mmick
pirms 6 gadiem
Ikdienas žurnālistika liecina, ka nabadzības ietekme uz panākumiem ir socioloģiska realitāte, nejēdzīgi ir to ignorēt: http://www.theatlantic.com/business/archive/2013/03/the-miserable-odds-of-a-poor-student-graduating-from-college-in-2-graphs/274250/
http://www.theatlantic.com/business/archive/2013/05/the-austerians-strike-back-latvia-is-the-new-hope-for-zombie-economics/275517/
Sociāldemokrātiskas ievirzes ekonomika ir pietiekoši nopietna zinātne:
http://www.socialeconomics.org/
Neesmu tās piekritējs, bet arī heterodoksā ekonomika Rietumu intelektuāļu aprindās iecienīta - marksistu žurnālu izdod Oksfordas universtitātes izdevniecība, tā impact factor vairāk kā 7 reizes pārsniedz Latvijas labāko ekonomikas žurnālu - REA paspārnē esošo BJE:
http://cje.oxfordjournals.org/
To, ka nabadzība dažreiz nav netikums un nav pat nelaime, bet ka tā ir apkārtējo ļaužu noziegums, pierāda ANO pārtikas programmas statistika:
http://www.wfp.org/hunger/stats
2.6 miljonu mazu bērnu bada nāve ik katru gadu (neskaitot citus miljonus pārejās vecuma grupās). Bada nāve nav cunāmi, zemestrīce vai terora akts, ko grūti paredzēt un kas notiek pēkšņi un ātri. Tā ilgst nedēļām, kad zeme, kas ir apjosta ar satelītiem, var efektīvi aklāt un novērst notikumus. Vai ir jēga šos skaitļus salīdzināt ar pāris politieslodzītiem Krievijā vai Staļina golodomoru Ukrainā?
Un beigās - tam gan laikam šajā sabiedrībā nav nekādas nozīmes - bet ja nu kāds vēlas ielikt savas domas un rīcību plašākā kontekstā, tad var atcerēties pāvesta Benedikta XVI sacīto par ekonomisko krīzi tā esot "shown the error of the assumption that the market is capable of regulating itself, apart from public intervention and the support of internalized moral standards. This assumption is based on and poverished notion of economic life as a sort of self-calibrating mechanism driven by self-interest and profit-seeking. As such, it overlooks the essentially ethical nature of economics as an activity of and for human beings"
mmick
pirms 6 gadiem
Personīgi balsoju par Saskaņas Centru kā partiju, kas ir "lielākie sociāldemokrāti" Latvijā (līdzīgi, kā citi balsoja par "mazāko ļaunumu"). Manu izvēli noteica tas, ka šad un tad palasot pasaules visprestižākos ekonomikas izdevumus (Journal of Political Literature, Quarterly Journal of Economics, Journal of Political Economy) vai solīdu starptautisku institūciju pētījumus (ECB, IMF), nācās atklāt un atklāt Latvijā īstenotās labējās politikas melus un neiedomājamo virtuves "ekonomistu" diletantismu, sākot ar jautājumiem par valsts bankrota sekām un monetārās/fiskālās politikas iespējām un beidzot ar darba tirgus atbalsta pasākumiem vai valsts intervenci un attīstības ekonomiku.
Komentārs
03.06.2013
3
Pārdzīvot populismu 2