Politika
19.07.2017

Pasaules bagātākā valsts ielenkumā

Komentē
0

Sunnītu un šiītu, politiskā islāma un tradicionālo arābu monarhiju līderu, vairāku desmitu un simtu iesaistīto pušu konflikti daudzos spriedzes punktos plosa Tuvos Austrumus, kur notiekošais perfekti atbilst formulai "visu karš pret visiem".

Domstarpību pamatā ir ne vien reliģiskas un politiskas, bet arī ne tik bieži analizētas ekonomiskas intereses, kas spēj raisīt iespaidīgu domino efektu.

Piecreiz mazāka par Latviju

Jūnijā Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), Ēģipte kopā ar vēl dažām valstīm sarāva diplomātiskās un ekonomiskās attiecības ar globālo līderi gāzes ieguvē: Kataru. Šis emirāts tiek vainots teroristisku un ekstrēmisku organizāciju atbalstīšanā.

Atklāta Kataras nevēlēšanās atbalstīt Persijas līča sunnītu valstu pozīciju attiecībās ar šiītu Irānu tiek vērtēta kā nodevība. Un šajā visā nav nekā jauna, tāpat kā Kataras atbildē uz apvainojumiem: saiknes ar tādiem grupējumiem kā "Hamas", "Taliban", "Al Kaeda" palīdzot mīkstināt to pozīciju un iesaistīties pārrunās.

Lai arī Kataras teritorija ir reizes piecas mazāka par Latviju un tās pamatiedzīvotāju skaits ir ap 200 tūkstošiem (kopā 2,2 miljoni iedzīvotāju), tās ģeopolitisko nozīmi grūti pārvērtēt. Emirāts ir lielākais sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) ražotājs pasaulē, tas izveidojis vienu no lielākajiem investīciju fondiem pasaulē, "Qatar Investment Authority", "Qatar National Bank" ir lielākā kreditore Tuvajos Austrumos.

Šeit izveidots ASV Bruņoto spēku galvenais komandcentrs reģionā; vērts piezīmēt, ka 14. jūnijā Katara noslēdza darījumu 12 miljardu dolāru apmērā par 36 ASV iznīcinātāju F-15 iegādi.

Konflikta katalizators

Saskaņā ar oficiālo versiju, kas balstās uz neapstiprinātu informāciju, diplomātisko attiecību pārtraukšanas iemesls bija pierādījumi par Kataras īstenoto teroristisko grupējumu finansēšanu.

"Financial Times" (FT) vēsta: Kataras blokādes katalizators izrādījies darījums, ko emirāts esot slēdzis ar Irānu un "Al Kaeda" filiālēm, lai atbrīvotu Kataras karaliskās ģimenes locekļus, kuri medību laikā nolaupīti Irākā. Emirāts esot samaksājis 1 miljardu dolāru, no kā 700 miljoni esot tikuši Irānas pārstāvjiem un reģionālajiem šiītu kaujiniekiem, ko tā atbalsta. Turklāt 200–300 miljonus dolāru esot saņēmuši islāmistu kaujinieki Sīrijā; lielākā šīs summas daļa esot nonākusi ar "Al Kaeda" saistītā grupējuma "Tahrir al Sham" rokās.

Lai arī nav oficiālu pierādījumu, FT avoti piebilduši, ka aprīlī notikušais darījums Kataras kaimiņvalstu vidū pastiprinājis raizes par mazās, ar gāzi bagātās valsts lomu reģionā. Eksperti rezumē, ka miljarda nodošana kārtējo reizi uzsvērusi: Doha izmanto ķīlnieku atbrīvošanu, lai finansētu nemierniekus Sīrijā. Var arī uzskatīt, ka šādā veidā Katara pirkusi labvēlību no Irānas, kas tiek vainota konfliktu ugunskuru kurināšanā arābu pasaulē.

Interesants akcents šajā iespējamajā darījumā: kad Irākas premjers Haidars al Abadi aprīlī paziņoja, ka viņa valdība saņēmusi simtiem miljonu dolāru, Irākas ierēdņi piezīmēja – nauda ar Kataras lidmašīnām atvesta "nelikumīgi": "Nauda pienāca čemodānos. Vai varat ko tādu iedomāties?"

Pulvera mucai vāks bija nost. Uzreiz pēc robežu slēgšanas Kataras TV kanāls "Al Jazeera" atbildēja ar informāciju par AAE līdzdalību neveiksmīgajā Turcijas 2016. gada apvērsumā. "Al Jazeera" izdarīja secinājumu, ka AAE vairs nevēlas spēlēt "otrās vijoles" lomu, bet gan grib kļūt par galveno ASV sabiedroto reģionā, gāžot no šī pjedestāla Saūda Arābiju. Tātad cita pēc citas tiek diskreditētas Persijas līča Arābu valstu sadarbības padomes (Saūda Arābija, Katara, AAE, Bahreina, Omāna, Kuveita) monarhijas.

Tomēr – kā tas bieži gadās – oficiālā versija var izrādīties ērts aizsegs pavisam prozaiskam iemeslam: Katara pārāk ilgi bijusi līdere SDG ieguvē un piegādē. Piemēram, ne viens vien eksperts pieņem, ka viens no ieilgušā kara Sīrijā iemesliem ir tas, ka Katara tiecas uzbūvēt gāzes vadu līdz Eiropai.

"Situācija saistīta ar enerģētikas tirgu"

Aizsākoties Kataras saspīlējumam, Japānas kompānija "Jera Co", kas ir pasaulē lielākā dabasgāzes iepircēja, savā paziņojumā par pret emirātu vērstajām sankcijām piezīmēja, ka tas ir "Tuvo Austrumu ģeopolitisks jautājums un pastāv varbūtība, ka šī situācija cieši saistīta ar enerģētikas tirgu".

Pirmoreiz reģionā gāze par strīdus ābolu kļuva vēl 1995. gadā, kad kartē grūti ieraugāmā Katara gatavojās piegādāt pirmo gāzes partiju. Tad emirāts apvainoja naftas lielvalsti Saūda Arābiju un citas reģiona valstis mēģinājumos bloķēt SDG eksportu.

Katarai gāzes ieguves vieta ir kopīga ar Irānu, Saūdu karalistes visnesamierināmāko pretinieci; katarieši izstrādā Ziemeļu kupola atradni; irāņi izmanto Dienvidparsas atradni. Ienākumi, pie kuriem ar gāzes piegādēm tikusi Katara, kas vēl nesen bija tikai neievērojams beduīnu pērļu zvejnieku ciemats, to pārvērtuši par visbagātāko valsti pasaulē ar gada ienākumu 130 tūkstoši dolāru uz 1 iedzīvotāju.

Pārtapšana par vislielāko SDG eksportētāju pasaulē emirātam palīdzēja gūt neatkarību no naftu iegūstošajām kaimiņvalstīm un izrauties no Saūda Arābijas ietekmes. Šobrīd Kataras vadošo lomu globālajā gāzes tirgū spēj apstrīdēt vienīgi "Gazprom".

Galvenā spēlētāja Sīrijā?

Pēc neoficiāliem datiem, emirāts pēdējo 2 gadu laikā Sīrijas nemiernieku atbalstam iztērējis 3 miljardus dolāru, kas ievērojami pārsniedz jebkuras citas valdības izdevumus šajā teritorijā. Katara arvien vēlējusies spēlēt lielāku lomu reģionā: tā ilgstoši centusies viena pati uzcelt gāzesvadu no Sīrijas uz Eiropu, kas 2013. gadā kļuva par strīdus ābolu attiecībās ar Saūda Arābiju: tobrīd notika Kataras diplomātu izsūtīšana no šīs karalistes.

Pagāja gadi, gūtā pieredze ļāva saprast, ka Krievija nepieļaus Kataras gāzes tranzītu caur Sīriju. Sekoja stratēģiskais pagrieziens Maskavas virzienā: suverēnais fonds "Qatar Investment Authority" pērn vienojās investēt 2,7 miljardus dolāru Krievijas uzņēmumā "Rosnjeft".

Tas savukārt palielināja bažas, vai Katara nekļūst par ievērojami aktīvāku ass Krievija–Irāna–Sīrija piekritēju. Pieaugošā mazā emirāta finanšu un politiskā neatkarība arvien vairāk uztrauca kaimiņus, kuri sāka meklēt iespēju apgriezt Katarai spārnus. Izdevība parādījās pēc nesenās Donalda Trampa vizītes Tuvajos Austrumos, kur ASV prezidents aicināja izolēt Irānu.

ASV stratēģija Tuvajos Austrumos mainās, jo Tramps Ameriku uzskata par izlutinātu bērnu, kuru izmanto, lai izraisītu haosu arābu pasaulē. Tāpēc Rietumu valstis kopumā tagad izšķirīgi noskaņotas pret teroristu grupējumiem, meklējot visefektīvākos veidus to iznīcināšanai.

Kad Katara publiski nepievienojās Irānas izolācijai, sekoja diplomātisko un ekonomisko attiecību saraušana.

Ar maigā spēka instrumentiem

90. gados pārvarējusi naftas kaimiņvalstu liktos šķēršļus, Katara ātri kļuva par dominējošo spēlētāju globālajā gāzes tirgū ar viszemāko SDG ražošanas pašizmaksu. Ekonomiskā varenība vairoja ambīcijas un vēlmi izplatīt politisko neatkarību.

Lai arī kāda apvainojumu lavīna – turklāt noformulēta oficiālu prasību veidā – tagad gāžas pār Kataru, lielākā daļa reģiona iedzīvotāju šo valsti uzlūko kā bagātu un neitrālu islāma pasaules nostūri; tikai absolūts mazākums apzinās patieso Kataras ietekmi uz Tuvajiem Austrumiem un Āfriku.

Kataras paveiktais ir unikāls piemērs pasaules vēsturē, kas ir krasā pretrunā ar starptautisko attiecību izpētē dominējošo reālisma teoriju. Emirāta rīcībā nav ne militāru kapacitāšu, ne cilvēkresursu, kas nepieciešami, lai notikumus reģionā ietekmētu ar stingrā spēka palīdzību. Tomēr prasmīgs darbs pie valsts paštēla, kā arī maigā spēka instrumentu pilnveidošana pārpārēm kompensē šos trūkumus.

Valsts ārpolitiskās stratēģijas panākumi pirmkārt balstās uz reģionā norisošo procesu dziļu izpratni. Uz haosa, kopienu un visdažādāko islāmistu novirzienu savstarpējo pretrunu fona Katara veiksmīgi izvēlējusies gan laiku, gan nišas savas ietekmes izplatīšanai.

Gāzes pārbagātība radīja emirāta ambīcijas sevi identificēt ar īsteno vahabisma ideju (kas jāizplata visā reģionā) nesēja lomu. Katara atbalstīja Brāļus musulmaņus Ēģiptē, Hamas Gazas sektorā, kā arī militāros grupējumus, pret kuriem darbojas AAE vai Saūda karaliste Lībijā vai Sīrijā, – tas naftas kaimiņvalstis kaitināja vēl vairāk.

Emirāts vairākkārt metis izaicinājumu tradicionālajam reģiona spēka centram – Saūda Arābijai –, īstenojot visai neordināru politiku. Katarai ir pierobežu konflikti ar arābu valstīm; vienlaikus Doha uztur ciešu saikni ar Teherānu, pilnīgi miermīlīgi ar irāņiem dalot pasaulē lielāko gāzes atradni Ziemeļu kupols/Dienvidparsa. Turklāt 2003. gadā uz Kataru no Saūda Arābijas tika pārcelta lielākā ASV militārā bāze reģionā.

Tāpat gāze palīdzēja finansēt globālo TV kanālu "Al Jazeera". Ar tā starpniecību īstenotā daudzu Tuvo Austrumu valstu vadītāju asa kritika vietējās cenzūras apstākļos "Al Jazeera" padarīja par reģiona opozīciju galveno ruporu un nodrošināja īpašu popularitāti arābu jaunatnes vidū. Rezultātā tieši no Kataras televīzijas studijām tika translēti daudz ko izšķirošie ziņojumi par Arābu pavasara sākumu un protestu attīstības gaitu. "Al Jazeera" sižeti tika veidoti visaugstākajā profesionālajā līmenī, pie to veidošanas strādāja reģiona, kā arī Rietumu vadošie TV speciālisti.

Lai arī Katara aktīvi finansē dažādus reģiona grupējumus, lielā mērā pateicoties "Al Jazeera", emirātu pat Tuvajos Austrumos uzskata par neitrālu plaukstošu valsti. Pēc sabiedriskās domas izpētes centra "Zogby Research" datiem, neraugoties uz Kataras tiešu atbalstu Sīrijas bruņotajai opozīcijai un līdzdalību Lībijas bombardēšanā, tikai neliels cilvēku skaits arābu pasaulē uzskata, ka emirātam būtu jāuzņemas atbildība par situāciju šajās valstīs.

Gāze, ASV komandcentra klātbūtne un iespaidīgā "Al Jazeera Dohai" ļauj īstenot aktīvu un brīžiem agresīvu politiku reģionā. Šķiet, nav nevienas arābu valsts, kas nevēlētos darīt visu iespējamo, lai piespiestu šo TV kanālu apklust uz visiem laikiem.

Kataras un Irānas vienlaicīgās darbības

Svarīgi, ka pirmkārt dabasgāze bija tā, kas Kataru pievērsa sadarbības politikai ar šiītu Irānu – lai nodrošinātu savas bagātības avotu. Turklāt emirāts nevēlējās kaimiņvalstīm – lai kā to tās gaidīja – piegādāt gāzi par pazeminātu cenu. 2005. gadā Katara spēra soli atpakaļ, pasludinot moratoriju uz tālāku Ziemeļu kupola iegulu izstrādi, kas varētu nodrošināt vairāk gāzes tuvējam eksportam.

Uz 2 gadiem noteiktais moratorijs tika atcelts tikai šī gada aprīlī, pēc tam, kad Irānas ieguves rādītāji no tai piederošās atradnes daļas sāka izlīdzināties ar Kataras indikatoriem. Un šeit vērts iedziļināties detaļās, kas ir ne mazāk būtiskas par karaliskās ģimenes nolaupīšanu Irākā tajā pašā laikā.

Tātad – vēl viena atbilde uz jautājumu: "Cik negaidīta bija blokādes ierosināšana?" 2017. aprīlī Katara atcēla moratoriju pasaulē lielākās dabasgāzes atradnes izstrādei, acīmredzami mēģinot mainīt konkurēšanas stratēģiju. Šajā laikā SDG tirgus piedzīvo grandiozas pārmaiņas, jo tajā parādījies iespaidīgs jaunu piegāžu piedāvājums no Austrālijas un ASV puses; vienlaikus arī Krievija cer kļūt par lielāko SDG ražotāju pasaulē.

Ieilgušais Ziemeļu kupola moratorijs varēja Dohai dot laiku, lai izpētītu strauja gāzes ražošanas pieauguma iespējas. Acīmredzot atradnes izstrādes atjaunošanas rezultātā SDG ieguves papildapjoms tagad palielinātu pārprodukciju globālajā tirgū; visvairāk spēle uz cenas pazemināšanos pa prātam būtu ražotājai ar zemāko pašizmaksu – Katarai.

Irāna, kas cieš no izteikta gāzes deficīta iekšējā tirgū, strauju ieguves palielināšanu savā atradnes daļā – Dienvidparsā – padarījusi par prioritāti. Lai īstenotu projektu "South Pars II", tā 2016. gada novembrī parakstīja iepriekšēju vienošanos ar Francijas kompāniju "Total". Šī gada martā Irānas naftas ministrs Bidžans Zanganehs apsolīja kāpināt gāzes ieguvi Dienvidparsā.

"Qatar Petroleum" izpilddirektors Sāds al Kābi atzīmējis, ka lēmumu atcelt moratoriju nav iniciējis Irānas plāns attīstīt savu atradnes daļu: Kataras ekonomika esot izjutusi spiedienu globālo naftas cenu – līdz ar to arī gāzes – krišanās rezultātā. 2015. gadā "Qatar Petroleum" atlaida no darba tūkstošiem cilvēku un iesaldēja virkni aktīvu.

Globālais naftas un gāzes tirgus mainās

Pasaules izejvielu tirgus nokļuvis ap emirātu izveidojušās situācijas varā. Gan gāzes giganta Kataras, gan naftas giganta Saūda Arābijas ar ogļūdeņražiem saistītā nākotne patlaban ir apdraudēta.

Saūda karaliste faktiski ir OPEC un tai pievienojušos valstu līdere, taču naftas karteļa zūdošā ietekme, kā arī nespēja ar izvēlēto tirgus stratēģiju celt melnā zelta cenu liek šaubīties par valsts dominējošo lomu nākotnē. Tāpat tagadējā saspīlējuma rezultātā var parādīties papildu šaubas par OPEC+ naftas ieguves ierobežošanas nosacījumu izpildi.

Balstoties uz veiksmīgu sarunu vešanu ar Krieviju un pat tādām valstīm kā Irāka, Katarai ilgstoši piederēja vadošās pozīcijas globālajā gāzes sektorā; tagad emirāta noteicošā loma var izrādīties apdraudēta: un, pat ja spriedzes eskalācija nekaitēs enerģijas nesēju eksportam, izveidojusies situācija var atstāt tālejošu iespaidu uz Kataras nākotni.

Japānas importējošo kompāniju "Jera Co" un "Tokyo Gas Co" pārstāvji jau pateikuši, ka nav pieņemts lēmums par to, vai tiks parakstīti jauni līgumi par Kataras gāzes piegādēm ar 2021. gadu. Lai kā arī būtu, globālais SDG tirgus arvien vairāk pārvēršas par tirgu tādam pircējam, kas var diktēt nosacījumus un cenas.

Tomēr kopumā finanšu centros nevalda satraukums par emirāta SDG tirgošanas nākotni. Apmēram puse Kataras zilā zelta eksporta orientēta uz Japānu, Dienvidkoreju un Indiju; Eiropas tirgus sastāda trešdaļu. Ja Kataras kuģi arī turpmāk spēs šķērsot Ormuzas šaurumu, mazā Persijas līča valsts spēs saglabāt savu galveno ienākumu avotu. Starp citu, joprojām turpinās gāzes piegāde AAE.

Cik apdraudēts ir emirāts

Dabasgāzes eksports palīdzējis radīt ne vien respektablas valūtas rezerves, bet arī piepildīt Kataras fondus ar iespaidīgu summu: 335 miljardiem dolāru. Fonds "Qatar Investment Authority" ir lielākais uzņēmuma "Volkswagen" akcionārs ar 17% lielu daļu; "Deutsche Bank" katariešiem pieder 6%, viņu īpatsvars "Credit Suisse" nesen tika palielināts līdz 5,01%. Tāpat Kataras suverēnajam fondam pieder daļas "Rosnjeft" (9,75%), "Glencore" (9%), "Barclays" (6,3%), "Agricultural Bank Of China" (12,99%), "Sainsbury" (22%); pieminēsim arī Londonas debesskrāpi "Shard" un universālveikalu "Harrods", kā arī juvelierizstrādājumu uzņēmumu "Tiffany & Co".

Neviena no šīm kompānijām nevēlas konflikta eskalāciju – un to liek noprast arābu valstīm.

Vēsture liecina, ka visi iepriekšējie mēģinājumi izolēt arābu valstis (turklāt daudz vājākas) beigu galā izgāzušies. Kad Irāna 1986. gadā sagrāba daļu Irākas teritorijas, tā pati alianse, kas šodien atmasko Kataru, pieprasīja Sīrijai ierobežot tās sadarbību ar Irānu. Piemēram, Saūda karaliste piedāvāja piegādāt naftu Irānas vietā, taču Saūda izveidotās koalīcijas prasības Sīrija noraidīja.

Melnais zirdziņš Turcija piedzīvos domino efektu

Uz reģiona šaha dēļa melnā zirdziņa loma šobrīd pienākas Turcijai. Katarā izvietota ne vien ASV Centrālā komandcentra reģionālā štābmītne; tur atrodas arī militārā bāze, kas pieder NATO dalībvalstij Turcijai. Tās prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņojis, ka viņa valsts aizsargās emirātu.

Oficiāli Ankara joprojām cenšas saglabāt labas attiecības ar abām konfliktējošām pusēm. Tomēr vairāku pēdējo mēnešu laikā Turcija aktivizējusi pūles uzlabot attiecības ar Irānu un Krieviju: ne tikai tādēļ, lai nodrošinātu atbalstu savām militārajām operācijām Sīrijā, bet arī ekonomisko interešu dēļ. Irāna ir milzu tirgus Turcijas produktiem, turklāt Teherāna tai piegādā gāzi.

Izskatās, Turcija nosliekusies par labu kopējai asij ar Irānu un Kataru, līdz ar to graujot status quo reģionā. Ankara likusi saprast Rijādai, Abū Dabī un pat Kairai, ka tām jāpārvērtē Turcijas loma Tuvajos Austrumos: pat ja tā nepatīk. Jauna smaguma centra veidošana ir ļoti bīstama, jo šāda spēku pārbīde sakrīt ar pašreizējo Irānas tiekšanos pēc varas Irākā, Sīrijā, Jemenā.

Un atkal šeit daudz kas nav saprotams, ja neņemam vērā ekonomisko aspektu. Turcijas patlabanējās simpātijas pret Kataru balstītas uz tās suverēnā fonda daudzmiljardu tēriņiem. Daži eksperti ir pārliecināti, ka Ankaras pozīcija skaidrojama ar Dohas investīcijām, kuru sagaidāmais apjoms ir 1,5 miljardi dolāru. Turcijas būvniecības kompānijas tikušas pie 13 miljardus vērtiem kontraktiem, kas saistīti ar Katarā 2022. gadā notiekošo pasaules čempionātu futbolā.

Viens no iespējamiem tālākajiem scenārijiem, ko var izraisīt politiskās spēles: dažādos scenārijos iespējamā Kataras dabasgāzes piegādes partraukšana, kā rezultātā Turcijas tirgū ievērojami kritīsies zilā zelta patēriņš. Citus iespējamus maršrutus atrast ļoti grūti, pat ja Krievija turpinās palielināt piedāvājumu. Irānas piegādes, kā rāda pieredze, ir ļoti nedrošas. Ankaras izvēle par labu Dohai jau pārsvītrojusi gāzes maršrutus no Ēģiptes un Izraēlas nākotnē.

Kas attiecas uz Turcijas militārās jomas biznesu, tā Apvienotajos Arābu Emirātos veidotie kopuzņēmumi pēdējā laikā meklēja iespēju iekļūt Saūda Arābijas tirgos. Šīs kompānijas piedzīvoja fiasko maijā, kad netika parakstīts Turcijas un Saūda karalistes ieroču līgums par 2 miljardiem. Daži šī biznesa insaideri komentējuši, ka darījums izjucis saistībā ar Rijādas un Vašingtonas vienošanos par ieroču piegādēm 110 miljardu apjomā.

Tālākais domino efekts bija nepatīkams: atbildot uz Turcijas atbalstu Katarai, Saūda Arābija, AAE un Ēģipte izdarīja pozitīvus paziņojumus vai pat izteica pilnīgu atbalstu neatkarīgas Kurdistānas izveidei Irākas teritorijā. Uzreiz pēc tam tāpat faktiski neatkarīgā Irākas Kurdistānas rajona prezidents Masuds Barzani paziņoja par referenduma rīkošanu, kura rezultāts visdrīzāk būs jaunas valsts pasludināšana. Un tie jau būs nakts murgi Turcijai: tās iekšienē sagaidāmi vardarbības uzliesmojumi.

"Tuvie Austrumi" un nevis "arābu valstiis"?

Lai arī ar Kataru diplomātiskās attiecības pārtraukušo valstu saraksts ir iespaidīgs, ne mazāk svarīgi ir tas, kuru valstu šajā sarakstā nav. Atrodam Kuveitu un Omānu, lai arī abas ir Persijas līča Arābu valstu sadarbības padomes locekles. Ja Katara spēs saglabāt attiecības ar Jordāniju un Kuveitu, pašreizējās kampaņas efekts visdrīzāk būs ierobežots.

Izveidojusies situācija jau radījusi vienu upuri. Koalīcija IMAFT jeb tā dēvētā arābu NATO ir būtiski novājinājusies. Doha palikusi bumbu zem stabilitātes pakta, efektīgi pietuvinot Irānu reģiona tronim. Šķiet, Saūda karalistes kroņprinča Muhameda bin Salmana sapnis par reģionālu spēku, kas varētu nostāties pretim Irānai, pagaist.

Tāpat vieta retoriskam jautājumam: kāpēc lēmums par diplomātisko un ekonomisko attiecību pārtraukšanu netika pieņemts Arābu valstu līgas līmenī? Patlaban akadēmiskajās aprindās, kā arī starptautiskajos un pat arābu plašsaziņas līdzekļos priekšroka tiek dota nevis terminam "arābu pasaule", bet gan "Tuvie Austrumi". Vai pilnībā tiek zaudēta cerība izveidot kopēju arābu ekonomisko un politisko partnerību?

Politekonomiskie zibenskari diplomātijas vietā

Nav izslēgts, ka Kataras saspīlējumā iesaistītās puses centīsies atkāpties no bezdibeņa malas apmaiņā pret kosmētisku piekāpšanos. Tomēr ticamāka ir spriedzes saglabāšanās vairāku mēnešu ilgumā, liekot Tuvajiem Austrumiem kļūt vēl saskaldītākiem un fragmentētākiem. Un varbūt Kataras blokāde ir priekšvēstnesis tam, ka tradicionālās arābu reģionālās politikas laiki beidzas un ka to arvien vairāk nomainīs politekonomiski zibenskari: bez jebkādas diplomātijas.

Ja pieņemam, ka starp gāzes milzi Kataru un naftas milzi Saūda Arābiju notiks mērošanās ar ietekmi, reģionālo spēku līdzsvara krīze var novest pie tā, ka Katara var vienkārši nostāties uz savstarpējas garantētas iznīcināšanas ceļa un pārtraukt visas piegādes kaimiņvalstīm, kas izrādīsies trieciens tām un sev pašai. Ekonomikas šajā procesā nav: vienīgi maksimālās iedarbības kritiskā punkta meklēšanas mēģinājums.

Taču arvien skaidrāks kļūst, ka Tuvajos Austrumos tieši ekonomika arvien acīmredzamāk gūst virsroku cīņā ar ambīcijām un diplomātiju.

Vēlies atbalstīt interneta žurnāla Satori.lv darbību? Ziedo skaistākai nākotnei! Un sirdij silti!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0