Inga Beikule
pirms 2 mēnešiem
Jauna cilvēka pseidointelektuālas domas. Pilnīgas muļķības.

Kārlis Irbe
pirms 3 mēnešiem
Ir viegli nosaukt viedokļa oponentu par populistu, faktu sagrozītāju utt.
Ir daudz grūtāk runāt par faktiem! Lūk viena cilvēka dzīve kā fakts - https://www.youtube.com/watch?v=OYvkiq8EEJc 

kuģis
pirms 3 mēnešiem
"Populisms, faktu ignorēšana un sagrozīšana, kā arī pretenciozu interpretāciju darināšana ir tipiskākie feministu/kreiso/sociālā taisnīguma cīnītāju retorikas paņēmieni, kas nereti izskan moralizējošās vai biedējošās intonācijās. Cīņas ar "fašismu/ksenofobiju/šovinismu/seksismu" aizsegā notiek apzināta sabiedrības maldināšana. Vienlīdzības/brīvības idejas tiek kropļotas un pasniegtas kā patoloģija, reakcionārisms, sabiedrības tumsonība un cilvēka identitātes pakāpeniska "izrišana". Tiek radīti biedi un sētas bailes, radikālākos gadījumos kristietību, tradicionālās vērtības, buržuāzisko ģimenes modeli, bioloģiju un citas realitātē un ilgā pieredzē basltītas idejas pielīdzinot neonacismam vai neofašismam, bet tās piekritējus saucot par atpakaļrāpuļiem un "deplorables". Pret tradīcijām/kristietību/reakcionārismu/bioloģiju/saprātību vērsto kustību mērķis ir ierobežot cilvēku tiesības, palielināt kontroli un realizēt komunistisku/staļinisku politiku, kuras populistiskā retorika jau ir spējusi gan mobilizēt noteiktas sabiedrības grupas, gan ietekmēt politiskos procesus. Kā norāda grāmatas "Pret tradīcijām vērstas kampaņas Eiropā" autori, lai gan antifašisma izpausmes bija pamanāmas jau vairākus gadus, akadēmiskajās aprindās tām netika pievērsta īpaša uzmanība vai tās tika traktētas kā "utopiskās domāšanas paliekas". Tomēr pēdējās desmitgades notikumi Eiropā parāda šīs ideoloģiskās pozīcijas dzīvotspēju, un politikas analītiķi ir spiesti atzīt: tradicionālo ideju aizstāvjiem jāmeklē jauni izteiksmes veidi savu mērķu skaidrošanai un redzējuma atklāšanai, jo automātiska virzība pretī patiesībai un saliedētas, monolītas sabiedrības akceptēšanai nav ne pašsaprotama, ne garantēta."

Jānis Rābants
pirms 3 mēnešiem
"Gender" - patiesībā šis vārds neko nenozīmē. Ja kaut ko nevar saprotami pārtulkot latviešu valodā, tad labāk to vispār nelietot. ir sacelts milzīgs troksnis par pilnīgi neko.

Sociālais dzimums vai sociālā dzimte, kā mēģina izskaidrot šo "gender", nozīmē tikai to, ka netiek ņemts vērā bioloģiskais dzimums/dzimte, faktiski tas nozīmē, ka mēs visi esam cilvēki. Mums pastāv dzimumu līdztiesība un vienlīdzība kā tiesībās, tā pienākumos. Ja būs jānes klavieres, tad nekādu atrunu.

Viss mums jau ir bijis pirms šīs jezgas, un viss tāpat paliks, kad šis kārtējais murgs beigsies. Varam augstprātīgi domāt, ka mēs veidojam šo pasauli, bet patiesībā tikai piemērojamies.

Lelde Pfafrode
pirms 3 mēnešiem
Taisnība jau ir. Bet rakstam nav jēgas. Tas domāts "jau apgaismoto" kategorijai, kā jau kāds teica. Lūk, pāri Freidam es arī ar ceļa rulli nerullētu. Man nav iespējas iepazīt neviena cita cilvēka pieredzi, bet vecāku tēli manā apziņā tomēr ir ārkārtīgi vareni. Es neņemos apgalvot, kā tieši tie veidojuši manu psihoseksuālo identitāti. Bet ietekme varētu būt liela.

Savukārt ar konspirācijas teorijām pārņemtie būtu jāuzrunā citādi.

ta-ta-touchmelikeyoudo
pirms 3 mēnešiem
Pirmkārt jāsaka, ka tiešām paliek baisi domājot par to, ka “konservatīvais” populisms ar savu kolorītu un neticami šķidrajiem lozungiem var un visticamākais iegūs lielu ietekmi nākamajā Saeimā. 
Pilnīgi šķiet, ka iedziļināšanās līmenis ir tāds,  ka, ja  nosaukums būtu “Vīnes konvencija” vai “Kopenhāgenas”, tai būtu mazāka pretestība. Bet...




“..kas dekonstruē priekšstatu par dzimti un seksualitāti kā esenciālu un dabisku kategoriju.” - domāju, ka šis priekštats par  progresīvajiem spēkiem, stipri kaitē  realizēt ideālus par līdztiesīgāku un drošāku sabiedrību. Un daži teksti šajā rakstā, manuprāt, turpina “šaut kājā”.




“..Tiek pausts uzskats, ka bērniem jāaug tradicionālā ģimenē ar tēvu un māti, pretējā gadījumā viņiem tiek liegta iespēja pilnvērtīgi attīstīties.”  - šo apstrīdēt - skaļš paziņojums. Gluži, vai fonda ģimene stilā. Vai te arī nevajadzētu kādu atsauci? (vai varbūt arī mums nav viennozīmīgas atbildes, kas paredz, ka līdz šim lietotā prakse ir visdrošākais variants un to līdz ar to "ģimenes" jēdzienu īpaši nečakarēt? )  




“..kas lielā mērā veidota uz Freida psihoanalīzes pamatnostādnēm” - Ja? Tikai? Te varbūt mazliet precīzāk! Par A. Gailes rakstu, iespējams, ir vērts parunāt dziļāk un precīzāk, nevis iemest to tumsonības ganģī, uzmetot Freida vāku pa virsu. 




“ ”dabiskās mātišķības" mītā “ ” Atkal derētu atsauce. Citādi atkal šķiet, ka tas ir reakcija uz AĢ viņu stilā, kas var aizskart daudzus un devalvēt cilvēku ideālus un dzīves izvēles, attiecīgi izdarot lielāko pakalpojumu AĢ un populistiem. 

E. F. Kuks
pirms 3 mēnešiem
OK, varam teikt, ka antidženderisti iestājas pret vienlīdzību, progresīviem ideāliem, indivīda brīvību un morālo relatīvismu un vēl visādām foršām lietām, tikai ir būtiski neizlikties, ka viņi ir kaut kādi trakie, kas ir izvilkuši savas idejas no zila gaisa. Tā ir tāda paša veida salmu cilvēku veidošana un gāšana, kas notiek labējo pusē.

Mūsdienu feminisms un sociāli kreisas politiskās kustības patiešām cenšas mainīt tos tūkstošiem gadus vecos ģimenes modeļus, par kuriem fano Cimdiņa, viendzimuma laulības atbalstītāji patiešām saka pasaulei, kurā ir tikai heteroseksuālas laulības, ka tas ir noiets etaps, un dzimtes uzsvēršana patiešām ir pretstats uzskatam, ka fiziskais dzimums būtiski nosaka cilvēka raksturu un spējas. Ir taču pavisam normāli par šīm lietām iestāties un saņemt pretestību no labējiem, nav jāsaka, ka tas dženderisms ir izvilkts no tukša gaisa. Nu labi, ticu sociālai dzimtei, esmu dženderists un tā tālāk. :D Ko par to nodarīs? 

Jautājums par faktu sagrozīšanu / cilvēku “īstajiem mērķiem” tomēr ir mazliet slidens, jo es nezinu, vai morālo vērtību iziršana u. tml. jautājumi ir analizējami kā fakti; tie ir pārāk subjektīvi. Lai arī, protams, visi tie antidženderistu samurgotie slidenie ceļi no laulību līdztiesībai ir baisi un / vai smieklīgi. 

Sanita Grīna
pirms 3 mēnešiem
Tā, kā man joprojām bieži vien pietrūkst rakstos, kas argumentē pret "dženderistiem" un tamlīdzīgiem zvēriem, ir faktuāli skaidrojumi, kas parāda, cik pašos pamatos pieņēmumi, ar kuriem tie operē, ir neatbilstoši realitātei/vēsturei un nebūt nav tik tradicionāli, kā viņiem šķiet. Piemēram, nukleārās ģimenes modelis tēvs, māte, bērns(i) nav tūkstošu gadus vecs, tas veidojies plus/mīnus 20. gs. sākumā. Latvijas apstākļos tad jau tradicionālāks (senāks) ir "saimes" jeb paplašinātās ģimenes modelis, kur vienā saimniecībā dzīvoja vismaz trīs paaudzes plus citi radinieki plus kalpi un viņu ģimenes, amatu mācīties pieņemti mācekļi utml. Tiešām jābrīnās, vai visi šie patrioti latviešu literatūru nemaz nelasa? Skolu programmās taču tā joprojām ir. Vai, piemēram, vīrišķības/sievišķības pazīmes - piemēram, 18. gs. Francijā vīrišķības pazīmes bija čirkainas pūderētas parūkas, zīda zeķes un augstpapēžu kurpes. Ir acīmredzami nenoliedzami vēsturiski fakti, kas rāda, ka visu šo "tradicionālo, tūkstošiem gadu eksistējušo" terminu saturs ir daudzkārt mainījies un neizbēgami mainīsies arī nākotnē. Tad kādi ir AĢ u.c. argumenti, kāpēc šis modelis, šobrīd izplatītākais modelis ir vislabākais un pareizākais visiem cilvēkiem visur?

E. F. Kuks
pirms 3 mēnešiem
Es domāju, ka arī tur viņi varētu kaut kā izlocīties. Nu, teiksim, vienkārši pateikt, ka tā Francijas elite jau kāreiz bija nevīrišķības piemērs, pretstatā vienkāršajiem zemniekiem, "tautai", un vikt paralēli starp to eliti un mūsdienu kreisajiem un sākt atkal kaut kā visus ķengāt. Ciktāl varam runāt par kādiem vispārīgākiem argumentiem, manuprāt, tie dekonstruētāji jau ar to nodarbojas – izskata visādus tradicionālos modeļus un tad fundamentālisti par to apvainojas. Jautājums, kā to izdarīt skaidri arī šādos rakstos.

black_data
pirms 3 mēnešiem
Es piekrītu, ka "dekonstruēt iestagnējušus priekšstatus" kaut kādā ziņā ir sinonīms "iznīcināt tradicionālās vērtības". Mulsina gan tie "fakti", kur interpretācijai īsti nav vietas, piemēram, masturbēšanas stūrīši bērnudārzos u.c. Man nav skaidrs, kā vispār ir iespējams tik stingri turēties pie kādas pārliecības, nekautrējoties no argumentācijas kļūdām, nepatiesībām, dzēstiem komentāriem un safabricētām aptaujām. Tas jau ir tāds šizofrēnijas līmenis, kad tu ignorē ne tikai to, ko tu nezini, bet arī to faktu ka tavā argumentu arsenālā ir klajas nepatiesības. Un ar visu to tava pārliecība ne tikai nesabrūk kā kāršu namiņš, viņa pat nesašķobās, vai īpaši ekskluzīvos gaījumos tikai nostiprinās.

E. F. Kuks
pirms 3 mēnešiem
Manuprāt, ir OK pateikt, ka mūsu pārliecība ir, ka ir kaut kā jāpārvērtē tradicionālās vērtības, jāattālinās no tām. Visām nostājām ir nepieciešamas kaut kādas pamatidejas, kuras mēs aizstāvam, jo vienkārši tām ticam. Es jau esmu par šīm progresīvajām vērtībām. Tikai jāsaprot, ka tās arī ir vērtības tāpat kā jebkuras citas, un nevar, teiksim, atbildēt uz kaut kādu reliģisku fundamentālistu runām par "īstu ģimeni" ar dekonstrukciju un relatīvismu. Viņu paradigmā šai pieejai nav vietas, tāpat kā dekonstruētājiem ir grūti pieņemt, ka vairums izbauda to, ka viņiem ir kaut kādi – mēreni vai radikāli, liberāli vai konservatīvi – fundamenti, un ka viņiem arī tādi ir.

"Masturbēšanas stūrīši" ir diezgan ekstrēms, provokatīvs piemērs, kas nereprezentē sociāli kreisos kopumā, un kas reāli novirza sarunu prom no tā, ko es uzskatu par jēgpilnu.
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies