Photo by Joakim Honkasalo on Unsplash
 
Politika
11.09.2018

Rēķinu piesūtīs

Komentē
0

Šis ir alegoriju laiks. Rakstīt atklāti par 13. Saeimas vēlēšanās kandidējošām partijām šķiet nepareizi. Ne jau to dēļ, kas varētu likties aizskarti. Priekšvēlēšanu laikā katra sevi cienoša politologa pienākums ir uzklausīt lamas ar mierīgu sirdi un pat līdzjūtību pret saviem pacientiem. Viņiem, gluži kā apsargam Borodačam, šobrīd vajag piedot un saprast pilnīgi visu. Nē, alegorijās ir jārunā tieši pretējās nometnes dēļ – nejauši pateiksi kaut ko, un kāds pilnīgs frīks to uzskatīs par viņa atbalstīšanu, retvītos un šēros tevi, citēs uz katra stūra un citādi padarīs tavu dzīvi neciešamu. Starp citu, pirms vienām no iepriekšējām vēlēšanām kāds mans universitātes kolēģis bija izpelnījies šādu "citātu" apvienības PCTVL avīzē – un spļaudījās un gānījās par šo "godu" vēl pusgadu pēc vēlēšanām. Tādēļ, kā saka – sargies pats un Dievs tevi sargās.

Kad nu šogad dažādās auditorijās man uzdod jautājumu, kā izdarīt izvēli vēlēšanās, es parasti stāstu pasaku par ātrajiem kredītiem. Jā, jā, par tiem pašiem, no kuriem reizēm barojas daži no mūsu gaišajiem spēkiem. Sociālie tīkli ir pilni ar ļaužu sūdzībām par to, ka viņiem par šo kredītu izmantošanu esot uzrēķinājuši milzu procentus. Skaidrs, ka tad, kad no tevis piedzen desmitkārtīgu aizņemtās summas apjomu, nav grūti šādus cilvēkus saprast. Tomēr šādai saprašanai arī ir savas robežas: galu galā, ar varu kredītu ņemt nelika un iespējamās sankcijas arī noslēpumā neturēja. Protams, kad kredīts tika ņemts, par šādām nepatikšanām daudz domāts netika – dikti vajadzēja naudu. Tomēr diez vai ir pamatoti brīnīties, ka kāds pēc tam tev piesūta rēķinu. Starp kredīta ņemšanu un rēķina piesūtīšanu tomēr pastāv cēloniska saite, un, lai kā to reizēm negribētos ignorēt, pārāk pārliecinoši tas nebūs.

Dalība vēlēšanās ir visai tuva naudas aizņemšanās procesam. Ir varianti, kuros pie naudas var tikt ātri un apmierinājums būs momentāns. Turklāt ikkatrs no mums zina dzīves situācijas, kurās bez ātrajiem kredītiem neiztikt. Man šobrīd vajag TIK ĻOTI, ka par visu pārējo domāšu rīt. Tad lūk: ir partijas, par kurām balsojot jūs iegūsiet tūlītēju apmierinājumu. Sak’, eh, kā es iezāģēju tiem, kas man nemaksā normālu algu un nelabo ceļus, kas aplaupa vienkāršos cilvēkus un nepilda solījumus! Turklāt šādai tūlītējai pašizpausmei cilvēku acīs reizēm ir tik augsta vērtība, ka jebkuras runas un pārliecināšana būs bezjēdzīga – gribu, un viss. Taču arī te piesūtīs rēķinu. Tur jau tā nelaime, ka ar šiem 6. oktobrī ievēlētajiem cilvēkiem mums nāksies dzīvot četrus garus gadus. Arī šajā gadījumā procenti augs ne pa dienām, bet pa stundām – vēlētājiem nāksies ik dienas izjust savas izvēles augļus, kad kārtējā Saeima nespēs pieņemt nevienu konstruktīvu lēmumu, vēlēs dīvainas, apšaubāmas reputācijas amatpersonas, praktiska darba vietā ķēzīsies viens ar otru, šmugulēsies ar benzīna čekiem un tā tālāk.

Un arī eksaltēta gānīšanās internetā tad nebūs daudz pārliecinošāka par to, kuru šobrīd lasām no ātro kredītu "apkrāptajiem". Tas diemžēl ir arī socioloģisks fakts: vairums cilvēku pie mums zaudē ticību savai iemīļotajai partijai dažus mēnešus pēc vēlēšanām. Tieši tādēļ arī pēc manas pieredzes vislabākais veids, kā sadusmot kārtējo "varas apvainoto" pilsoni , ir - pavaicāt viņam, par ko viņš pats ir balsojis pēdējās vēlēšanās.

Protams, alegorijai par kredītiem ir savas robežas. Rēķinu par ātrā kredīta atmaksu cilvēki saņem individuāli; vēlēšanu rezultātā rēķins tiek izrakstīts mums visiem kopā. Tādēļ ļaudīm ir grūti saskatīt sakarību starp savu izvēli vēlēšanās un turpmāko dzīvi četru gadu laikā. Taču tas visu padara vēl bēdīgāku. Acīmredzot ļaudis pret "ātro kredītu" ņemšanu izturas vēl visnotaļ atbildīgi salīdzinājumā ar dalību vēlēšanās. Tā ir labi zināma problēma, ka lielais vairums pilsoņu patiesībā ir gana racionāli: viņi nojauš, ka viņu balsij nekādas dižās ietekmes uz vēlēšanu rezultātu nemaz nav, un tādēļ vēlēšanas var mierīgi izmantot pašizpausmei. Ja viņus pirms balsošanas uz mirkli pasauktu malā, parādītu viņu iemīļotā saraksta cilvēkus un pavaicātu: "Vai jūs TIEŠĀM gribat, lai šis te personāžs četrus gadus lemj par nodokļiem, skolām vai ārpolitiku?" – lielais vairums būtu neviltoti samulsuši. Galu galā, vēlēšanas taču nav par to, bet gan par dziļi patriotisku pigas parādīšanu valdošajai elitei – ko šī elite arī, ļoti iespējams, ir pelnījusi. Vienīgā nelaime, ka šai pašizpausmei ir blakusprodukti: šajā gadījumā – agresīvi šarlatāni un narcistiski lūzeri varas pozīcijās uz četriem gadiem.

Visbeidzot, es esmu skeptisks pret ātro kredītu izskaušanu – kaut arī tos nepārprotami vajadzētu ielikt kaut kādos civilizētos rāmjos. Ir skaidrs: ja tiks izskausti oficiālie ātrie kredīti, to vietu ātri ieņems neoficiāli loan sharks, kurus savas attīstības agrīnās fāzēs ir pazinušas visas Eiropas valstis. Ātrie kredīti kļūs mazāk izplatīti tad, kad tie kļūs mazāk populāri. Līdzīgi arī ar dažādiem "tūlītējā apmierinājuma" piedāvājumiem vēlēšanās: jūs nevarat tos izskaust, ja cilvēki ir gatavi par tādiem balsot. Un ir diezgan bēdīgi, ja visefektīvāko apmierinājumu pilsoņu attiecībās ar valsti dod tieši šāda simboliska ekstāze uz īsu mirkli – lai pēc tam neizbēgami atkal ieslīgtu ciniskā apātijā uz četriem gadiem. Un tā tas diemžēl turpināsies, kamēr cilvēki nesāks saskatīt cēlonisku saikni starp izvēli vēlēšanās un savu reālo dzīvi. Gribētos gan cerēt, ka ne mūžīgi.

 

Ivars Ījabs

Ivars Ījabs ir latviešu politikas zinātnieks un publicists. Skeptisks liberālis ar "mūžīgā doktoranda" psiholoģiju. Izglītība: autodidakts. Partijas piederība: nav. Privātā dzīve: ir, bet noslēpums. A...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0