Komentārs
05.02.2018

"Piektā(s) kolonna(s)"

Komentē
0

Pēdējā laikā latviešu plašsaziņas līdzekļu telpā pamanāma vēsts, ko varētu sadalīt nosacīti šādās tēzēs: Tatjana Ždanoka gatavojas nolikt mandātu Eiropas parlamentā, lai aktīvi iesaistītos Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā. Tas var palielināt LKS (agrāk PCTVL) izredzes. Tas var nozīmēt zināmu alternatīvu "Saskaņai" cittautiešu vēlētāju segmentā. Krievija esot novērsusies no "Saskaņas" un nolēmusi salīdzinoši jūtamāk nekā līdz šim atbalstīt tieši LKS. Pēdējo tēzi daļa latviešu komentē kā viltīgu plānu, kura mērķis esot padarīt "Saskaņu" pieņemamāku latviešu vēlētājiem, rezultātā patiesībā tikai palielinot Kremlim draudzīgi noskaņotu politisko spēku pārstāvniecību Saeimā.

Savukārt mana pirmā tēze ir: latviešu politikas komentētāji – mani ieskaitot, protams, – kuriem ir zināms priekšstats par "nacionāļu", "liberāļu", "zemnieku" un citu t.s. latvisko partiju elektorātu – runājot par "Saskaņas", vēl jo vairāk LKS, atbalstītāju loku lielā mērā nodarbojas tikai un vienīgi ar minējumiem. Šajā ziņā komentētāji neatšķiras no vēlētāju vairākuma, kam raksturīgi neinteresēties par tiem, kuri balso (vai vismaz man ir radies tāds priekšstats) izteikti atšķirīgi.

Latvijā mūsu priekšstatus par šo vēlētāju daļu veido viedoklis – pieļauju, diezgan pamatots –, ka šī daļa dzīvo Krievijas informatīvajā telpā, un tas savukārt ģenerē secinājumus: ar šo daļu, kā saka, tāpat viss ir skaidrs. Tāpat šo vēlētāju daļu mūsu skatījumā simbolizē 9. maijs pie Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā, kas atkal izsaka par šo daļu visu.

Negrasos strīdēties pretī, tomēr: ja runa ir par LKS izredzēm – vai nu mobilizējot uz vēlēšanām tos, kura iepriekš nav balsojuši, vai atņemot daļu balsu "Saskaņai" –, es tomēr uzturu tēzi, ka mēs pārāk maz pazīstam šo Latvijas iedzīvotāju daļu, lai spētu jēdzīgi spriest.

Līdz ar to par šo teksta sadaļu – kas ir LKS vēlētājs, to skaitā potenciālais, – varu izteikt vien subjektīvus, savstarpēji nesaistītus iespaidus (kuri galu galā vien apliecina manu nezināšanu).

Pirmais. Astoņdesmito gadu nogalē apmeklēju t.s. samizdata bibliotēku kādā Rūpniecības ielas dzīvoklī Rīgā. Tur dažkārt satiku nedaudz vecāku džentlmeni ar literārām ambīcijām, kurš vai nu piegādāja, vai pats ņēma lasīšanai tā laika andergraunda literatūras izdevumus krievu valodā (piemēram, "Trešā Modernizācija" u.c.). Protams, tagad vairs neatceros, par ko ar Vladimiru Lindermanu pačaloju, tomēr atļaušos apgalvot: tolaik nekas neliecināja par Lindermana tālāko izvēli politiskajā darbībā.

Otrais. Laiku pa laikam piedalos sabiedriskā radio LR4 (raida krievu valodā) pārraidēs, kurās netrūkst arī "klausītāju zvanu". Pēc tiem diez vai var spriest par noskaņām cittautiešu vidē, tomēr divi iespaidi man ir radušies. Nevar teikt, ka Nilam Ušakovam pārmestu "krievvalodīgo" interešu "nodošanu", kā to cenšas interpretēt Ždanoka un viņas iespējamais politiskais sabiedrotais, bijušais "saskaņietis" Andrejs Mamikins. Dažkārt izskan rūgtums par to, ka Rīgas mērs pārāk aizrāvies, ja tā var teikt, ar lentīšu griešanu, pašvaldības plānu un ieceru izklāstīšanu, ka viņš ir vairāk labs (kā gan citādi...) pašvaldības vadītājs, bet ne politiķis. Vienlaikus Ušakova vieta šajā sabiedrības daļā ir tik nepārprotami centrāla, ka kritiskas piezīmes par viņu tiek noraidītas ne tik daudz tāpēc, ka klausītājs būtu milzu sajūsmā par šo amatpersonu, cik tāpēc, ka Ušakovs šīs sabiedrības daļas skatījumā ir Latvijas cittautiešu teju vai vienīgais nepārprotamas veiksmes stāsts Latvijas politikā. Līdz ar to novērojama teju vai instinktīva vēlme "Saskaņas" līderi aizstāvēt, pat ja ir pretenzijas pret partiju un tās saimniekošanas stilu galvaspilsētā. Ne gluži "labais cars – sliktie bajāri", bet modelis līdzīgs.

Trešais. Mēģinot saprast, kas notiek "viņu galvā", jāpatur prātā, ka izcils (diemžēl) mobilizējošs elements politikā un starpnacionālajās attiecībās ir pārpratums vai apzināti nepareiza interpretācija, kas samērā īsā laikā kļūst par pārliecību. Un tas, protams, nav atkarīgs no cilvēka nacionālās piederības. Piemērs varbūt liksies riskants, tomēr minēšu. Tātad Ukrainā nesen pieņemts likums par ukraiņu valodas lomas palielināšanu izglītības sistēmā. Tas radījis zināmu viļņošanos cittautiešu kopienās. Telekompānija, kas veidojusi sižetu par ungāru kopienu Aizkarpatu apgabalā, ir saistīta ar ASV varas struktūrām, atzīta par t.s. ārvalstu aģentu Krievijā, tātad to grūti turēt aizdomās par dalību t.s. Kremļa hibrīdkarā. Kāds Aizkarpatu ungāru kopienas pārstāvis sižetā saka: ukraiņi gribot panākt ne tikai to, ka visi labi zina ukraiņu valodu – pret to iebildumu neesot –, bet arī to, ka cittautieši domā ukrainiski. Ar vēsu prātu apsverot, diez vai kāds no ukraiņu pārstāvjiem kaut ko tādu patiešām ir teicis, jo šāda prasība būtu vienkārši bezjēdzīga, tomēr pārpratums (vai apzināta informācijas izkropļošana) ir, tā teikt, sācis savu, neatkarīgu dzīvi. "Pārceļot" situāciju šī teksta tēmā, ir jārēķinās, ka daļai mūsu līdzcilvēku nav obligāti jābūt stingri pārliecinātiem, ka okupācija nav notikusi, un politisko mobilizāciju un izvēli var noteikt no mūsu, latviešu, viedokļa absurds pārpratums vai dezinformācija, kurai taču "neviens normāls cilvēks noticēt nevar". Var. Un arī "normāls". Ja ir vēlēšanās, paškritiski pārcilājam prātā, vai arī latviešu publikā nav bijuši šādi gadījumi...

Rezumējot šo sadaļu – es nevaru kaut kā īpaši pārmest sev un citiem nepietiekamas zināšanas par cilvēkiem, kuri balso (ir gatavi balsot) par "Saskaņu" vai LKS, jo mēs vispār diezgan maz interesējamies cits par citu. Tomēr, ja vēlamies saturīgāk prognozēt noskaņu cittautiešu vidē, nāksies vien pret šo tēmu izturēties nopietnāk.

Par "Kremļa aģentiem". Ir jāsaprot, ka Krievijai draudzīga (kāda ieskatā pat pārāk...) politika nav saistīta ar konkrētā politiskā spēka pozicionēšanos politiskajā spektrā vai vēlētāju etniskajā sadalījumā. Divi piemēri.

Salīdzinoši nesen noformētās Austrijas valdošās koalīcijas sastāvdaļai – liberālajā presē par galēji labējo dēvētajai Brīvības partijai – ir sadarbības līgums ar "Vienoto Krieviju". Un dažu Centrāleiropas ekspertu prognozes liecina, ka "labējie nacionālisti" nekavēsies savas simpātijas ne tikai paust vārdos, bet arī darbos (piemēram, sankciju jautājumā).

Armēnija ir faktiski mononacionāla valsts (armēņi veido 98% iedzīvotāju). Tomēr Armēnijas politiskā elite dažādu iemeslu dēļ Krieviju uzskata par savu nepārprotamu sabiedroto, jo, pieļauju, patiešām uzskata, ka tas ir Armēnijas interesēs (ieskatam tēmā). Vidusāzijā (piemēram, Kirgizstānā) Krievija prasmīgi nodrošina savu interešu ievērošanu, izmantojot vietējo politisko elišu bažas par Kazahstānas ambīcijām reģionā. Interesanta tēma šajā kontekstā ir Moldova un arī Gruzija.

Citiem vārdiem sakot, Krievijai draudzīga politiskā spēka (vai ekonomiskās elites) jēdzienu nevajadzētu vulgarizēt līdz vienādības zīmes likšanai ar konkrētajā valstī dzīvojošo t.s. krievvalodīgo interešu pārstāvjiem. Tas neatceļ to, ka Latvijas situācijā "Saskaņa", vēl jo vairāk LKS, ir Krievijai draudzīgākās politiskās grupas, – runa ir par to, ka Kremlis savas intereses ārvalstīs īsteno visnotaļ pragmatiski, "neieciklējoties" uz esošo vai iespējamo partneru etniskajiem vai ideoloģiskajiem "CV".

Mēs Latvijā, šķiet, mētājamies starp divām galējībām. Kremlis tiek uztverts vai nu kā ārkārtīgi veiksmīgs, teju metafiziskā līmenī viltīgs starptautisks spēlētājs (veiksmīgi panāk savu pat ASV prezidenta vēlēšanās...), vai arī kā agresīvs, bet pastulbs un mazvērtības kompleksu mākts. Patīk tas vai ne, bet jārēķinās, ka objektīvu iemeslu dēļ (kaut kadru izvēles bāzes plašuma aspektā) Krievijas ārpolitikas veidotāji spēj sakomplektēt ļoti kvalitatīvu darbaspēku. Līdz ar to esmu spiests izteikt pieļāvumu, ka Kremlis ir pārāk prasmīgs savu mērķu īstenošanā, lai sabiedroto meklēšanā liktu visas olas vienā grozā. Tatjanai Arkadjevnai šajā šaha partijā noteikti ir sava vieta (tāpat kā Nilam Valerjevičam), tomēr liekas, ka Kremlis saviem mērķiem Latvijā pēc Saeimas vēlēšanām šoruden var pietuvosies arī bez šo personāžu aktīvas līdzdalības.

 

 

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Ko iesakām šodien?
Ko iesakām šodien?
Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0