Žanna Kafele
pirms 6 gadiem
Ja tik daudz tiek runāts par nespēju saslēgties ar filmu, bet tiek atzīts tās mēģinājums runāt par cilvēka stāvokli, tad vēl varētu jautāt, ko mēs katrs pats sagaidām no citas, svešas personas, lai tā mūsos radītu līdzpārdzīvojumu. Kādas ciešanas vai priekus tai būtu jāreprezentē, lai mēs sāktu just līdzi? Kā citai, svešai personai jākustas, jāraud, jāsmejas un jāizskatās, lai mēs ar to varētu identificēties?
Vai arī otrādi - kas mums pašiem ar sevi jāizdara, lai mēs sevī radītu līdzpārdzīvojumu? Kāpēc vienā gadījumā griežamies prom no pretim pastieptas rokas, bet citā gadījumā labticīgi to pieņemam, pat nedomādami, kurp tā mūs paraus?
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!