Tirdzniecības vietās pieejams jūnija "Rīgas Laika" numurs".
Tajā tēlnieks Vasilijs Azemša Uldim Tīronam jautri stāsta gan par savu dzīvi, gan darbu, kas nezinātājam redzams uz vāka: tas ir pasūtījuma darba – kaķa skulptūras – modelis mīkstā materiālā ar metāla karkasu, nevis naglu galvā.
Šajā numurā publicēta aizrautīga saruna ar Aleksandru Pjatigorski, kas notika filmas "Filozofs izbēdzis" uzņemšanas laikā, un Arnis Rītups Izdevēja slejā secina, ka, domājot par "manis nu jau pārsteidzoši ilgi mīlēto Aleksandru Pjatigorski, man nerodas nekādas šaubas, ka viņš, pat būdams miris, ir dzīvāks par mani".
Jānis Petraškevičs intervē itāļu komponistu Mauro Lancu, kurš viesojies Rīgā, Jaunās mūzikas festivālā "Decibels", un kura frāzi "Venēcija ir ļoti klusa pilsēta" var izprast, tikai iebraucot no Venēcijas Rīgā. Intervijai likts virsraksts "Ieskatīties troksnī".
Rubrikā "Vakariņas ar Andrē" restorāna Tinto terasē vakariņo uzņēmēji Gatis Kokins un Aigars Štokenbergs.
Rakstā "Kad grāmatas lasa mūs" Eds Saimons aplūko bibliomantiju gan kā nākotnes pareģošanas veidu, gan (daudz vairāk) kā radikālu lasīšanas formu, kurā pats lasītājs kļūst par tēlu teksta naratīvā.
Itālijas mīlētāji iemīlēs šo zemi vēl vairāk, izlasot Džona Bērdžera ļoti personisko, sapņaino meditāciju "Boloņas sarkanās markīzes": "Boloņa ir neiespējama pilsēta – tāda, kādā cilvēks varētu pastaigāties pēc savas nāves."
Komentāru sadaļā Ivars Ījabs par Kārli Marksu, Agnese Irbe par elli, Ivars Neiders par savu kļūdu neapzināšanos un Nils Sakss-Konstantinovs par garīdzniecības elites problēmām.
0