Kārlis Vērpe
pirms 6 gadiem
1. Par krievvalodīgo dehumanizējošo runu. Skaidrs, ka par to arī ir jārunā, jārunā par tā paša informācijas kara iespaidu uz krievvalodīgo valodas telpu Latvijā, bet šāds apsvērums jau nemazina Procevskas pētījuma ieguldījumu. Procevska ar savu rakstu jau nepasaka, ka visi krievvalodīgie ir pareizi. Skaidrs, ka tur ir tikpat dažādi cilvēki kā starp latviešiem. Gan tādi, kas ir par neatkarīgu Latviju, gan tādi, kas sapņo Putina uzburtās fantāzijas.
Kārlis Vērpe
pirms 6 gadiem
Kārlis Vērpe
pirms 6 gadiem
Kārlis Vērpe
pirms 6 gadiem
Andris Dinaburgskis
pirms 6 gadiem
"Uz jautājumu, vai Latvijai, solidarizējoties ar citām Eiropas Savienības valstīm, būtu jāuzņem savā teritorijā bēgļi no Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīm, 69% respondentu atbildējuši ar "nē". Bēgļus uzņemt piekrituši 18,1% iedzīvotāju, bet 12,9% nezinājuši, ko atbildēt."
http://www.diena.lv/latvija/viedokli/petijums-divas-tresdalas-iedzivotaju-iestajas-pret-beglu-uznemsanu-latvija-14113023
No publicētajiem rezultātiem gan neko nevar spriest par motīviem.
Maija Roze
pirms 6 gadiem
nazis
pirms 6 gadiem
Izvēle nekad nav tikai racionāla vai emocionāla. Izvēle vienmēr ir kompleksa – racionālais, emocionālais, mūsu mērķi un intuīcija, bet intuīcija ir zināšanas un pieredze. Diemžēl intuīcija mums neļauj pieņemt ne “jā”, ne “nē” attiecībā uz bēgļu uzņemšanu. Pirmkārt, mēs par šiem bēgļiem ļoti maz zinām. Otrkārt, ar bēgļu problēmām Latvijā ir ļoti bēdīga pieredze. Sākot jau ar I Pasaules kara bēgļu gaitām, par kurām mēs esam ļoti maz informēti, bet tautas vēsturiskajā atmiņā, kultūrā un literatūrā kaut kas ir saglabājies. II Pasaules karš ar bēgļu straumēm no Latvijas un tajā pašā laikā uz Latviju no Krievijas karā izpostītajiem apgabaliem, kas varēja kritiski ietekmēt latviešu nācijas pastāvēšanu. Tieši latviešu tautas pašsaglabāšanās instinkts aicināja tautu atdalīties no PSRS. Latvijas Republika tika atjaunota, lai saglabātu latviešu tautu un kultūru. Tas ir mūsu mērķis – Latvija latviešiem – un tas vēl joprojām nav mainījies no barikāžu laika.
Līdzšinējā integrācijas pieredze ir bēdīga. Mūsu mērķis ir apdraudēts. Mūsu galvenās emocijas šajā situācijā ir bailes, nevis līdzcietība. Kāda gan var būt racionāla izvēle? Tas ir netaisni prasīt no mums izvēlēties vienu no diviem. Dodiet trešo, ceturto, piekto variantu!
Reinis Huseins
pirms 6 gadiem
andža
pirms 6 gadiem
andža
pirms 6 gadiem
2) Kā saprast to, ka Kārlis piedāvā izvēlēties ņemt/neņemt un tulīt pat paziņo ka būs jāņem (iepriekš secinot, ka lielākā daļa izvēlētos neņemt) un iesaka pāriet pie cita līmeņa jautājumiem. Kurā vietā bija tā ņemt/neņemt izvēles poga? Pie tam racionālāk vbarbūt būtu papriekšu uzdot vismaz 10 jautājumus piem. Kas būs tie ko mums piedāvā ņemt? Vai varēsim viņus izmitināt un pabarot? Vai viņi grib pie mums braukt? utt. un tad izsverot jā/nē skaitu nolemt galveno jautājumu vai mēs UZŅEMSIMIES ATBILDĪBU viņus pabarot, izmitināt, integrēt, iemācīt valodu, nodarbināt? Pie tam tādā veidā lai mūsu pašu pensionāri, invalīdi, bāreņi netiktu apdalīti vai aizvainoti salīdzinot ar šiem mums nepazīstamajiem cilvēkiem.
Kisus Bite
pirms 6 gadiem
Jābeidz dzīvot skaisto ideālu la-la-zemē, kur visas rases dzīvo vienuviet, visi viens otru mīl un čakli strādā, lai visiem būtu labāk, vienlīdzība pārākajā pakāpē!
Realitāte ir daudz nejaukāka, kā to politiķi no tribīnēm, un preses relīžu lasītāji, ekrānos mums to pasniedz. Ļoti daudzi eiropiešus ienīst, un tiem nelabojami skauž eiropiešu "strādājošā, high-trust sabiedrība". Eiropietis vienīgais ir universālists, kurš uz cilvēku skatās pēc viņa iekšējā satura, nevis rases piederību. Spēja just līdzi otram nelaimē tiek nesmuki izmantota. Desmitiem gadu eiropas vīrieši ir sisti ar feminisma un anti-tradicionālisma rungām, ir izdauzītas jebkādas vīrišķības pazīmes. Viss vīrišķīgais tiek noniecināts, izsmiets.
Vēlme dzīvot etniski viendabīgā sabiedrībā tiek pasniegta kā rasisms un ksenofobija. Tieši šis moments pamatīgi uzvāra dusmas! Etniskā miksēšanās tiek pasniegta kā nenovēršams cunami. Visi, kas šādi gvelž, ir sūdi, kas peld pa marksisma mēslu straumi, un ir mani ienaidnieki.
Miers un saticība pastāv, dzīvojot, tikai starp savējiem. Dabā divas sugas nekad neapdzīvo vienu dzīvestelpu. Viena otrai ir nāvīgākais ienaidnieks, un miers iestājas tikai tad, kad otra suga vairs nav starp pirmo sugu. Naivi ir cerēt ka cilvēks stāv pāri šim dabas likumam. Migrantu krīze ir kārtējais simptoms, kas demonstrē cilvēka tumsonību dabas likumu izpratnē un pielietojumā.
Kulminācija šai ignorancei ir valsts ideja, kā cilvēkus organizējošā sistēma. Tiek izdomāts ka valsts darboņi ir morāli nekoruptējami pārcilvēki, kuri to tikai darīs kā rūpēsies par pilsoņiem. Tiek radītas jaunas eifēmismu kategorijas, kur izspiešana saucās "nodokļu maksāšana", "maksa par civilizāciju", masveida cilvēku slepkavošana ir "miera uzturēšanas operācijas", propoganda par šāda modeļa pareizumu - "izglītība". Šādi var turpināt bezgalīgi...
Realitāte nemelo, iedzīvotāju skaita dinamika manu tēzi "valsts ir kaitīga jūsu labklājībai", lieliski demonstrē. Kāds ir racionāls iemesls Latvijā importēt neiespējami-atrisināmu migrantu problēmu, papildus visām problēmām kuras latviešu tautai ir radījusi nekontrolējams un neietekmējams (referenduma jaunais līmenis) valsts parazīts?
Kisus Bite
pirms 6 gadiem
Dead Bull
pirms 6 gadiem
Protams, ir slikti, ka "Āfrikā mirst bērni", un šķietami morāli pareiza rīcība ir pārtikas un vakcinācijas programmas. Par šo programmu finansēšanu bono un geitsi var sist sev pie krūts un izjust morālo pārākumu (ļoti tīkama sajūta, ja kas), jo glābuši miljoniem dzīvību un tā tālāk, bet rezultāts sabiedrībai ir tāds, ka pārtikas programmas sagrauj jau tā vājo lauksaimniecību un iedzen nabadzībā tajā nodarbinātos, bet vakcinācija, strauji neierobežojot dzimstību, izraisa demogrāfisku eksploziju, ar kuru tautsaimniecības izaugsme un izglītības sistēma nespēj tikt galā. Rezultāts ir aizvien lielāks aizvien nabadzīgāku, mazizglītotāku un attiecīgi agresīvāku cilvēku skaits. Sabiedrības šādu nelīdzsvarotu neilgtspējīgu stāvokli kopš aizvēsturiskiem laikiem atrisina ar karu palīdzību, kas beigu beigās rada daudz lielāku postu par to, kuru sākotnēji centās risināt.
Labāks, tātad arī morāli pareizāks risinājums būtu nevis veikt emocionāli skaistas akcijas, kas ilgtermiņā izraisa katastrofālas sekas, bet šos līdzekļus novirzīt, lai trūcīgo valstu sabiedrības atkārtotu ekonomiskās attīstības procesu, kas rada pārticību, paātrinātā tempā izejot visas šī procesa fāzes. Piemērs ir Ķīna, kura dažu paaudžu laikā no nepatveramas nabadzības ir jau daļēji atguvusi savu kādreizējo varenību, un tās darbaspēks, lielos vilcienos runājot, nebūt nav lēts arī pasaules mērogā. Cita lieta, ka ne katra sabiedrība pieņems šādu risinājumu. Kultūru relatīvisma dogmai vairs tic tikai paši apdauzītākie kreisie liberāļi.
Ja patiešām kreisie liberāļi nespēj naktī mierīgi gulēt, ja nav palīdzējuši afrikāņiem vai arābiem, tad kompromiss būt masveida bērnu adopcija no krīzes skartajiem reģioniem, no mazotnes tos uzaudzinot par attiecīgās Eiropas valsts kultūrai piederīgiem cilvēkiem, bet norobežojoties no veselu citādas kultūras sabiedrību uzņemšanas, kas pie zināmas kritiskās masas neizbēgami sagraus Eiropā ilgi un grūti sasniegto sociālo stabilitāti, mieru un pārticību.
dzimmijs13
pirms 6 gadiem
dzimmijs13
pirms 6 gadiem
ievaj
pirms 6 gadiem
JĀ JĀ JĀ! :) šis ir reāli THE punkts - danke par pārdomām, kopumā iezīmē situāciju diezgan precīzi pa bungām, me like.
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Artis Svece
0Pārliecība un vājums
Rīcība pārliecības dēļ ir pelnījusi zināmu respektu, un šāda prakse Latvijā nav īpaši izplatīta, bet tieši tāpēc varbūt mums pietrūkst iemaņu, kā no amata atkāpties labi. Manuprāt, Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās nav labs paraugs un mums ir vairāk jāmācās, kā prasmīgi atkāpties pārliecības dēļ.
0
Kultūras ministrija izsludinājusi konkursu senioru medijpratības veicināšanai
Lai mazinātu dezinformācijas radītos riskus un veicinātu kritisku un atbildīgu attieksmi pret publiskajā telpā pieejamo informāciju, Kultūras ministrija (KM) izsludinājusi konkursu uz valsts pārvaldes uzdevuma – senioru medijpratības sekmēšana – veikšanu.
Māris Zanders
0Smags pārbaudījums skaidrai domāšanai
Mediju patērētājs patiesībā tiek konfrontēts ar nepieciešamību izvēlēties, kas manā skatījumā ir pretīgi: kādi video vai foto kadri viņu satriec vairāk? Nogalināta ebreju bērna vai nogalināta palestīniešu bērna? Kuras no pusēm asaras mūs aizkustina vairāk?
Lolita Tomsone
0Raheles cepumi mums visiem
Upuru skaits, pat rakstot šo tekstu, noteikti ir mainījies jau reizes piecas, tāpat arī uz Gazu vardarbīgi aizvesto ķīlnieku skaits. Tur nav tikai izraēlieši, bet pat 14 Taizemes viesstrādnieki, kas kibucos pie Gazas robežas vāca avokado. "Telegram" kanālos cilvēki ar stipriem nerviem ir noskatījušies, kā "Hamas" teroristi ar kapli nocērt galvu vienam no šiem viesstrādniekiem.
Iveta Kažoka
0No sīkām problēmām uz lielām ambīcijām
Mani novērojumi liecina, ka mūsu ziemeļu kaimiņu panākumi lielā mērā balstās pārliecībā, ka savākta, pārdomāta, labi koordinēta politika ir iespējama. Tādēļ amatpersonas mobilizējas un tieši šādu politiku arī īsteno. To var saukt par pašsuģestiju, bet, pat ja tā, kamēr tas strādā, nav nozīmes, kā to sauc.
Redzējumi
24.09.2015
17
Patvēruma meklētāju sarunas