Buks Artis
pirms 6 gadiem
medai
pirms 6 gadiem
Nesaprotu tikai .. kāpēc šeit par to visu?
Priecīgāks gan prāts būtu, ja aicinātu fotogrāfēt pagrīdes narkotiku izplatītājus, un pēc tam varētu lasīt ka viņus kāds arī soda. Bet tādiem jau ir grūtāk pieķerties nekā izlaidīgas mammeles tramdīt
Spīdola
pirms 6 gadiem
Spīdola
pirms 6 gadiem
Lūk, kā cilvēks, kas vienmēr ievēro smēķētājus un visu , kas ar to saistīts, varu apgalvot, ka kopš ir sākusies izglītojošā kampaņa par smēķēšanas kaitīgumu - cilvēki smēķē mazāk. Tikko līgo vakarā bijām kopā 18 cilvēki un tikai 2 bija smēķētāji, pie tam viens no viņiem - tāds -uzsmēķē" kad uznāk luste -pa retam " .
Tā kā es ļoti cerīgi skatos arī uz izglītojošiem pasākumiem. Lai tie, kuriem nomirst jauni dēli, vīri un tēvi ar insultiem, piemēram, atzīst, ka šo slimību "baroja" arī smēķēšana.
Vēl man ļoti gribētos, ka cigaretes kļūtu arvien dārgākas un dārgākas.
Par iecietību pret smēķētājiem kā pret atkarības upuriem - man šādas iecietības nav. Nemaz, necik.
Lūk, atceros kā pārdzīvoju, kad lasīju , ka Vācijā izgāzies likumprojekts par pedofīlu ķīmisko kastrāciju. Jo cilvēktiesību aizstāvji pierādīja, ka dzimumdziņas atņemšana jebkuram cilvēkam ļoti negatīvi ietekmēs veselību, būtiski paātrinot nāvi. Mani tas ļoti sanervozēja. Nu kā var gādāt par noziedznieku veselību , bet nenodrošināt potenciālo upuru drošību? Un kā reiz - man vēl bija TV un rādīja filmu par žurnālistu vai policistu, kurš uzdodās par pedofīlu. Un tur tāda , priekš manis mūžam traumatiska epizode. Kur tas žurnālists pasūta puisīti un viņam uz viesnīcas numuriņu piegādā to puisīti sasietu un iebāztu maisā - kā tādu kaujamu jēru. Un otrā maisā pilns ar visādiem vibratotiem un dzelžiem tā bērna mocīšanai. Un kad es to salieku kopā - tad es saku - nē tādai iecietībai. Nu vienkārši nē.
Tieši tāpat ar smēķētājiem. Nē - manai iecietībai pret smēķētājiem.
Spīdola
pirms 6 gadiem
Nikotīns ir daudzreiz ļaunāks , kā nesadzirdēti vārdi.
Mana bijusī kolēģe tagad dzīvo Parīzē. Un viņa stāsta savu pieredzi - viņa īrē dzīvokli. Tajā dzīvoklī ir televizors. Un par TV Francijā ir jāmaksā kāds nodoklis. Konkrētāk kāds - nezinu. Un lūk, viņa saka, ka viņa ir atteikusies maksāt to nodokli, jo tā kā viņai vairāk ir komandējumi, kā viņa uz vietas -viņa domājusi - nav jēgas maksāt. Un paziņojusi tai nodokļu aģentūrai, ka viņai TV nedarbojās. Tad viņai uzreiz bijis paziņojums, lai cik tur - 1 vai 3 dienu laikā ielaiž dzīvoklī kontrolierus, kuri pārbaudīs situāciju. Viņa - mana kolēģe izlikusies par beigtu peli. Un viņai atnāca jauns rēķins jau ar soda naudu. Un viņa maksājusi, jo kolēģi darbā viņai pateikuši - joki nebūs. Labāk maksā uzreiz. Un tieši to arī uzsvēruši,ka nodokļu inspektoriem likums visu ko atļauj - arī pieprasīt ielaist viņus privātīpašumā - situācijas noteikšanai. Ja nē - augs soda procenti, kurus nemēdzot tā tik viegli atcelt.
Un kāpēc pie mums tā nevar darīt ar smēķētājiem ? Uz b/d atved bērniņu, kurš ož pēc cigarešu paciņas - uzreiz ziņo attiecīgiem dienestiem.
Tikko lasīju, ka Motte atkal no valsts kaut kādas kompensācijas saņem. Vienlaicīgi bija informācija, ka tieši viņa dēļ noziedzīgi ir izsaimniekoti valsts īpašumi. Kaut kā greizi tā brīvība "notiekās" pie mums - slikto tiesības ievēros un respektēs, bet labie - lai pacieš, jo tie taču ir labie.
Saprotu, ka Tev nepatīk, ka sajūsmīgi Tev nepiekrītu bet tā ir. Visu var izdarīt , ja ir griba. Ja nav - tad tikai kārtējā žēlošanās.
Spīdola
pirms 6 gadiem
Kā es saprotu - bērni ir vienīgā iedzīvotāju kategorija , kuri nespēj paši savas tiesības aizstāvēt. Un mūsu valstī, kur tomēr ir spilgts princips - katrs pats par sevi - tam ir graujošas sekas.
Tāpēc mani patiešām aizkustināja, ka Tu aizstāvi bērnus - vismaz komentāros.
Spīdola
pirms 6 gadiem
Labi, lūdzu.
Sodāmos atradīs, ja Tu ,piemēram, sēdēdama parkā uz soliņa redzēsi, ka turpat esošā mamma smēķē un uz Tavu aizrādījumu nereaģē - Tu izvilksi savu mobilo un piezvanīsi pašvaldības policijai. Vai piemēram, aizrādīsi kaimiņiem, apzinoties,ka miers baro, nemiers posta un ka tagad tie kaimiņi vairs tik mīļi Tevi vis nesveicinās, bet tik un tā - Tu vērsīsies pret viņu smēķēšanu.
Jā un tieši tā, kā Tu Katrīna raksti - sodīs arī tos, kuri nejauši atradīsies bērnu tuvumā. Man piemēram, nākas bēguļot no smēķētājiem, jo man automātiski ieskanas kāds trauksmes zvans tikko sajūtu cigarešu dūmus. Kāpēc lai smēķētājiem nebūtu tāds trausmes zvans, kad viņi savu grēka darbu dara sabiedriskā vietā?
Drīkstu jautāt, kā Tu to lietu iedomājies, Katrīna, kad būs tie laiki, ka paši pīpmaņi nāks pie policistiem un teiks - esiet tik mīļi un sodiet mani?
Notikums vilcienā bija mans personiskais piemērs,ka ar iazrādīšu likumpārkāpējiem ir sarežģīti. Tev jābūt gatavai uz visu ko - brīdī, kad Tu solidarizējies ar vājāko, ar to, kuram dara pāri.
Un Tu raksti, ka Tev tas šķiet mazliet smieklīgi, bet tiem, kam ir kādas veselības problēmas - nav smieklīgi pat nemaz nemaz.
Spīdola
pirms 6 gadiem
Manuprāt, atbilde ir tā, ka līdz tam ir jāizaug visai sabiedrībai.
Lūk, es esmu no tām sievietēm, kura allaž iejaucās, ja tiek aizskarti nespējīgie -bērni, veci cilvēki, dzīvnieki. Vienreiz vilcienā, kad es aizrādīju vecākiem , lai beidz to bērnu mocīt, man visi tie apkārtsēdošie radi krita virsū - laimīgā kārtā tikai ar vārdiem, bet godīgi - biju nobijusies. Sēdēju ar domu, kā būs, ja sitīs. Rokas sāka trīsēt.
Un ja visu uzgrūdīs tikai policijai un valstij - tad nekā nebūs, bet ja arī Tu, Katrīna, iejauksies - aizrādīsi,ka tas ir noziedzīgi smēķēt ar bērnu uz rokām - pie tam - ne jau kaut kādā nindzjas - kas gatavas cirst ar zobenu , tonī, bet pieklājīgā, tad situācija mainīsies.
Lēnām, bet mainīsies.
Vēl - mans tēvs nomira no plaušu vēža, man no viņa mantojumā ir alerģiskais bronhīts un man tas nešķiet smieklīgi. Godavārds. Jā, mans tētis bija kaislīgs smēķētājs - allaž cigarete mute kaktiņos un skolā man klasesbiedri prasīja, vai es neesot smēķējusi, ka es pēc pīpēm smirdu.
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Elīna Kolāte
0Lielās karjeras izvēles
Šaušalīgo Sivēna pazušanas stāstu risina veseli trīs izmeklētāji, kas atvasināti no vecākiem, vecvecākiem un paveciem garāmgājējiem labi pazīstamiem tēliem. Pat Džesika Flečere augšāmcēlusies un no apsūnojušiem atmiņu gaņģiem izvilkusi seriālu, ko bērnībā ģimenē saucām par "Murder pa kurder".
Roberts Rasums
0Kara draudi – nāves spriedums?
Krievijas ieroču žvadzināšana nav nekas jauns, taču liela daļa Rietumu sabiedrības ir dzīvojusi konstantā noliegumā, ko papildinājusi vēlme Krievijai "ietirgot" mieru dažādu līgumu, garantiju un tirdzniecības vienošanos formā. Tagad, apzinoties, ka atpirkties neizdosies, valda nolemtības apziņa.
Agra Lieģe-Doležko
0Viena nedēļa janvārī
Manai meitai ir sešas nedēļas un sešas dienas, un mēs esam Gdaņskas bērnu slimnīcā, jo RSV vīruss, kuru viņai pielaida trīsgadīgais brālis, ir pārmeties uz plaušām; viņai ir grūti elpot. Pēc pirmajām pārbaudēm ir skaidrs, ka mājās nebrauksim un nāksies palikt slimnīcā vismaz dažas dienas.
Krišjānis Zeļģis
0Siltais jandāliņš
Rakstīt bērnu grāmatas ir visai bīstama nodarbe, ja izej ārpus "lācītis ar kaķīti spēlēja riču raču un dziedāja dziesmiņu" drošajām robežām. Vecāki ir trausls un satraukts pūlis, kas ātri var savu labvēlīgo vaigu arī novērst. Potenciālos skandālistus gan vēlos atvēsināt, jo "Jandāliņa" skandāla potenciālu vērtēju kā ļoti zemu.
Ar bērniem
25.06.2013
8
Par smēķēšanu bērnu klātbūtnē