Attēlā: Psihedēliskā pieredze cilvēkus mudina radikāli atšķirīgi paraudzīties pašiem uz savi. Šarls Le Brēns. Zīmējums no sērijas "Cilvēku un dzīvnieku fizionomijas".
 
Blogs
18.06.2018

Par vielu pārdomām. No dienasgrāmatām

Komentē
1

ASV prezidents Ričards Niksons 1971. gadā esot paziņojis, ka bijušais Hārvarda Universitātes psiholoģijas lektors un psihedēlisko vielu popularizētājs Timotijs Līrijs ir "pats bīstamākais cilvēks Amerikā". Drīz pēc tam ASV spēkā stājies likums par kontrolētajām vielām, un šo vielu sarakstā kā augstākās bīstamības indes tika iekļauts arī LSD un psilocibīns (alkaloīds, kas sastopams tā dēvētajās halucinogēnajās sēnēs). Tas faktiski pielika punktu 20. gadsimta 50. un 60. gados notikušajiem zinātniskajiem pētījumiem par šo vielu iespējami pozitīvo ietekmi un pielietojumu medicīniskiem mērķiem – piemēram, depresijas un alkoholisma ārstēšanā. Kā lasāms kādā no daudzajām atsauksmēm par publicista Maikla Pollana jaunāko grāmatu "Kā izmainīt jūsu domas jeb Ko jaunākie atklājumi psihedēlikā mums māca par apziņu, miršanu, atkarībām, depresiju un transcendenci", līdz 60. gadu vidum ticis publicēts vairāk nekā 1000 psihedēliskām vielām un to pielietojumam veltītu zinātnisku pētījumu, un tajos iesaistījušies kādi 40 000 brīvprātīgo. Kamēr vieni eksperimentēja ar LSD mazās devās, cenšoties ielūkoties apziņas tumšākajos kaktos, citi ar lielākām devām centās ārstēt dažādus apgrūtinošus vai nevēlamus apziņas stāvokļus. Pollans raksta, ka 90. gadu sākumā savus pētījumus paklusām sākuši jaunas paaudzes zinātnieki, īpašu uzmanību veltot vēža pacientiem. 2016. gada decembrī izdevumā "The Journal of Psychopharmacology" publicētā rakstā minēts, ka 80 procentiem brīvprātīgo vēža slimnieku pēc kontrolētas psilocibīna lietošanas mazinājusies depresija un trauksme, turklāt efekts saglabājies pusgadu vai pat ilgāk. Tāpat nu jau ir pētīta psilocibīna ietekme uz pīpmaņiem, un izrādījies, ka 80 procenti atkarīgo pēc tam nav smēķējuši vismaz pusgadu, bet 67 – turpinājuši nesmēķēt arī nākamo pusgadu, kas esot ļoti augsts rādītājs. Pētnieki uzskatot, ka psihedēliskā pieredze cilvēkus mudina radikāli atšķirīgi paraudzīties pašiem uz savu dzīvi, un pasauluzskata maiņa tad arī ļauj atbrīvoties no iesīkstējušiem un bieži vien kaitīgiem ieradumiem – nudien stipri bīstama padarīšana.

###

Pamīšus ar pats saviem rakstu darbiem lasu to, ko sarakstījuši citi. Pavei, Andra Akmentiņa romāns "Skolotāji" (iznācis apgādā "Dienas Grāmata" – pēdējais sērijā "Mēs. Latvija. XX gadsimts"). Lasu un izjūtu baltu skaudību par to, ko viņam tur izdevies dabūt gatavu, un pie mazākās iespējas iesaku viņa grāmatu izlasīt ikvienam.

"Bet ja nu es esmu otršķirīgs rakstnieks?" sev un lasītājiem tāda paša nosaukuma esejā vaicājis deviņu grāmatu un vairāku romānu autors Karls Teo Grīnfelds. Šo jautājumu neatlaidīgi mēdzu uzdot arī sev. Saka jau, ka daudzas nelaimes ceļoties no salīdzināšanas un salīdzināšanās. "Es neesmu tas, par ko man vajadzēja kļūt. Neviens iesācējs rakstnieks neizvirza mērķi kļūt par otršķirīgu rakstnieku," raksta Grīnfelds. "Es nekad netiku sapņojis reiz kļūt pieaudzis un rakstīt grāmatas, kuras pērk visai pieticīgi, uzņem ar klusēšanu un recenzē ar vienaldzību. [..] Iesākt jaunu romānu pat 51 gada vecumā prasa no manis tādu pašu neatlaidību un uzcītību, ar kādu es ķēros pie savu stāstu fragmentiem, būdams nepacietīgs censonis 16 gados. Nekas nav mainījies: ir jāsaņem visa dūša vēl vienam mēģinājumam. Es turpinu, jo sapnis jau nekur nepagaist. Es pārliecinu sevi, ka nākamā būs grāmata, kas mani pacels, ka kritiķi mani piepeši pamanīs un mans vārds tiks skaļi nosaukts kādā nozīmīgā vietā. Manam vārdu apkopojumam būs konkrētas sekas. Mani sāks uzskatīt par nozīmīgu rakstnieku. Droši vien tas ir pašapmāns, bet es uzskatu, ka mans jaunākais romāns būs mans labākais, katrā ziņā labākais no maniem romāniem."

Akmentiņa romānā citstarp izlasīju un paturēju prātā, lūk, ko: "[..] dēls, iegaumē – tīrā zeķē kāja mazāk salst."

###

Šovakar uzmācas dažādi blakus trokšņi. Nepietiek ar to, ka operas "Izvirtības hronika" izrādē tracināja aktieru čabošie kostīmi (par to tērpu autoriem droši vien derētu padomāt, tas ir pat vēl trakāk nekā viens slims, klepojošs vai šķaudošs starp skatītājiem), tagad mājās fonā skan tāda kā elektrības ģeneratora rūkoņa. Tā palīdz domās aizceļot uz pasaules malām, kurās regulāri mēdz pārtrūkt elektriskās strāvas pievade vai centralizēta elektrifikācija vispār nav vēl notikusi. Gaismai tur ir cita vērtība. Tāpat kā klusumam ir īpaša vērtība tikai tur, kur kaut kas var atskanēt.

###

Maijs ne vienā vien zemē esot pašnāvību mēnesis. Izskaidrojums tam esot tāds, ka ļaudis pēc ziemas tumsas un drūmības cer pavasarī ieraudzīt gaišumu gan sev apkārt, gan savā prātā, taču rūgti pieviļas, jo attop, ka viss tāpat vien bezcerīgi turpinās. Kā bēdīgs apstiprinājums šai teorijai pagājušajā nedēļā cita pēc citas nāca ziņas par sabiedrībā pazīstamu personu labprātīgu aiziešanu no dzīves. Vispirms tā bija amerikāņu modes dizainere Keita Speida (55). Viņas vīrs presei bija stāstījis, ka Speida jau ilgstoši cietusi no depresijas un trauksmes. Dažas dienas vēlāk ziņu portāli vēstīja, ka pašnāvību izdarījis arī šefpavārs, vairāku grāmatu autors un populāru televīzijas raidījumu vadītājs Entonijs Burdēns (61). Tāpat kā Speidu, arī viņu varēja uzskatīt par savas jomas veiksminieku, ar savu darbošanos viņš bija sapelnījis kaudzi naudas, arī viņam bija padsmitgadīga meita, un patlaban viņš bija strādājis pie jauna sērijraidījuma televīzijas kanālam CNN. Filmēšana bija notikusi netālu no Strasbūras Francijā, un tur viesnīcā viņš arī bija padarījis sev galu. Viņa draugs un kolēģis šefpavārs Eriks Ripērs stāstījis, ka pēdējās dienas Burdēns bijis pagalam drūmā noskaņojumā.

Pēc dažādās interneta baumu vietnēs bieži vien tiražēta priekšstata slavenības nekad nemirst pa vienai, jo uz viņām ir attiecināms "triju likums", proti – ja mūžībā aizgājusi viena populāra persona, tai noteikti sekos vēl divas. Šķiet, vismaz šoreiz šis ticējums nebūs piepildījies. Toties, kā vēstīja tā pati CNN televīzija, drīz pēc ziņām par Speidas un Burdēna likteni ASV krīzes centros potenciālo pašnāvnieku tālruņa zvanu skaits pieaudzis par 65 procentiem, bet īsziņu formātā palīdzības meklētāju skaita pieaugums bijis pat 116 procenti. Līdzīga aktivitāte esot novērojama ikreiz, kad no dzīves labprātīgi aiziet kāda sabiedrībā pazīstama persona, un tas tikai lieku reizi apliecina, ka pašnāvības ir "lipīgas" – gluži tāpat kā "Jaunā Vertera ciešanu" iznākšanas laikā.

###

ASV prezidenta Donalda Trampa izdarībām aizturētu elpu spiesta sekot visa pasaule, un, šķiet, nepaiet ne diena, kad viņš netiktu pieminēts arī Latvijas ziņu portālos. Te viņš izjauc G7 samitu Kanādā, te tiekas ar Ziemeļkorejas līderi – un vispār ir pagalam aizņemts. Tomēr mūsu pusē nepamanīta garām būs paslīdējusi ziņa par Trampa Amerikas un Ruandas domstarpībām lietoto apģērbu jeb "humpalu" jautājumā. Aizpagājušajā gadā Ruandas valdība ir paaugstinājusi lietotu apģērbu ievedmuitu no 0,20 ASV dolāriem par kilogramu uz 2,5. Tas pamatīgi sarūgtinājis ne vien drēbju tirgotājus Ruandā, bet arī eksportētājus ASV, kas sūdzējušies, ka šāds nodokļa pieaugums "maksās darbavietas". Tramps jau šā gada martā esot Ruandai piedraudējis, ka 60 dienu laikā paaugstinātā ievedmuita ir jāatceļ, pretējā gadījumā Ruandai būs liegta brīva pieeja ASV tirgum. 28. maijā pienāca Trampa ultimāta termiņš, bet ievedmuita netika samazināta. Iespējams, tas šķiet komiski, ka valstu vadītāju līmenī tiek spriests par novalkātu drēbju gaitām, taču pavisam citādi uz šo atgadījumu nākas paraudzīties, ja ņem vērā, ka 2016. gadā vien pāri valstu robežām ceļojušas humpalas 4 miljardu ASV dolāru vērtībā, 70 procenti no tām nākušas no Eiropas un ASV, un tās tiek eksportētas uz Āzijas, Āfrikas un Austrumeiropas valstīm, protams, arī uz veikaliem un tirdziņiem Latvijā.

Pauls Bankovskis

Pauls Bankovskis (1973) ir rakstnieks un publicists, vairāku romānu un stāstu krājumu autors. Drīzumā apgādā “Dienas grāmata” iznāks romāns par pasaules vēsturi no ļoti tālā nākotnē dzīvojošu cilvēku ...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!