Dzeja
13.06.2014

Piekopju cinismu

Komentē
3

no rīta
vēl ar sapņu pigmentiem acu kaktiņos, saburzītiem matiem un balsi, noslauku drupačainās rokas pret sirdi un apsedzu rīta maizi ar naktskreklu.
vēl ar miega lokiem zem acīm, knapi kustīgām rokām un satiksmi, uzslēdzu čerkstošo džezu pusseptiņu virzienā un remdēju rīta klusumu ar melnādaino prieku.
vēl ar nakts lietus peļķēm, nesavāktajām pudelēm un lamuvārdiem mostas novārtā atstātā iela pār kafiju strebošo ikdienu.
bezkofeīna kafija,
pasaule aizmieg.

tā ir
(dzejolis ar 4 daļām)
mājas
no pelēcīgi plaisājošās mājas stacijas ielā lāstekas krītot vienmēr ieduras zemē.
izveidojusies tāda maza ledus sētiņa.
 tā sargā ziemas vergus, kuri žēlsirdīgās krāsnis priekš siltuma baro.

gaitas
mans mīļākais priekšmets ir spogulis, ēdiens – saldējums
un lasāmviela – ziņas, bet man ir alerģija pret
narcismu, laktozi un cenzūru,
tāpēc piekopju cinismu, dzīvoju bez D vitamīna un
eju neziņā.

ticējums
kungs uzsitot knipi var atsaukt kalpu
cietušais divreiz iekliedzoties atsaukt palīdzību
māņticīgais trīsreiz pārspļaujot pār plecu
atbaidīt nelaimi
mamma četrreiz aizejot uz dārzu sastādīt oāzi
celtnieks piecreiz aizejot uz darbu uzcelt māju
es sešreiz sasitot plaukstas varu dabūt tulznas
                                                                    
kaut ūsas
ūsainie grib vīnu, bārdainie – alu, pārējie – audzēt ūsas, pabaudīt vīnu,
tad pāriet uz alus kausā smeldzētām bārdām un kviešu raudzētu smīnu.
Man ir rugāji, un es pīpēju.


***
tur, kur miri, tur par koku izaugt vari
pēdas saknes
rokas zari
galvaskauss ābols
ribas citu koku zari, kas tavu krūškurvi (iedobumu) glāsta
smaids ir bērna tumšzila cepure, kas viņu sargāja no saules dūriena
iepūsta tavās rokās
kaprīze būt par koku – ēna, kurā kailgalvīgais bērns slēpjas no saules
atnāk vējš un izpūš tavas pēdas no zemes
bērns paceļ ābolu, uzvelk smaidu un iekārtojas savā jaunajā štābiņā

***
13. gadsimta priežlapītēm lasu priekšā nākotni – amfiteātrī metamfitamīna krīti, pie kolonnām tukša cigarešu paka, napoleona kūkas, lētais brendijs "bonaparts".
burgesa mehāniskie apelsīni skatāmi Kubrika apskāvienos.
luminisicējošie gaismas spīdekļi kā LED saules pērkamas Gogoļa ielas tirgū, kur kosmoss saprotams nevis kā kosmoss, bet kā apnarkota tīņa sauklis.
viadukts apaugušā dārzā jau sapelējis, bet vēl dancina vilcienus, un
tādu priežlapīšu nemaz nav, bet 24. gadsimta ģeologiem būs, gan jau.

tieksme ekspresijā
patīk intīmi uzlūkot svešus cilvēkus,
tos, kuriem acis kā spuldzītes,
spožas un izdeg.
tiem, kuriem ar skrūvgriezi uzgriežamais mugurkauls,
mati kā lietus – caur tiem grūti redzēt.
kā rotaļlietas tie cilvēki vazājas ausīm nosaldētos dārzos.
nepatīk sāpīgi aplūkot svešas rotaļlietas,
tās, kurām materiāls kā sniegs,
vizmojošs, bet smalki indīgs.
tās, kuras, iemetot ūdenī, maina krāsu,
iepakojums kā Skujenieks – nosirmojis.
kā cilvēki tās rotaļlietas mētājas pudeļu faktorijās.
labpatīk sāpīgi aplūkot cilvēkus kā rotaļlietas,
tos, kuriem acis kā spuldzītes
smalki indīgas vizmo.
tie, kurus, iemetot ūdenī, mugurkauls deformējas,
mati kā Skujeniekam – caur sirmiem grūti redzēt.
tā cilvēki kā rotaļlietas mētājas nosaldēto ausu pudelēs.
tīksme intīmi sarokot rotaļlietas ar cilvēkiem,
tā, lai materiāls kā sniegs vizmo,
bet inde smalki izdeg spuldzītē,
matu iepakojums kā lietains Skujenieks – caur apsirmotu platmali tikai lietu redz,
tā cilvēki ar rotaļlietām mētājas dārza appudeļotās ausīs.


Un nesasilst
nakts baismais aukstums liek
asinsķermenīšiem apskauties,
lūpām un logiem plaisās sprēgāt,
mežcirtējiem deldēt trulos prātus un cirvja galus,
kamīniem aizsprostot glābējus-skursteņus ar maksas kvēpiem,
man likt šķiltavas pie loga, cerot uzsildīt padebešus.
nakts baismais aukstums liek
logam atvērties, jo mākslīgais siltums istabu dūmos piepilda,
manām lūpām no caurvēja sasprēgāt,
prātam pārliecināties, ka tiešām truls,
mežcirtējiem man gādāt malku,
un kamīna man nav.
bet beigta koka dzīvīgums varbūt ne sasilda, bet liek aukstuma, truluma un teleskopdūmu pildītai istabai kaut nedaudz atdzīvoties. ja ne, tad jau pa atvērto logu izmetīšu beigto koku un sevi. tad, ar ķermeņa siltumu tādu pašu kā āra aukstumam, liksies siltāk. dzīvelīgāk šoreiz ne.

Tēmas

Guntis Kursišs

Guntis Kursišs ir dzimis Siguldā, dzīvo Rīgā. Publicēts ''Satori'', ''Punctum", ''Sans''. Psihedeliskās blūzroka grupas ''So Lucid Electric Feel'' basģitārists.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
3

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!