Republika un grupējumi

Filmā parādīts, kā sadala interešu sfēras starp politiskām partijām. Gribētos vairāk analīzes par to, kas notiek atsevišķās ministrijās, kas darbojas kā sanāk, nerisinot valsts intereses. Ja vēl parādītu atsevišķu ministriju darbu laika gaitā kopš neatkarības un kādi uzstādījumi bijuši un kādus ''rezultātus'' sasnieguši. ''Veiksmes stāsts'' Dombrovskis solīja strukturizēt un pārstrukturizēt nodokļu politiku un ministrijas, bet tālāk netika, jo, uzņemoties atbildību, atkāpās no premjera amata...

Tikmēr, kamēr esi apritē, tu esi gana liels konformists; kad tevi no šās aprites izmet, tu kļūsti tāds cīnītājs un tumšo spēku kritiķis, ka baisi metas.
-----------------------------------------------
Kādreiz es savam paziņam, filozofijas pasniedzējām teicu, ka saruna ar viņu par filozofiju atgādinot prostitūtas sarunu ar ģimnāzisti par mīlestību.

"Tobrīd, 1990.gada 4.maijā, deviņi no desmit latviešiem cerēja, ka neatkarība pati par sevi atrisinās visas problēmas." Aivars Kļavis,rakstnieks, publicists.02.05.2014
4.maija brīvības un neatkarības sajūsma. Kur tā pazaudēta? (LVportalsLV)
=================================================================================
10xPALDIES! Līdzsvarotais un objektīvais skatījums apliecina, ka 2015.gadā vismaz viens no desmit latviešiem joprojām dzīvo jaunības laiku cerībās.
Priecīgus 21.augusta svētkus!

"Kas attiecas uz pašu "4. maija republikas" stāstu, tajā noteikti ir liela daļa patiesības."
=================================================================================
10%, tāpēc tādu un līdzīgas filmiņas vajag taisīt "biezā slānī" un rādīt biežāk - 90% pilsonīšu tas radīs galvās vēl lielāku putru:
" “Man kā augstskolas profesoram pienākas vērtēt statistiku.(..) Varbūt 10% dzīvo ļoti labi, nesalīdzināmi labāk nekā visattīstītākajā sociālismā, taču aptuveni 30% cilvēku piedzīvo pavisam trūcīgus laikus.” Jānis Vanags, RTU profesors, bij. LKP Madonas rajona pirmais sekretārs.
(Ieguvumu un zaudējumu summa – ne tautai par labu. LA, 15.11.2008.)

Kā tad?

Modinātājs zvana agri,
Tad, kad guļ vēl saule sārtā.
Dievs ekssekretāri Vagri
Iecēlis ir sargu kārtā.

Vagris skatās ceļazīmes
Un tad ilgi pēta kravu,
Un kā liek man rakstīt rīmes -
Grūti pelna maizi savu.

Vagrim pensija par mazu,
Jo ir runa ne par Bušu,
Kurš var turēt vistas, kazu
Un vēl kādu duci trušu.

Bet uz pensijas un algas
Sēžot, Vagris savelk galus.
Diez, no atmiņām kļūst valgas
Viņa acis vai no alus?

Jēzus teica, ka tie pirmie
Kļūs par pēdējiem… Ak, Jēzu,
PSKP biedri sirmie
Dzied (ne visi!) Marseljēzu.

Tie, kas nedzied Marseljēzu
Taisa naudu savās firmās.
Kā tad pārvietojas, Jēzu,
Pirmā vietā tie no pirmās?

Paldies par recenziju - manuprāt, ļoti līdzsvarots un objektīvs skatījums. Man bija tas prieks noskatīties šo filmu ar paša autora komentāriem šī gada Positivus festivāla kino teltī. Kopumā filma nenoliedzami ir gan informējoša, gan izglītojoša, gan izklaidējoša. Tomēr tāpat kā Ījabam man visu laiku bija sajūta, ka kaut kas ir pārspīlēts, un kaut kas ir palicis nepateikts - un tieši daudz kas labs un veiksmīgs ir nepateikts. OK, pats autors uz līdzīgu manu jautājumu komentēja - lai par labo citi stāsta, šis ir mans skatījums. Tas būtu skaidrs, jā. Taču skatījums ir nedaudz vienpusējs, un no "viss ir slikti" kategorijas. Piekrītu, ka daudz kas ir bijis slikti pēdējo 25 gadu laikā, bet ne jau viss. Taču jebkurā gadījumā - filmu iesaku noskatīties.