Politika
07.08.2017

Pašiem savi beji un pašā

Komentē
2

Lasot par 17.–19. gadsimta "mežonīgajiem Balkāniem", atpazīstami 21. gadsimta Latvijas politiskie paradumi.

2011. gadā slovēņu valodā iznākušais slovēņu antropologa Božidara Jezernika darbs "Mežonīgā Eiropa" kļuvis pieejams arī slovēņu valodu nepratējiem vairāku Eiropas valodu, t.sk. krievu, tulkojumos. Krājums galvenokārt sagādās garīgu baudu stereotipu un nacionālo mītu pētniekiem, tomēr dažās esejās Jezerniks aplūko reāli eksistējušas parādības un ieradumus Balkānu reģionā laika posmā no 15. līdz 20. gadsimtam.

Viens no tādiem – pretinieka galvas (citos gadījumos ausu un deguna) nogriešana un vēlāk lepna, kā saka, eksponēšana. Jezerniks norāda: lai gan "civilizētās Eiropas" ceļotāji un svešu zemju aprakstītāji visnotaļ ar simpātijām izturējušies pret tā laika Melnkalnes iedzīvotājiem (kaut arī bijuši ļoti trūcīgi, viņi tomēr lepni un spējuši noturēties pretī turkiem), plaši izplatītais ienaidnieka galvas ciršanas un apkārt staipīšanas niķis vēl 19. gadsimtā licies pārāk barbarisks.

Un te nonākam pie Melnkalnes brašo vīru argumentācijas. Pirmā: pirmie tā sāka rīkoties turki, mēs pēc tam. Otrā: ja mēs pārtrauksim šo tradīciju, mūsu ienaidnieki domās, ka esam zaudējuši kaujas sparu (baidāmies no atriebības utt.).

Mūsdienu Latvijas politikā galvu cits citam gluži necērt, tomēr attaisnojumi plaši nosodītai rīcībai saturiski ir līdzīgi. Piemēram, drīz pēc lielās piktošanās par t.s. partiju kvotām budžetā pērnā gada nogalē vairāki politiķi man tā arī skaidroja: protams, tā ir slikta tradīcija, bet, ja mēs "izlēktu" un no tās atsacītos, mūsu ietekmes lokā esošie pašvaldību vadītāji teiktu, ka esam zaudējuši tvērienu un attiecīgi no mums nav gaidītā labuma. Un vispār ne jau šī Saeima to iesāka...

Salīdzinājums var likties pārāk eksotisks, bet nevar noliegt, ka ir virkne rīcību (sākot ar naudas piesaisti politikā, beidzot ar jau minētajām kvotām), kuras pārtraukt traucē taisnošanās – prakse pastāv jau sen un nostiprinājusies tā, ka neviens negrib būt "tas muļķis", kurš pirmais no tās atteiksies. Zināmā mērā apburtais loks.

Jezernika grāmatā cita daļa ir veltīta ne tik drūmai, bet arī pārdomas radošai tēmai – Mostaras Vecajam tiltam mūsdienu Bosnijā un Hercegovinā. Cik saprotu, neviens neapšauba, ka šis tehnoloģiski un estētiski nozīmīgais objekts celts Osmaņu impērijas laikā. Savukārt Jezerniks detalizēti apraksta to, kā 18.–19. gadsimtā visnotaļ kompetenti vēsturnieki secināja, ka tilts principā ir mantojums no Romas impērijas, jo kaut ko tik ievērojamu "tie turki" uzcelt nevarēja, tāpēc ka bija barbari, slinki utt. Tik skarbi vērtējumi izrietēja no tā, kāda bija Osmaņu impērija savā stagnācijas un norieta periodā, apriori pieņemot, ka tāda tā bijusi arī agrāk.

Kaut kas līdzīgs ir vērojams veidā, kādā sabiedrība uztver personas – fiziskās vai organizācijas – uz politiskās skatuves. Ja šis aktieris noteiktā laika periodā ir pamanījies daudziem apnikt, viņus saniknot, tad faktiski tiek noraidīta iespēja, ka viņš kaut ko varētu darīt arī ne tikai savtīgās interesēs un ka vispār viņš kādreiz kaut ko jēdzīgu sabiedrības labā ir darījis. Zināmā mērā tas ir netaisnīgi, tomēr, ja politika – vai grāmatas kontekstā valsts (Osmaņu impērija) – izvirst, arī diezgan neizbēgami.

Noslēgumā mazliet nejauks sižets grāmatā saistībā ar "nomales" vēlmi pielīdzināties "centram". Viena no Jezernika esejām veltīta Balkānu topošo valstu galvaspilsētu centieniem sevi pieteikt kā vietējo "Parīzi" (ja pareizi atceros, arī Rīgu starpkaru periodā mūsu tautieši ir saukuši par "mazo Parīzi"...). Aprakstījis šos pūliņus, Jezerniks citē kādu Rietumeiropas autoru, kurš indīgi piezīmējis: ja Bukarestei labpatīk sevi saukt par "mazo Parīzi", lai tā būtu, galvenais, lai Parīze nekad nekļūtu par Bukaresti, kaut "lielo"... Ir pagājis vairāk nekā gadsimts, tomēr brīžiem liekas, ka attiecībās starp "veco" un "jauno" Eiropu ir tikpat daudz kompleksu, nezināšanas, slēptas augstprātības.

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
2