Kārlis Vērpe
pirms 6 gadiem
meerciite, par Jūsu teikšanu es nešaubos. Jūs vispār lasat to, ko rakstu tekstā un komentāros? Ne šajā, ne iepriekšējā rakstā neesmu noliedzis vai kā apslēpis, ka Latvija būtu nabadzīga valsts un tās sabiedrības locekļu pašapziņa ir visai trausla kā vadošajos amatos, tā arī sabiedrībā kopumā. Tas arī ir viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc primāri rūp sava kabata, kāpēc zog, ne kopējais labums un kāpēc brauc prom, nevis desmitkārt apdomā, vai nevar ko iesākt, lai nopelnītu tur pt, kur dzīvo. Jums pilnībā piekrītu, ka ir jāraksta un jāpēta visas problēmas, kādēļ Latvijā ir tā kā ir, bet šis apsvērums taču neatceļ nepieciešamību runāt arī par patvēruma meklētājiem, kas būs būtiska nāktnes problēma Latvijā. Turklāt, lai kādi būtu iemesli rasistiskai vai ksenofobai attieksmei, kādu, manuprāt, var vērot lērumā Latvijas portālu, tāpēc taču tā nekļūst attaisnota. Un, manuprāt, rasisma un ksenofobijas vairošanās sabiedrībā ir tik pat būtiska problēma kā mazas pensijas un smieklīgas algas augstākajā izglītībā. Bet pilnībā piekrītu, ka ir nepieciešams arī runāt par pensijām un algām.

Kārlis Vērpe
pirms 6 gadiem
meerciite, Jums piekrītu, ka patvēruma meklētāju atspoguļojums un drūvēšanās par šo lietu patiešām ir simptoms smagākām kaitēm un paldies par Jūsu neatslābstošo kritiku šajā sakarā. Turpmāk mēģināšu rakt dziļāk. Tajā pat laikā tas pats etniska nacionālisma stāsts ir viens no problēmas pamatiem, kaut arī tam kā valdošajam stāstam mūsu platuma grādos ir gan vēsturiski, gan politiski saprotami (cilvēciski) iemesli. Skaidrs, ka par problēmu ir jārunā kompleksi un cik iespējams detalizēti un es tikai priecātos, ja bēgļu jautājums izrādītos gana spēcīgs grūdiens plašākai, dziļākai un kritiskākai refleksijai. Tomēr arī par pašu valodu, kurā runājam, ir jādomā, lai kādi nabagi un lai cik traumēti mēs nebūtu. Principā valoda ir viena no nozīmīgām atslēgām uz dziļajām problēmām. Jūsu minētās slimības ir jāvingrinās vismaz daļēji arī ārstēt katram pašam. Tik, cik tas attiecas uz katra paša domām un valodu. Jo alternatīva būtu valsts apmaksāti kolektīvi, teiksim, kognitīvas terapijas kursi, jo strauja ekonomiska attīstība, kas varētu cilvēkiem ļaut justies cilvēcīgāk un patstāvīgāk, daudzu un dažādu iemeslu dēļ (tās pašas traumas, vietēji un globāli ekonomiski un politiski procesi, izglītības sistēmas vājums utt.) visdrīzāk ir tālākas nākotnes perspektīva. Un te es nedomāju mūsu sabiedrības trūcīgāko slāni, tantēm ar kaķiem patiešām ir kā ir, neesmu tik pārliecināts par tiem dēliem Vācijā it visos aizbraukšanas gadījumos. Traumatizēto valoda pie mums vēl arvien ir dominējoša, kā starp nabagiem, tā starp tiem, kuri nebūt nedzīvo tik bēdīgi kā tante ar kaķi, bet uz Vāciju brauc daudz maz regulāros ceļojumos vai komandējumos. LTV 1 arī manuprāt nav kvalitatīvas žurnālistikas bastions, bet vismaz tik, cik esmu skatījies tās gatavotos materiālus par bēgļiem, ir radies labāks iespaids par portālu piedāvājumu. Televīziju gan skatos maz, tā ka iespējams būtiskākais te man ir paslīdējis garām. Arī tādēļ raksts ir primāri par portāliem. Vēl kas - rakstā jau kritizēju mediju darbību, ne nabadzīgo ļaužu domāšanu, kaut daļēji arī norādu uz katra paša domāšanas higiēnu. Kā reiz mediji ir mūsdienās izšķiroši nozīmīgi viedokļu veidotāji un tie nes itin lielu atbildības devu. Tādēļ mediju piedāvājuma kritiku uzskatu par tikpat būtisku kā daudzu citu, arī dziļāku problēmu kritiku.

Maija Roze
pirms 6 gadiem
Paldies, Kārli Vērpe! Kaa vienmeer, interesanti. Man interesanti. Katrs par sevi atbildam. Rakstaa ir vairaakas teemas savijushaas, visas traapiigas.

Dazaadiiba. Personiigi ar sho sajuutu tiku galaa, kad sapratu, ka dziivojot un straadaajot starp dazaadu rasu cilveekiem vairs nevar defineet dazhos vaardos taadus vispaariigus jeedzienus kaa gaumiigs, skaists, kulturaals... Kaa saliidzinasi Afrikas kraasas ar latvisko mieriigumu, Kiinas burzinju un taadu savdabiigu vienliidziibu ar Latvijas vienseetu. Tas viss pastaav un ir pareizs, un ir gaumiigs, skaists un kulturaals, un katram savs. Bet to nevar apguut ekskursijas autobusaa vai pludmalee - tikai reaalajaa dziivee. Un buutiiba jau nevar arii nevar izbeegt no apluukoshanas, jo citaadais reizeem ir tik skaists. Ja noker tavu skatu, vienkaarshi jaapasmaida un jaasasveicinaas. Tas viss.

Ja man 8 gadus ir forshs koleegis un  draugs, kursh 3-5 reizes dienaa luudzas pret austrumiem, vispirms nomazgaajis, rokas un peedas,u.c, ja katru gadu meenesi vesela rinda pazinju saules laikaa ieveero Ramadanu, vai mani var sabiedeet staasti par islaamu kaa religiju? Tas ir vinju dzivesveids, un sapiit ar radikaalju politiskajaam ambiicijaam ir vienkaarshi nezinaashana vai apzinaata launpraatiiba. Atceros koleegis sava Latvijas apciemojuma laikaa seedeeja blakus manai dzilji katolticiigajai 97 gadus vecajai vecmammai, muusu lauku maajaas Latvijaa pirms 3 gadiem un abi tureeja viens otra roku bez vaardiem. Kad redzi taadas 'dziivaas fotograafijas', ko tur vairs teikt. Ja vecmammai tur aizsaulee kaaads prasiis viedokli par araabiem, arii vinai buus ko teikt, bet ne no zinjaam, bet savas dziives. Un gan jau atradiisies arii tur kaads, kas vinai saciis, nu ko juus, Annas tant, es, es zinu kaa ir iisteniibaa.

Avoti, avoti, avoti. Cilveeki nodod viens otram zinas, nepaarbaudot un pat reizeem neinformeejot par savu attieksmi. Varbuut viedoklja nav, varbuut neerti formuleet, jo pateikts ir pateikts, un ko cilveeki padomaas, un visi ciema sunji ries. Nokluseejumi, pieneemumi. Kaa noformuleet iisi un joprojaam ar pareizajiem, saveejiem vaardiem? Jo lasiis jau cits, ar savu personisko kontekstu un izpratni. Noshaareet bez savas piebildes un arii bez personiskaas atbildiibas muusdienaas ir sekundes jautaajums. 'Dziivas' sarunas ir tik svariigas.

Izpratne par dziivi veidojas empiiriskaa celjaa. Jebkura vieta, cilveeks, paaridariijums, iepriecinaajums, viss ir svariigi. Tadeelj un tieshi taadeelj peec buutiibas ir neiespeejama diskusija cilvekiem ar dazaadaam pasaules pieredzeem, ja nav atveertiibas un veelmes maaciities un izzinaat. Dogmas apslaapee cilveecisko veelmi peec attiistiibas. Un droshi vien ir dusmas, ja kaads saka, ka taa cita pasaule arii ir tikpat veertiiga, pareiza un interesanta, un ir forshi sadziivot. Un veel lielaakas dusmas, ja arii materiaalaa nestabilitaate min uz papeeziem. Un partneris nevis saprot un atbalsta, bet baksta, un veel un veel.. Un sens kolegis vai skolas draugs biedee un politikis melo. Un ticu arii, ka tas viss ir patiesi, jo ir kaa ir. Un, ja kraasns ir sapliisusi un duumo, ja isti nezini, ka nomaksaasi ritdienas maksaajumus, utt, ir tikai normaali dusmoties. Un taa bezgaliigi, vai pareizaak sakot, liidz robezai, kad tomeer jaapieaug.

Katram savs staasts un visi staasti vienliidz patiesi. Lai izdodas, jo iespeeju 21.gadsimtaa ir vairaak nekaa jebkad agraak bijis!
Shis komentaars ir tikai autoram un sev pashai - par visu un neko iipashu.

Marī
pirms 6 gadiem
Tik baiss infantīlisms, nekādas apjēgsmes caur valsts, ģimenes vai personīgo kultūrslāni, tikai a la "bet mums politkorekcijas 3 dienu seminārā mācīja".
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!