reliģiju atšķirībām saistītiem ierobežojumiem stāties laulībā un nodibināt ģimeni. Viņiem ir vienlīdzīgas tiesības, stājoties laulībā, laulības laikā un šķirot laulību. 2. Laulība var tikt slēgta tikai ar abu personu, kas stājas laulībā, brīvu un pilnīgu piekrišanu. 3. Ģimene ir dabiska sabiedrības pamatšūniņa, un tai ir tiesības uz sabiedrības un valsts aizsardzību.
3