Aktualitātes
29.06.2017

Rīgas Doma dārzā notiks brīvdabas kino seansi "Četri balti vakari" 

Komentē
0

Četros jūlija ceturtdienu vakaros Rīgas Doma dārzā šovasar jau tradicionāli notiks bezmaksas brīvdabas kinoseansi, šogad tie veltīti Latvijas kino klasiķim, režisoram Rolandam Kalniņam viņa 95 gadu jubilejā, bet sola negaidīti jauneklīgas noskaņas – šarmantu franču "jaunā viļņa" gaisotni no 20. gadsimta 60. gadiem un leģendārā Latvijas brīvdomātāju manifesta "Četri balti krekli" (1967) atjaunotās kopijas pirmizrādi.

Programma "Četri balti vakari", kuras veidošanā sadarbojas biedrība "Ascendum", Nacionālais Kino centrs un Francijas Kultūras institūts, apliecina Rolanda Kalniņa likumīgo vietu pasaules kino vēsturē – viņš ir viens no retajiem Latvijas kino klasiķiem, kura radošā darbība ļauj runāt par tiešu, kaut varbūt neapzinātu saistību ar pasaules kino vēsturi un tās spožākajām virsotnēm. Tā ir īsta talanta pazīme – pat cauri "dzelzs priekškaram" sajust pasaulē valdošās brīvības vēsmas un tendences –, katrā ziņā tieši Rolanda Kalniņa 60. gadu filmas gluži uzskatāmi runā vienā valodā ar tābrīža pasaules kino "jaunajiem viļņiem".

Pateicoties Francijas Kultūras institūtam, kas šogad svin 20 gadu darbības jubileju Latvijā, programmu iesāk trīs franču kino klasiķu darbi – režisori Žans Liks Godārs ("Trakais Pjero" / Pierrot le fou, 1965), Žans Rušs kopā ar Edgaru Morēnu ("Vienas vasaras hronika" / "Chronique d'un été", 1961) un Žaks Demī ("Lola", 1961) katrs savā veidā apspēlē brīvību itin visā – attiecībās, tikumos, atmiņās, politiskajos uzskatos, radošajās izpausmēs un vasaras iedvesmotās kaislībās. Un Rolanda Kalniņa varonis Cēzars Kalniņš (lieliskais Uldis Pūcītis) kopā ar savu Bellu (Līga Liepiņa) iederas šajā kompānijā kopā ar jauno un neprātīgo Žanu Polu Belmondo, Godāra mūzu Annu Karinu, 60. gadu eksotisko skaistuli Anuku Emē un 1960. gada vasaras parīziešiem.

Sekojot tradīcijai, katru no filmu seansiem iesāks kinospeciālista ievadvārdi – 6. jūlijā kinokritiķe un Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma iepazīstinās ar Žana Lika Godāra "Trako Pjero",
13. jūlijā LKA Rīgas Kino muzeja vadītāja Zane Balčus stāstīs par vienu no cinéma vérité būtiskākajām filmām "Vienas vasaras hronika", bet 20. jūlijā kinokritiķe Daira Āboliņa runās par Žaku Demī un viņa "Lolu".

Programmas noslēgumā, 27. jūlijā, varēsim gluži no jauna ieraudzīt vienu no Rolanda Kalniņa populārākajām filmām "Četri balti krekli" (1967, padomju laikā pazīstama ar cenzūras piešķirto nosaukumu "Elpojiet dziļi...") – pirmkārt, saskatot tur tiešas un netiešas paralēles ar iepriekš redzēto franču kino, bet otrkārt un pavisam burtiskā nozīmē – novērtējot studijas "Lokomotīve" ieguldīto darbu filmas atjaunošanā. Ievadvārdus teiks kinovēsturniece Kristīne Matīsa.

Visos seansos ieeja bez maksas, seansu sākums plkst. 22:30. Filmas tiek demonstrētas oriģinālvalodā ar angļu subtitriem.

Programma

 6. jūlijā plkst. 22:30, ievadvārdi – Dita Rietuma

"Trakais Pjero" / "Pierrot le fou"

(1965, režisors Žans Liks Godārs, Francija, 110 min)

Žans Pols Belmondo un Godāra mūza Anna Karina, hrestomātisks franču jaunā viļņa (nouvelle vaque) darbs – piedzīvojumu filma un mīlas stāsts kriminālas spriedzes pavadītā vasaras ceļojumā no Parīzes uz Vidusjūru. Filma bijusi nominēta Venēcijas festivāla galvenajai balvai Zelta lauva un izvirzīta kā Francijas pieteikums 1965. gada Oskara balvai par labāko ārzemju filmu.

 13. jūlijā plkst. 22:30, ievadvārdi – Zane Balčus

"Vienas vasaras hronika. Parīze 1960" / "Chronique d'un été. Paris 1960"

(1961, režisori Žans Rušs, Edgars Morēns, Francija, 90 min)

Franču dokumentālā kino celmlauža Žana Ruša un sociologa Edgara Morēna eksperiments – vai ir iespējams nofilmēt patiesību? Marselīne un Nadīna iziet ielās ar mikrofonu, jautājot 1960. gada parīziešiem, vai viņi ir laimīgi, un rezultātā top viens no pasaules kinovēstures stūrakmeņiem, cinéma vérité stila tīrradnis.

 20. jūlijā plkst. 22:30, ievadvārdi – Daira Āboliņa

"Lola" / "Lola"

(1961, režisors Žaks Demī, Francija, 90 min)

Pirmā filma, ko uzņēmis Žaks Demī, vēlāk slaveno Šerbūras lietussargu autors, un arī filmas komponists ir tas pats Mišels Legrāns, bet žanru daži kinokritiķi apzīmē kā „mūziklu bez mūzikas". Tomēr Lola filmā dzied, viņa ir kabarē dejotāja (gluži kā Marlēne Dītriha 1930. gada filmā Zilais eņģelis, no kuras Demī esot iedvesmojies). Lolai apkārt ir daudz vīriešu, laimīgas un nelaimīgas mīlestības, un tas viss melnbaltā 60. gadu jaunā viļņa elegancē.

 

27. jūlijā plkst. 22:30, ievadvārdi – Kristīne Matīsa

"Četri balti krekli" / "Elpojiet dziļi…"

(1967 / 2017 atjaunota kopija, režisors Rolands Kalniņš, Latvija, 73 min)

Sešdesmito gadu brīvības alku kinematogrāfiska kvintesence, jauneklīgs maksimālisms un sirdsapziņas balss. Autori gandrīz pravietiski pareģojuši paši savas filmas likteni (publiskas aizrādīšanas aizliegumu un tikai 20 gadus vēlāk piedzīvotu atzinību), kadrā ironizējot par slēptās cenzūras darbību padomju sistēmā. Pirmā filma Latvijas kino vēsturē, kas par patstāvīgu un līdzvērtīgu spēlētāju uzskata filmas mūziku un montēta, ieklausoties Imanta Kalniņa mūzikas dramaturģijā. Filma atjaunota 2017. gadā studijā "Lokomotīve".

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!