Dzeja
02.04.2015

Šai gaismai ir kožu saēsti robi

Komentē
2

***
šajā dzīvoklī ir tikai viena evakuācijas izeja
slēdzenē iesprūdusi atslēga nolauztu galu
logiem priekšā ložu droši slēģi un pat gaisma
pat gaismai šeit nav ļauts būt ilgāk par kodēm
 
šai dzīvoklī ir tikai viena evakuācijas izeja
un glābšanas plāns ieslēpts starp grāmatu lapām
tavas lūpas veido palīgā vārdus
tavas lūpas ir gaismas droši slēģi
 
šai atslēgai ir tikai viena evakuācijas ieeja
šai dzīvoklī iesprūst tavi palīgā vārdi
izrādās tiem visiem ir nolauzti gali
un tavas lūpas ir ložu saēsti slēģi
 
šai gaismai ir tikai viena evakuācijas ieeja
tā iespīd cauri slēģiem un slēdzenei
garām atslēgai nolauztu galu un līdz ar lodēm
tā nogulstas starp tavām lūpām sauc palīgā vārdus
 
šai gaismai ir kožu saēsti robi
šai dzīvoklī gaisma iesprūst un nokalst uz lūpām
un paliek dievu palīgā vārdi
kā robi visās dzīvokļa slēdzenēs
 
***
nevarēja saprast vai viņas acīs bija skumjas kas melnēja līdz ar sauli
vai viņas gura vai tā bija vienaldzība melanholija vai alkas pēc patiesības
 
un it nemaz nevarēja saprast vai viņas piere bija lidlauks
vai tur esošās rievas bija intelekta dziļvagas
vai tieši šodien viss apnicis bet kad viņa skatījās augšup
pret pieri kā spoguli atsitās debess
 
tāpat notika ar rokām pirksti gari un tievi nekad nebija mierā
tie mulsa un skārās galda malai un pārvietoja lietas
viņas pirksti bija ēnas kas aizslīd no tēlojuma prom
viņas pirksti bija diegi kas šuva tikai ar baltu
 
un viņas potītes bija sniegā un pret sērsnaino ziemu
viņa sagrieza pēdas un klusi čukstēja sadzīs
un dzīs vienmēr viss tieši līdz pavasarim
 
viņas miesa un ribas bija maize un vīns
viņas gaisma un tumsa viņas sudraba upe kas džinkst
 
viņas balss lēja skaņas kā gaismu pār jumtiem
un apžilba dievi dienu pārmāca aklums
un nevarēja saprast kas tieši viņa bija –

*
līdz kādu rītu
viņa mostas
viņas mugurai
pieaug
sveša putna spārni
viņa aizlido
prom
no šī dzejoļa
atpakaļ neatskatoties

***
es zinu ka tas ir tikai atspīdums tāla balss no pilsētas krasta
kā vēstule iemesta ne tajā pastkastītē nekad nenonāk adresāta rokās
 
tas ir kā līdz galam nenoadīts cimds vai pazudušās monētas otrā puse
izkrītot piemēram mēteļa kabatas caurumam cauri iesprūstot kaut kur
starp oderi un pati savu to otru pusi
 
iedomājies un tu pat nenojaut ka
 
tas var būt negaidīts vilciens vai garām aizlaists lidmašīnas reiss
tā var būt tukša lidosta un izdzerta papīra kafijas krūze tas var būt vakars
kad it neviens kuģis kad it neviens mētelis it nevienas rokas un pirksti tev
nepieder

*
es tev zvanu no parīzes
un saku – tu pat iedomāties nevari cik šis viss ir banāli
tas eifelis francūži un pat tas ka es tev šobrīd zvanu
sarkanām lūpām un kruasānu
 
es tev zvanu no parīzes
un nav jau tā ka tas būtu lēti bet vai kāda
vēl tev ir zvanījusi un mēģinājusi teikt je t'aime pārkliedzot bāra troksni
nu protams ka es esmu to vīnu es nemaz neliedzos
un tad es tev saku mīļais paskaties pulkstenī
iedomājies vēlēšanos ārā ir pilnmēness
visas zvaigznes tikai virs parīzes
man ir saplēstas zeķbikses
klasika un glāzei ieplaisājusi maliņa
es zvanu no parīzes tu nepacel
elpoju lēnām cenšos
norīt to rūgteno parīzi sevī
eifelis iesprūst kaklā kā sudraba asaka

*
es tev zvanu no prāgas
un saku čehu pulkstenis apstājies nu tu jau zini
sīkstuļa mutē vēlreiz ielidojis zvirbulis un kafka
iesprūdis pats savā pilī tas ir tikai process tu saki
es tev zvanu lai pateiktu ka tad kad es dzimu
šeit bija samta revolūcija vai tu spēj iedomāties
mani kā šīs pilsētas bērnu es nevaru
aizmigt es tev čukstu tev man ir jāapsola
sadedzināt manuskriptus pirms es atgriežos krastā
un izkaisīt jūrā protams banāli bet vai tu to vari
 
es pārvestu moser stikla lausku tumši zilu
visu ceļu iespiestu plaukstā
vai tu to vari

*
iedomājies te sarkanajā laukumā
vasilijs svētlaimīgs dala laimi
un dalai lama un visi tie lamu vārdi
un es te savos miņukos ar izlādējušos telefonu
iedomājies te sarkanajā laukumā
es kopā ar puškinu dzertu šņabi
un pat neviebtos iedomājies
es tev to stāstītu un tu man nekad neticētu
vispār jau slava bogu vilcieniem un apledotām skārda krūzītēm
krievu sirdīm krāšņā laukuma plašumā
skaļi pukstošām kā neuzvaramiem pulksteņiem
un ziemām un tiltiem sanktpēterburgā
slava bogu dzīvei un sniega karalienēm
viltotam zeltam un kažokādām
dorogaja ļuiza iedomājies ja ļubļu tebja
to tā samelot nemaz nav iespējams
uzreiz kā ar cirvi iekalts tās šeit nav
nekādas paslēpes pagalmā
ja sit tad mīl tāpēc sit

*
es tiešām nevarēju piezvanīt no venēcijas
svētā marka laukumā baloži izknāba
lapiņai telefona numura ciparus
goda vārds it nemaz nemeloju
kādu dienu tas viss nogrims
tāpēc vai mēs lūdzu
varētu par to vairs nerunāt
paskaties pulkstenī jau rīts
rēna migla kur atspīd manas rokas
bet tāpat
 
it neviens kuģis neviena jūra man šovakar nepieder tas ir kā atspīdums tāla balss no pilsētas krasta kad ikviena sveša piedurkne kļūst par smagāko buru un nenotur nastu
bet vai tu vari man apsolīt zvanīt no katras pilsētas kur es nekad neesmu bijusi vai tu vari man rakstīt bet nenosūtīt vai tu to vari
 
***
tad kad pēdējie gājputni samijas ar pirmajiem mikroautobusiem
tad kad tukšā ielā luksofora gaismu tikšķi sabalso domas
un visa iela pēkšņi nosmaržo pēc vecmāmiņas lūpu krāsas uz vaiga
tad kad es nekad vairs nebūšu tik jauna lai neprastu melot
 
uztūkst rīts un piedzimst ķeizargriezienā ziema
un vienu simto daļu no šī brīža
es tevi

***
kaut kur
kādā pasaules malā
(es tevi redzu tu vēl guli)
pamostas rīts un izkar pienainu miglu
pār tiltiem un šosejām
augstceltnēm koka mājām

kaut kur
(tu pagriezies tu runā miegā)
kādā pasaules malā
visi nepateiktie neuzrakstītie vārdi
sapinas miglā pār tiltiem un šosejām
rīts pamostas blīvs un siltiem pirkstiem
(es pārvelku pāri tavai pierei)

kaut kur blāvi violets piens apskalo tiltus
un tilti sasaitē šosejas augstceltnes un koka mājas
kaut kur viss ir viens un varbūt balts
(es tevi redzu tu mosties tu apjucis uzvāri miglu kafijas vietā)

kaut kur meitene uzzīmē mūs
par ilustrācijām un nosauc šo darbu –
kāds ikdienišķs pasaules gals
(un samilst un salūst klusums tūkstoš porcelāna plaisās)

Tēmas

Luīze Lismane

Luīze Lismane studē Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes maģistrantūrā un strādā Rīgas pašvaldības izstāžu zālē "Rīgas mākslas telpa". Brīvajā laikā turpina meklēt atbildes jautājumiem – kas i...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
2

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!