Politika
12.12.2017

Prezidenta vēlēšanas ir viņu futbols

Komentē
1

Vēl 1880. gadā Ņujorkā varēja likt likmes uz to, kurš ASV prezidenta kandidāts vēlēšanās iegūs visvairāk balsu. Politisko prognožu tirgus, kurā ikviens var iesaistīties un slēgt visdažādākās derības, jau ilgu laiku demonstrē pārsteidzošu precizitāti. Šādā veidā organizēts kolektīvais saprāts liek kaunēties sociologiem.

Politisko prognožu birža izskatās tieši tāpat kā jebkurš cits tirgus, tikai to var dēvēt par visvienkāršāko finanšu tirgu. Tas definējams īsi: katram konkrētam jautājumam atbilst viena vienīga prece, kā arī vienmēr norisinās spēle pēc principa "visu vai neko".

"Apsolos samaksāt dolāru"

Ikviens politisko prognožu tirgū iesaistījies pārdevējs un pircējs ir atnācis ar savu cenu. Tiklīdz ieradīsies kāds pārdevējs ar zemāku cenu, viņš ātri vien veiks darījumu un atstās tirgu. Tirgus cena un reizē politiskā prognoze atrodas starp pārdevēja noteikto zemāko un pircēja noteikto augstāko cenu.

Šī biržas prece ir kontrakts, proti, papīrs, uz kura rakstīts, piemēram, šāds teikums: "Apsolos samaksāt dolāru, ja ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēs Hilarija Klintone." Svarīgi, ka šeit eksistē tirgus, šajā gadījumā: Klintones uzvaras varbūtības tirgus.

Tajā tiek tirgoti papīri, kurus principā katrs no mums var uzrakstīt ikvienam, kam it kā nebūtu vajadzīga nekāda tirgošanās platforma, jo, arī sēžot kafejnīcā, šādu papīru var nodot cits citam. Ja summa nav liela, tad, protams, gandrīz visi ievēros šāda kafejnīcas kontrakta noteikumus, tādēļ nebūtu vajadzīga nekāda liela specializēta birža. Tieši šādā veidā sākuši darboties visi prognožu tirgi – arvien aizsākoties ar faktu, ka cilvēki izdara likmes.

Tirgum kaut kādā veidā jāfunkcionē: cik viegli slēgt kontraktus ar draugiem, tikpat grūti to darīt ar nepazīstamiem cilvēkiem. Tāpēc eksistē interneta platformas, kurās ikviens var izdarīt savu likmi.

Prognožu biržas: arī laikapstākļiem un videospēlēm

Var izteikt prognozes par jebko, kas ienāk prātā. Piemēram, ilgu laiku izteikti populāri bijuši laika prognožu tirgi. Tajos iespējams iegādāties kontraktu, kurā vēstīts: "Apsolos samaksāt dolāru, ja 2017. gada 17. augustā līs lietus." Šāda kontrakta potenciālais pircējs varētu būt ikviens cilvēks, kuram pastāv ar laikapstākļiem saistīts risks.

Piemēram, zemkopības produktu ražotājs vai liela atrakciju parka īpašnieks, iegādājoties šādus kontraktus, faktiski izrādīsies sevi mazliet apdrošinājuši gadījumam, ja būs slikts laiks un tādēļ maza raža vai neliels apmeklētāju skaits izklaižu parkā.

Tāpat lieliski zināms, ka eksistē milzīgs sporta prognožu tirgus; futbola likmju skandāli ir labi zināmi arī Latvijā. Pastāv arī 1996. gadā izveidotā platforma "Hollywood Stock Exchange", kas saviem dalībniekiem ļauj tirgoties ar prognozēm par filmām, aktieriem, režisoriem. "HedgeStreet", kas kā tirgus tika nodibināts 2004. gadā, ļauj treideriem izdarīt likmes uz specifiskiem notikumiem ekonomikā un finanšu jomā.

Vēsturē iegājusi no 2000. līdz 2010. gadam eksistējusī kompānija "NewsFutures", kurai bija milzīga ietekme uz kolektīvā saprāta un prognožu tirgu izmantošanu biznesa interesēs. Tā radīja kontraktus par 120 000 notikumiem politikas, finanšu, sporta pasaulē, turklāt ne vien angļu, bet arī franču un ungāru valodā. "NewsFutures" 2007. gadā izveidoja arī "Bet2Give", labdarības prognožu tirgu, kurā tika iesaistīta reāla nauda; laimesti tika novirzīti labdarības mērķiem pēc uzvarētāja izvēles.

Savukārt "SimExchange" tirgus savus dalībniekus iesaista sagaidāmo videospēļu aktīvu daļu un fjūčersu – nākotnes līgumu – tirdzniecībā. Platformas galvenais mērķis ir paredzēt tendences šajā industrijā, tostarp prognozēt, kāds būs jauno tirgus produktu pārdošanas apjoms un kā jaunumus uztvers kritika.

Izvēloties visu vai neko

Kas apvieno visus prognožu platformās izvietotos jautājumus, un ar ko tie struktūras ziņā līdzinās cits citam? Jābūt kaut kam, uz ko izdarīt likmes un par ko iespējams derēt. Uz visiem jautājumiem vajag skaidri atbildēt ar "jā" vai "nē", lai būtu iespējams precīzi pateikt, vai uzvarējusi Ostapenko vai Mugurusa. Tiklīdz notikumi tiek izstiepti laika perspektīvā, jautājumā parādās noteikts datums; svarīgs ir arī jautājuma formulējums.

Piemēram, vārdi "noturēsies pie varas" paši par sevi ir izplūduši, jo tos dažādās situācijās ir ļoti sarežģīti definēt kaut vai tāpēc, ka daudzās valstīs ir līderi, kas neieņem formālus amatus vai arī atrodas vienā oficiālā amatā, bet reāli pilda pilnīgi citas funkcijas. Šāds līderis var saglabāt milzu ietekmi, pat atrodoties emigrācijā, kā savulaik Irānas garīgais līderis ajatolla Homeini.

Politologiem vēsturiski pats būtiskākais tirgus ir Aiovas Universitātes projekts "Iowa Electronic Markets" (IEM), kas reizē ir arī viens no senākajiem politisko prognožu tirgiem. Jāatzīmē, tiem, kuriem ir padziļināts priekšstats par ASV vēlēšanām, daudz nopelnīt neizdosies, jo šeit likmju griesti ir zemi. Tāpat kā daudzās valstīs, arī ASV, tostarp Aiovas štatā, likumdošana izteikti ierobežo azartspēles un loterijas, līdz ar to šī birža pēc definīcijas ir ierobežota.

IEM parādījās kā izņēmums: zinātniskos nolūkos tika īpaši nolemts izveidot šādu tirgu. Savukārt visatšķirīgākās politisko prognožu likmes (kādas vien ienāca prātā, vienalga, cik lielu summu) savulaik varēja izdarīt platformā "Intrade". Šī savukārt bija lielās naudas spēle.

Kā funkcionē politisko prognožu birža

Lai būtu tirgus, nepieciešams kaut ko pārdot un pirkt. Piemēram, jūs ieejat attiecīgajā platformā, pasakot: "Es gribu pārdot šo kontraktu." Jūs iemaksājat dolāru, kas līdz ar to glabāsies platformā. Ja izrādīsies, ka jums nepieciešams izpildīt saistības – būsiet zaudējis derībās –, tad šis dolārs pāries pie konkrētā cilvēka, ar kuru noslēgts kontrakts. Taču, ja izrādīsies, ka šīs saistības nav jāpilda, proti, notikums, par kuru bijāt slēdzis derības, nenotika, tad iemaksātais dolārs atgriezīsies pie jums. Tādā veidā platforma garantē to, ka pircējs un pārdevējs viens otru neapmānīs. Taču vienlaikus jūs pats nosakāt cenu kontraktam, ko pārdodat.

Lai noteiktu cenu, nepieciešams pieņemt lēmumu: tas attiecas uz jebkura finanšu aktīva pārdošanu un pirkšanu. Ir finanšu platformu dalībnieki, kas to it kā nedara, taču tas nenozīmē, ka viņi nevar būt lieliski treideri. Tomēr, ja mēģinām izprast šo cilvēku domāšanas mehāniku, prātā notiek tieši tas: viņi pieņem lēmumu par to, ar kādu varbūtību īstenosies konkrētais notikums. Tātad tiek risināts jautājums par varbūtību jeb "ko es domāju par šī notikuma varbūtību?".

Piemēram, izvirzām jautājumu, ar kādu varbūtību Savienoto Valstu vēlēšanās uzvarēs demokrāti. Derībām izvēlēsimies klasisko piemēru: "Es domāju, ka demokrātu kandidāta uzvaras varbūtība ir 60%." Tātad par kādu cenu būtu izdevīgi pārdot šo kontraktu? Acīmredzamot noderēs jebkura cena virs 40 centiem. Pieņemsim, pārdevējs izceno 43 centus. Kādu ienākumu no tā viņš sagaida?

Noslēdzot ar kādu šo kontraktu, spēlētājs uzreiz saņems 43 centus un paralēli atdos dolāru platformai. Spēlētājs uzskata, ka no šī dolāra nāksies šķirties ar varbūtību 0,4, jo domā, ka ar varbūtību 0,6 uzvarēs demokrāti. Pretējā gadījumā ar varbūtību 0,4 nāksies šo dolāru zaudēt.

Līdz ar to gaidīšanas brīdī spēlētājs nopelnīs 3 centus. 43 centus viņš saņems pārdošanas brīdī, bet viņam nāksies atdot caurmērā 40 centus. Var vaicāt, ko nozīmē 3 centi. Taču, ja spēlētājs pārdos 1 000 000 šādu kontraktu, tad iegūtā summa būs jau 30 000 dolāru.

Šī bija pircēja puse, tagad – pārdevēja puse. Kurā gadījumā spēlētājs kontraktu gribētu pirkt? Ja viņš uzskata, ka demokrātu uzvaras varbūtība ir 0,55, vai ir vērts iegādāties šo kontraktu?

Pircēja loģisko spriedumu secība ir šāda: "Šajā brīdī nākas atdot tieši 43 centus. Tomēr es uzskatu, ka saņemšu dolāru ar varbūtību 0,55. Tad gaidīšanas laikā es gūstu 12 centus." 1 000 000 kontraktu iegādes kopējais ieguvums izrādīsies 120 000 dolāru.

Tādi pirkšanas un pārdošanas gadījumi arī veido tirgus cenu. Ikdienā lielajos tirgos notiek simtiem tūkstošu šādu transakciju. Ja vakarā pēc tirgošanās palūkosimies, kur atrodas viduslīnija starp pārdevēja piedāvāto zemāko cenu un pircēja piedāvāto augstāko cenu, mēs ik dienu iegūsim politisko prognozi.

Insaidera informācijas ienākšana tirgū

Pieņemsim, uz tirgu atnāk kāds pircējs, kurš kaut kāda iemesla dēļ uzskata, ka demokrātu kandidāta uzvaras varbūtība vēlēšanās ir sevišķi liela. Pēc šīs varbūtības viņš aprēķinājis cenu, kuru ir gatavs maksāt, un tā izrādījusies augsta. Iespējams, tas nozīmē, ka viņam ir pieejama kāda jauna informācija un, to izmantojot, radusies iespēja nopelnīt.

Iedomājieties, ka jūs ar kādu saderat uz futbola mača rezultātu, zinot, kā spēle beigsies. Tādā gadījumā varat slēgt derības ar šķietami neizdevīgiem noteikumiem, jo vienalga uzvarēsiet. Bieži vien kādas papildu zināšanas palīdz uzvarēt derībās. Un ik reizi, kad jūs finanšu tirgū slēdzat darījumu, tas mazliet maina cenu.

Katra transakcija visus tirgus dalībniekus nedaudz informē par to, kas bijis zināms kādam atsevišķam cilvēkam. Vēl vairāk, tirgus rada īpašus stimulus cilvēkiem, kuru rīcībā nonākusi kāda ekskluzīva informācija: viņi jūtas motivēti politisko prognožu platformā tirgoties ar šo informāciju, tādā veidā to atklājot visiem.

Piemēram, apkopēja, kas strādā Baltajā namā, pēkšņi uzzinājusi, ka prezidents nopietni melojis. Viņa zina: ja šī informācija parādīsies laikraksta "The New York Times" lappusēs, tā ievērojami pazeminās viņa iespējas uzvarēt nākamajās vēlēšanās. Taču to pamanījusi kalpone, nevis "The New York Times". Turklāt Anglijā dzeltenā prese maksā par šādu informāciju, savukārt ASV laikraksti ne. Līdz ar to kalpone dosies uz politisko prognožu tirgu, lai iegādātos daudz kontraktu, un, pat ja pēc kāda laika "The New York Times" attiecīgo informāciju publicēs, kalpone vienalga nopelnīs. Tātad politisko prognožu tirgus ļoti labi stimulē insaidera informācijas ienākšanu tajā.

Likmes uz nāvi netika izdarītas

Kad noskaidrojās, cik veiksmīgi prognožu tirgi paredz vēlēšanu rezultātus, pamazām radās jautājums, vai šo metodi iespējams izmantot kādu citu notikumu prognozēšanai.

Pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem ASV Aizsardzības ministrija loloja oriģinālu plānu atvērt stratēģiju analīžu tirgu un izveidot teroraktu prognožu biržu. Tajā, piemēram, varētu izvietot 100 kontraktu par to, ka 4. jūlijā Vašingtonā sprāgs atombumba. Šī ideja balstījās uz to, ka visvairāk par gaidāmajiem teroraktiem zina paši teroristi.

Šādas platformas eksistence dotu iespēju labi nopelnīt ar insaidera informāciju: protams, ja biržas organizētājiem viņus izdotos pārliecināt, ka tiks saglabāta pilnīga anonimitāte. Tāpat platformu varētu apmeklēt arī, piemēram, īpašnieks dzīvoklim, kurā varbūt atrodas terorista atnestā bumba, un pateikt: "Esmu gatavs maksāt dolāru, ja līdz 5. jūlijam Vašingtonā nesprāgs atombumba."

Sekojot likmēm par konkrētiem notikumiem, varētu ieraudzīt, vai kāds noteiktā vietā gatavo teroraktu. Protams, ir iespējams vienkārši piedāvāt naudu par ziņojumu piegādāšanu, taču šeit pastāv pilnīgi atšķirīgi stimuli. Šādā gadījumā cilvēki nepārtraukti ziņotu par gaidāmajiem teroraktiem, lai tikai viņiem par to maksātu. Ņemot vērā arī to, ka ir ārkārtīgi grūti precīzi noteikt, vai terorakts ticis gatavots vai ne, šī metode darbotos visai slikti.

Savukārt teroraktu prognožu tirgū cilvēki riskē ar savu naudu – tas, kurš apmeklējis šādu platformu, neizdarīs likmi uz pilnīgi izdomātu informāciju. Attiecīgi teroraktu biržā stimuli operēt ar precīzu informāciju ir nesalīdzināmi stiprāki.

Lai arī teroraktu prognozēšanas tirgus ir laba ideja, tai piemīt acīmredzami trūkumi. Piemēram, par šāda tirgus spēlētājiem var kļūt arī slepeno dienestu darbinieki – un kurš gan gribētu, lai viņiem rastos ne īpaši pozitīvi vērtējami stimuli nopelnīt ar dienestu informāciju. Vēl viena liela morāla rakstura problēma – pēc teroraktiem nāktos kādam biržas spēlētājam izmaksāt naudu. Būtu grūti nodokļu maksātājiem izskaidrot, kāpēc jāmaksā teroristiem par teroraktu, ko nav izdevies novērst.

Manipulāciju iespējamība

Ja notiek manipulācijas ar socioloģiskajām aptaujām, jo tās pašas par sevi ietekmē sabiedrisko domu, kāpēc gan nemēģināt apgriezt kājām gaisā politisko prognožu biržu, apzināti nospēlējot pretējā virzienā. Piemēram, iepludināt tajā miljonu dolāru, pērkot vienu kontraktu pēc nākamā.

Šāda epizode politisko prognožu tirgū "Intrade" tika fiksēta 2004. gada oktobrī, divas nedēļas pirms ASV prezidenta vēlēšanām. Vidējā uz Džordžu Bušu izdarītā likme bija 0,54–0,55 dolāru par dolāru; tirgus dalībnieki uzskatīja, ka tā brīža ASV prezidenta iespējas gūt virsroku pār demokrātu kandidātu Džonu Keriju ir 55%. Šis līmenis saglabājās arī 15. oktobrī, piektdienas pirmajā pusē. Taču plkst. 14.30 līkne pēkšņi tiecās lejup, trīs minūšu laikā sasniedzot 0,10 dolārus par dolāru.

Kompānija, kurai piederēja platforma, vēlāk apstiprināja, ka šis un vēl trīs līdzīgi uzbrukumi ir viena cilvēka darbs. Cenas atjaunojās dažu minūšu laikā. Ja manipulācijas mērķis bija pārliecināt tirgus dalībniekus un vērotājus, ka Kerijam ir lielas izredzes uzvarēt, tas nebija izdevies.

Aplūkojot cenas veidošanos 15. oktobrī, varēja nodomāt: kādam no tirgus dalībniekiem parādījusies informācija, ka Džordžam Bušam, kurš pretendēja uz otru prezidentūras termiņu, nav pilnīgi nekādu izredžu uzvarēt. Protams, ja kāds uzvedas neracionāli, tiem biržas spēlētājiem, pēc kuru domām, šī ir provokācija, ar to ir ļoti viegli cīnīties: viņi vienkārši sāk pirkt šī cilvēka kontraktus, tādā veidā satricinājuma radītāju sodot. Līdz ar to 15. oktobrī cena vienalga atgriezās dienas pirmās puses līmenī.

Pirms gadsimta politisko prognožu tirgus, protams, neizmantoja elektroniskās platformas, nozīmīga daļa likmju tika izdarīta atklāti. Avīzes publicēja garus uz vienas vai otras partijas uzvaru likmes izdarījušo cilvēku sarakstus. Prognozējot savas partijas kandidāta uzvaru, pazīstami politiķi un uzņēmēji ne tik daudz izziņoja savas reālās gaidas, cik publiski pauda atbalstu savam kandidātam, taču arī šajā laikposmā politisko prognožu tirgus lieliski paredzēja vēlēšanu iznākumu.

Visprecīzākās prognozes

Sākumā varētu šķist, ka vēlēšanu rezultātu prognozēs nozīme ir tikai insaideru informācijai. Kādu gan lomu var spēlēt tas, ka šajā tirgū iesaistās desmitiem un simtiem tūkstošu cilvēku?

To, kas notiek Baltajā namā un opozīcijas štābā, iespējams zināt tikai pāris desmitiem īstu insaideru un aptuveni 300 cilvēkiem, kas ir ļoti pietuvināti svarīgajiem lēmumiem un notikumiem. Un, pat ja šeit pieskaitīsim vēl dažus tūkstošus cilvēku, kas nodarbojas ar politiskajām tehnoloģijām un profesionāli pēta politiku, tas vienalga viņu šķiet ārkārtīgi maz.

Kāda informācija apslēpta tūkstošos tūkstošu prognožu biržas spēlētāju? Tā ir informācija par to, kā viņi novērtē kandidātu iespējas uzvarēt. Iesaistoties prognožu tirgū, ikviens nodod savu mazo informācijas daļiņu, kas kaut ko pasaka priekšā pārējiem tirgus dalībniekiem. Tieši šī iemesla dēļ šāds tirgus sniedz izteikti kvalitatīvas prognozes. Ne tikai ASV, bet arī citu valstu vēlēšanās neviena sociologu firma nespēj vēlēšanu rezultātus paredzēt ar tik augstu precizitāti.

Taisnības labad jāpiebilst, ka eksistē tirgus, kura vēlēšanu rezultātu prognozes var izrādīties precīzākas nekā politisko prognožu tirgum. Piemēram, pirms 2004. gada ASV prezidenta vēlēšanām tika uzskatīts: ja uzvarēs Bušs, tas ir ļoti labi biznesam, taču Kerija uzvaras gadījumā biznesa perspektīvas izrādīsies sliktākas.

Kā uzvedās amerikāņu akciju un obligāciju tirgus 2004. gada ASV prezidenta vēlēšanu dienā? Nobalsojušo pilsoņu aptaujas pulksten trijos dienā rādīja, ka Kerijs uzvar, taču jau septiņos vakarā Buša uzvara bija gandrīz acīmredzama. Finanšu tirgus dalībniekiem šoreiz absolūti nebija vienalga, kurš uzvarēs vēlēšanās, un šis efekts ietekmēja akciju cenas. No Buša tika sagaidīta vērtspapīru īpašniekiem izdevīga politika, līdz ar to eksitpolu rezultāti skaidri atspoguļojās vērtspapīru cenu līknēs.

Uzmanīgi tās vērojot, varēja ieraudzīt: noteiktus jaunumus "Dow Jones" indekss uzsūc ātrāk nekā politisko prognožu tirgus. Cilvēki, kas sēž "Goldman Sachs", "JPMorgan" un citās investīciju bankās, uz notikumiem reaģē straujāk un gudrāk.

Ekonomisti spriež, ka precīzākas politisko notikumu paredzēšanas labad vēl vairāk uzmanības būtu jāpievērš finanšu tirgum. Tomēr ne tuvu visās vēlēšanās atšķirība starp pretendentiem ievietojama kategorijā "par un pret biznesu kopumā".

Sabiedriskais labums

Iespējams uzdot arī jautājumu: kādu labumu sabiedrībai dod politisko prognožu biržas? Acīmredzamu: jo vairāk informācijas ir mūsu rīcībā, jo labāki ir mūsu pieņemtie lēmumi. Daudzi cilvēki izlemj, pamatojoties uz "kā es prognozēju situācijas attīstību". Norisinoties sacensībai starp politiskajām partijām, kurām ir pilnīgi atšķirīga attieksme pret svarīgiem biznesa regulēšanas aspektiem, prognozes par uzvarētāju ir atbilde uz jautājumu: "Ko darīt ar savu biznesu?"

Piemēram, 2000. gadā kompānijas "Microsoft" liktenis faktiski pilnībā bija atkarīgs no ASV prezidenta vēlēšanu iznākuma. Kā zināms, uzvarēja "Microsoft".

Turklāt politisko prognožu biržas ir papildatbilde uz jautājumu, kāpēc nepieciešami eksitpoli un sociologu prognozes. Ja mēs empīriski esam pārliecinājušies, ka prognožu tirgus labi paredz vēlēšanu iznākumu, tad šis ir papildveids, kā kontrolēt vēlēšanu rezultātus. Jo visās valstīs varu izbaudījušie politiķi arvien cenšas vēlēšanu rezultātus izmainīt sev par labu. Taču, jo vairāk informācijas, jo mazāka iespēja manipulācijām.

Tēmas

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1